Nīderlandē notiek parlamenta vēlēšanas
Nīderlandē šodien notiek parlamenta vēlēšanas, kuras piesaistījušas "Tulpju zemei" neierastu pasaules uzmanību, jo tiek uzskatītas par zināmu lakmusa testu labējo populistu potenciālās ietekmes pieaugumam Eiropā.
Jau pirms pēdējās nedēļas vētrainajiem notikumiem Nīderlandes un Turcijas attiecībās, ko izraisīja Hāgas lēmums liegt Turcijas politiķiem izvērst valstī politiskās aģitācijas kampaņu, aptaujas solīja ievērojamus panākumus galēji labējai Brīvības partijai (PVV).
Taču sadursmes starp vietējās turku kopienas pārstāvjiem un policiju, ko pagājušās nedēļas nogalē piedzīvoja Roterdama, un Ankaras skaļie paziņojumi par nīderlandiešu "fašistiem", šķiet, papildus vairojušas PVV līdera un Eiropas "deislamizācijas" pioniera Gērta Vildersa izredzes.
Pēc britu pagājušā gada negaidītā balsojuma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās Atlantijas pretējā krastā Nīderlande ievada šī gada Eiropas vēlēšanu sezonu, kura varētu nodemonstrēt, cik lielā mērā pret istablišmentu vērstie noskaņojumi patiesi apdraud ES turpmāko pastāvēšanu.
Tomēr, ja ārpasaulē Vilderss tiek uztverts kā šo vēlēšanu svarīgākā iezīme, tad pašā Nīderlandē PVV iespējamie panākumi varētu būt tikai viens no aspektiem daudz dziļākām izmaiņām valsts politiskajā ainavā.
"Ir divi ļoti atšķirīgi stāsti par trešdienas Nīderlandes vēlēšanām," norāda laikraksta "Financial Times" komentētājs Saimons Kūpers. "Stāsts ārvalstīs, kas runā vienīgi par Vildersu un to, vai viņš spēs vainagot populistu trijotni pēc "Breksita" un Trampa, bet otrs - nīderlandiešu stāsts, kurā Vildersam nav pat galvenā loma."
Šīs vēlēšanas demonstrē, ka turpinās Nīderlandes politiskās ainavas fragmentācijas tendence.
Vēl pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados uz valsts politiskās skatuves dominēja tikai trīs partijas - kristīgie demokrāti (CDA), kreisi centriskā Darba partija (PvdA) un liberāli konservatīvā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD), kas, piemēram, 1986.gada vēlēšanās kopā ieguva 89% balsu.
Taču pēdējos gados vēlētāju atbalsts tradicionālajām partijām ievērojami sarucis, un aptaujas liecina, ka kādreizējā dominējošā trijotne kopā varētu cerēt vairs tikai uz nepilniem 40% balsu. Īpaši kritusies PvdA popularitāte.
Taču PVV nav vienīgais šīs tendences vaininieks. Deviņdesmito gadu beigās par nopietnu opozīcijas spēku kļuva kreisi orientēto vides aizstāvju partija "GroenLinks" ("Zaļie kreisie"). Lai gan iepriekšējās vēlēšanās 2012.gadā šai partijai bija vāji panākumi, šogad tā atkal varētu nostiprināt savas pozīcijas.
Jau ilgu laiku stabilu vietu uz Nīderlandes politiskās skatuves ieņēmusi centriskā partija D66, kas arī lielu vērību pievērš vides jautājumiem.
Taču arvien aktīvāk sevi sāk pieteikt arī partijas, kas orientējas uz vēl šaurāku problēmu loku, taču spēj sev rast pietiekami lielu nišas elektorātu iekļūšanai parlamentā, ko atvieglo faktiski neierobežotā proporcionālā vēlēšanu sistēma.
Lai nodrošinātu sev pārstāvniecību Nīderlandes parlamentā pietiek izcīnīt vien 0,67% balsu, un šogad vēlēšanās startē rekordliels partiju skaits - 28, tostarp dzīvnieku tiesību aizstāvju partija PvdD, pensionāru interešu aizstāvju partija 50PLUS, partija "Denk" ("Domā!"), kas cenšas piesaistīt naturalizēto imigrantu balsis, un pat partija, kas sakās pārstāvēt tos, kuri vēlēšanās nebalso ("Niet Stemmers").
Aptaujas liecina, ka vismaz vienu vietu parlamentā varētu izcīnīt 14 partijas, no kurām sešas vai pat septiņas varētu katra saņemt vismaz desmit procentus balsu.
Laikraksta "The Washington Post" komentētājs Ādams Teilors atzīst, ka Nīderlandes fragmentētā politiskā ainava, domājams, nedos iespēju Vildersam nokļūt valdībā pat gadījumā, ja PVV vēlēšanās ierindosies pirmajā vai otrajā vietā, jo koalīcijas izveidošanai varētu būt nepieciešamas vismaz četras partijas, taču gandrīz visas citas partijas ir deklarējušas, ka ar Vildersu nesadarbosies.
Nav arī īsti skaidrs, vai konflikts ar Turciju vairāk par labu nāks Vildersam, vai arī pašreizējam premjerministram Markam Ritem un viņa vadītajai VVD.
Saskaņā ar vienu no aptaujām, kas tika veikta pirmdienas vakarā, VVD iespējamā pārstāvniecība parlamentā bija pieaugusi par trim vietām, bet PVV varēja cerēt uz diviem papildus mandātiem un mazāko kreisi orientēto partiju rēķina.
"Brīžos, kad nācija saskaras ar ko tamlīdzīgu, pastāv tendence tautai saliedēties ap valdību," norāda nīderlandiešu laikraksta "Trouw" komentētājs Hanss Goslings.
Rites stingro nostāju attiecībās ar Ankaru daudzi vēlētāji uztvēruši kā tradicionālo partiju centienus ieklausīties pilsoņu neapmierinātībā ar imigrāciju, mēģinot tos pārliecināt nebalsot par Vildersu.
Arī CDA līderis svētdien nāca klajā ar aicinājumu Nīderlandē dzīvojošajiem turkiem atteikties no dubultās pilsonības un integrēties vietējā sabiedrībā.
Tikmēr pirmdienas vakara televīzijas debatēs, kurās aci pret aci tikās Vilderss un Rite, liela daļa laika tika veltīta imigrācijas ierobežošanai.
Premjers noraidīja PVV līdera mudinājumus slēgt robežas, likvidēt mošejas un aizliegt Korānu, uzsverot, ka tie esot "viltus risinājumi". "Kamēr mēs pievēršamies bēgļu krīzes cēloņiem, Jūs tērējat visu savu uzmanību savai Korāna policijai," norādīja Rite.
Savukārt Vilderss apsūdzēja valdību lielākās rūpēs par ieceļotājiem nekā par pašiem nīderlandiešiem. "Mums jādot priekšroka pašu ļaudīm, mūsu pašu vecākiem, nevis patvēruma meklētājiem. Jūs neesat Nīderlandes, bet gan ārzemnieku premjerministrs," uzsvēra Brīvības partijas vadītājs.
Saskaņā ar pēdējo aģentūras "Reuters" aptauju šobrīd vadībā ir VVD, par kuru gatavojas balsot 16,2% nīderlandiešu, kamēr PVV var cerēt uz 13,4% balsu. Tikai nedaudz atpaliek CDA, kurai priekšroku dod 12,5% vēlētāju.
Tomēr pagājušās nedēļas nogales notikumi liedz pārāk paļauties uz aptaujām. Leidenes Universitātes profesors Jops van Holsteins uzskata, ka diplomātiskais konflikts galu galā var nākt par labu tomēr Vildersam.
Piemēram, sabiedriskās televīzijas raidījuma "EenVandaag" pirmdien veiktā aptauja liecina, ka Brīvības partijai atkal izdevies panākt Rites pārstāvētos liberāļus un ka gan PVV, gan VVD katra varētu iegūt par 24 no 150 deputātu vietām.
Tajā pašā laikā 40% vēlētāju līdz pirmdienai vēl nebija īsti izdarījuši savu izvēli, bet desmit procenti aptaujāto atzinuši, ka tiem joprojām nav ne jausmas, par ko balsot.
Tādējādi, atšķirībai vadošajā trijotnē nepārsniedzot četrus procentpunktus, teorētiski ikviena no šīm partijām var plūkt formālā uzvarētāja laurus, taču valdības izveidošanai tai nāksies piesaistīt vēl vismaz trīs citas partijas.
"Lielos vilcienos jau zināms, kāda izskatīsies jaunā valdība," ir pārliecināts Amsterdamas Universitātes profesors Renss Flīgenharts.
Viņaprāt pēc ilgām sarunām VVD vadībā tiks izveidota labēji centriska koalīcija, kurā iekļausies CDA un D66, iespējams, pirmo reizi piesaistot arī "Zaļos kreisos".
Taču citi eksperti atzīst, ka stabilas valdības izveidei šoreiz varētu būt vajadzīgas piecas vai pat sešas partijas, kas liecina par nepārprotamu novirzīšanos no līdzšinējās tendences valdošo koalīciju veidot divām vai trim partijām. Tas savukārt var ievērojami paildzināt koalīcijas sarunas.
Pat labākos laikos Nīderlandei vajadzējis vidēji trīs mēnešus, lai pēc vēlēšanām izveidotu jauno valdību, lai gan 1977.gadā, uzstādot līdz šim vēl nepārspēto rekordu, koalīcijas sarunas ilga 208 dienas.
"Ir visai ticami, ka šogad pat pēc vēlēšanām nebūs visai skaidrs, kāda koalīcija varētu izveidoties, tāpēc šobrīd iespējams izteikt vienīgi pieņēmumus," norāda Leidenes Universitātes profesors Toms Lauverse.
Vēlēšanu iecirkņi Nīderlandē būs atvērti līdz plkst.21.00 (plkst.22.00 pēc Latvijas laika). Lai gan Nīderlandei piederošajās Karību reģiona salās balsošana turpināsies vēl piecas stundas ilgāk, tur mīt pavisam niecīga daļa no 12,7 miljoniem lielā balsstiesīgo nīderlandiešu kopskaita.
Tāpēc jau tūlīt pēc plkst.21 tiks publicēti nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti.
Lai gan šogad, bažījoties par iespējamajiem kiberuzbrukumiem, balsu skaitīšanai netiks izmantoti datori un biļeteni tiks skaitīti ar rokām, pirmie rezultāti gaidāmi jau 40 minūtes pēc iecirkņu slēgšanas, taču kaut zināmu ieskatu par patieso vietu sadalījumu nākamajā parlamenta sasaukumā nav pamata gaidīt agrāk par pusnakti, kad balsu skaitīšana varētu beigties tādās lielās pilsētās kā Amsterdama un Roterdama.