Karlosam Šakālim draud trešais mūža ieslodzījums
Parīzē vakar sācies tiesas process pret vienu no pagājušā gadsimta septiņdesmito un astoņdesmito gadu bīstamākajiem starptautiskajiem teroristiem – Iļjiču Ramiresu Sančesu, kurš plašāk pazīstams kā Karloss Šakālis. 67 gadus vecais terorists tiek apsūdzēts 1974. gada rudenī notikušā spridzināšanā kādā veikalā Parīzes Latīņu kvartālā, kas prasīja divu cilvēku dzīvības. Ja viņu atzīs par vainīgu, Karlosam Šakālim draud jau trešais mūža ieslodzījums.
1974. gada 15. septembra pēcpusdiena izvērtās traģiska daudziem veikala Drugstore Publicis apmeklētājiem. Kāds vīrietis no iepirkšanās centra otrajā stāvā esošā restorāna nometa rokas granātu, kuras eksplozijā divi cilvēki gāja bojā, bet vēl 34 tika ievainoti. Apsūdzība ir pārliecināta, ka šo noziegumu pastrādājis tolaik 24 gadus vecais I. Ramiress Sančess, kurš pēc pievienošanās teroristu grupējumam Palestīnas atbrīvošanas tautas fronte (PFLP) bija ieradies Eiropā un centās iegūt autoritāti grupējuma kaujinieku vidū. «Cietušajiem nācies gaidīt ļoti ilgi, līdz Karloss tiks tiesāts un atzīts par vainīgu, tomēr viņu brūces tā arī nav līdz galam sadzijušas,» sarunā ar AFP norādījis advokāts Žoržs Holleo, kurš prāvā pārstāvēs divu upuru atraitņu un vēl 16 sprādzienā cietušo intereses. Gluži tāpat kā citu ar terorismu saistītu lietu gadījumā, spriedumu pieņems trīs tiesnešu kolēģija. Lai gan palestīniešu teroristi Eiropā jau gadiem ilgi nav aktīvi, prāvas laikā pastiprināti drošības pasākumi.
BBC norāda, ka Francijas prokuroriem nācies veltīt lielus pūliņus, lai savāktu pierādījumus, kas ļauj Karlosu Šakāli apsūdzēt 1974. gada uzbrukumā. Šajā ziņā ļoti nozīmīgas bijušas vairāku viņa bijušo biedru - kaujinieku - liecības. Viens no galvenajiem apsūdzības lieciniekiem būs bijušais Rietumvācijas kreisi noskaņotās teroristu grupas Revolutionäre Zellen loceklis Hanss Joahims Kleins, kurš 1975. gadā piedalījās Karlosa Šakāļa organizētajā uzbrukumā OPEC galvenajai mītnei Vīnē. No viņa liecībām izriet, ka 1974. gada rudenī Karlosa Šakāļa kaujinieku grupa vēlējusies piespiest Francijas valdību atbrīvot vasarā aizturētu japāņu prokomunistiskā teroristu grupējuma Japānas Sarkanā armija augsta ranga biedru. 13. septembrī kaujinieki bija sagrābuši ķīlniekus Francijas vēstniecībā Hāgā, un sprādziens Latīņu kvartālā ticis sarīkots, lai liktu valdībai saprast, ka viņu nodomi ir ļoti nopietni. AFP, atsaucoties uz izmeklētāju rīcībā esošo informāciju, vēsta, ka ir izdevies noskaidrot granātas izcelsmi - tā ir no partijas, kas 1972. gadā tika nozagta no kādas amerikāņu militārās bāzes Rietumvācijā. Šīs partijas granātas tika izmantotas Hāgas uzbrukumā, bet vienu granātu no tās pašas partijas vēlāk atrada kratīšanas laikā Karlosa Šakāļa mīļākās mājā Parīzē.
Interesanti, ka 1979. gadā Francijā iznākošais arābu laikraksts AlWatan AlArabi publicēja interviju, kurā cilvēks, kurš uzdevās par Karlosu Šakāli, atzinās sprādziena sarīkošanā Latīņu kvartālā. Pats terorists sākotnēji uz šo publikāciju nereaģēja, bet tikai pēc daudziem gadiem, kad beidzot tika sagūstīts, sāka apgalvot, ka nekādu interviju neesot sniedzis. Arī pašlaik terorists turpina noliegt savu vainu, bet viņa ilggadējā advokāte un mīļākā Izabella KutēnaPeirē izteikusies, ka tiesas prāva ir tikai laika un naudas izšķiešana. Aizstāvību viņa gatavojoties balstīt uz liecībām, kuras uzreiz pēc sprādziena snieguši veikala un restorāna apmeklētāji. Sarunā ar AFP I. KutēnaPeirē vērsusi uzmanību uz to, ka viņu sniegtais granātas metēja apraksts nepavisam neatbilst viņas klienta izskatam.
Laikraksts The Daily Mail atgādina, ka iesauku Karloss I. Ramiress Sančess ieguva 1970. gadā, kad pievienojās Basama Abū Šarifa vadītajai kaujinieku grupai - savas latīņamerikāņu izcelsmes dēļ. Savukārt par Šakāli viņu iedēvēja laikraksts The Guardian pēc tam, kad kādas kratīšanas laikā terorista mītnē, ko viņš bija paspējis laikus pamest, tika uzieta Frederika Forsaita grāmata Šakāļa diena. Jau septiņdesmito gadu vidū Karloss Šakālis kļuva par PFLP Eiropas nodaļas vadītāju, uzņemoties gan terora aktu plānošanu, gan politisku paziņojumu izteikšanu. Viņš bija viens no meklētākajiem starptautiskajiem teroristiem, kuru Francijas īpašo uzdevumu vienībai izdevās aizturēt tikai 1994. gadā Sudānas galvaspilsētā Hartūmā.
Kopš aizturēšanas terorists jau trīs reizes stājies Francijas tiesas priekšā, un viņam piespriesti divi mūža ieslodzījumi. Pirmais ir saistīts ar divu Francijas pretizlūkošanas dienesta aģentu un varas
iestāžu informatora slepkavībām 1975. gadā. Tāpat Karloss Šakālis atzīts par vainīgu 1982. un 1983. gadā notikušajā četru sprādzienu sērijā, kas Parīzē un Marseļā kopā prasīja 11 cilvēku dzīvības, bet ievainoti tika gandrīz 150 cilvēku.
AP norāda, ka vakar uzsāktā prāva droši vien būs pēdējā, lai gan nav lielu šaubu, ka uz terorista sirdsapziņas ir vēl virkne noziegumu, kas pastrādāti ne tikai Francijā, bet arī aiz tās robežām. Ir zināms, ka viņam palīdzību sniedza ne tikai arābu valstu (piemēram, Sīrijas un Irākas), bet arī sociālistisko valstu valdības. Astoņdesmito gadu sākumā terorists vairākus gadus nodzīvoja Ungārijā un bija biežs viesis arī Austrumberlīnē. Pēc Vācijas atkalapvienošanās atslepenotie materiāli liecina, ka viņu kontrolējis Vācijas Demokrātiskās Republikas īpašais dienests STASI, un ir pamats uzskatīt, ka ar tā starpniecību Karlosa Šakāļa darbību ietekmēja arī PSRS Valsts drošības komiteja.