Kirgizstānas pagaidu valdība pārņēmusi kontroli pār Belokoņam piederošu banku

Asiņaino nemieru laikā, kuru rezultātā trešdien tika gāzta Kirgizstānas valdība, galvaspilsētā Biškekā opozīcijas nemiernieki pārņēmuši kontroli Latvijas baņķierim Valērijam Belokoņam piederošajā "Manas banka", šodien ziņo "Biznes&Baltija".

Šo faktu laikrakstam apstiprinājis "Manas banka" valdes pārstāvis Jevgēņijs Verbickis.

"Tā ir dīvaina situācija, jo mūsu bankā ir 100% Eiropas kapitāls. Turklāt starp Latviju un Kirgizstānu noslēgta vienošanās par investīciju aizsardzību," sacīja Verbickis.

Kirgizstānas pagaidu valdība pieļāvusi iespēju, ka no bankas varētu būt aizplūduši gāztajam prezidentam Kurmanbekam Bakijevam pietuvināto personu finanšu līdzekļi, raksta "Biznes&Baltija".

Ceturtdienas rītā Kirgizstānas Nacionālā banka ieviesusi savu pārvaldi piecās vietējās bankās - "Manas banka", "Āzija Universalbank", "Kirgizkreditbank", "Akil" un "Issik-Kul".

"Tautas uzticības valdībai nepieciešams kontrolēt naudas plūsmu šajās bankās, lai pārtrauktu naudas aizplūšanu gāztās valdības pārstāvju kontiem," paziņojis pagaidu finanšu ministrs Temirs Sarijevs.

2007.gadā atklātā "Manas bank" bija pirmā banka Kirgizstānā ar Eiropas kapitālu, un tās izveidošanā tika ieguldīti aptuveni 3,5 miljoni latu. Caur šo banku Belokoņs bija plānojis iekļūt Ķīnas tirgū.

Jau ziņots, ka ceturtdien Biškekā saglabājas sarežģīta situācija - dažos pilsētas rajonos izraisījušās lokālas nekārtības, dzirdamas automātu šāvienu kārtas.

Marodieru pūļi trako Biškekas dienvidos, kur atrodas lepnas villas. No daudziem rajoniem pienāk ziņas par uzbrukumiem veikaliem. Arī pilsētas centrā dzirdamas automātu kārtas. Ielās ir daudz bruņotu cilvēku. Marodieri tikuši pie bruņojuma, aplaupot vairākus ieroču veikalu un atbruņojot policistus. Vairāku veikalu un banku apsardze apbruņojusies un ir gatava izrādīt pretestību.

Pagaidu valdības iekšlietu ministrs Bolots Šernijazovs devis pavēli šaut uz marodieriem.

Krievija nosūtījusi uz nemieru pārņemto valsti papildus karaspēka vienības. Krievijai, tāpat kā ASV, Kirgizstānā ir armijas bāze. Papildspēku uzdevumos būs apsargāt tur jau izvieto karavīru ģimenes, diplomātiskās pārstāvniecības un citas Krievijas institūcijas.

Šo informāciju Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ceturtdien apstiprināja telefonsarunā ar Kazahstānas kolēģi Nursultanu Nazarbajevu.

Pēc trešdienas nekārtībām, kuru rezultātā tika gāzta līdzšinēja valdība, naktī uz ceturtdienu Biškekā ar plašu vērienu uzdarbojās marodieri. Tautas pašaizsardzības vienības, kuras opozīcija steigā bija izveidojusi, nespēja ar viņiem tikt galā.

Biškekā izlaupīti iepirkšanās centri, lielveikali un muzeji. No parlamenta, prokuratūras un valdības ēkām laupītāji nesa laukā tehniku un mēbeles. Nodedzinātas vairāku policijas nodaļu un veikalu ēkas, vairāki desmiti automobiļu. Izlaupītas līdzšinējā premjerministra, kā arī prezidenta ģimenes mājas.

Masu nekārtības vairākās Kirgizstānas pilsētās sākās otrdien, pēc tam kad varas iestādes aizliedza rīkot valsts mēroga sabiedrisko forumu - tautas kurultaju - un arestēja opozīcijas līderus.

Tūkstošiem cilvēku trešdien izgāja Biškekas ielās, protestējot pret korumpēto valdību un represijām pret neatkarīgajiem medijiem. Valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis, tomēr galu galā valdība pakļāvās protestētāju spiedienam un premjerministrs Danijars Usenovs nolika savas pilnvaras.

Opozīcijas izveidotā pagaidu valdība ceturtdien paziņoja, ka atlaiž parlamentu un uzņemas ministru kabineta pienākumus. Pagaidu valdības līdere Roza Otunbajeva apliecināja, ka opozīcijas pusē pārgājusi policija, armija un robežsardze.

Prezidents Kurmanbeks Bakijevs atrodas Džalalabatā, kur mēģina organizēt pretošanos, liecina līdzšinējās opozīcija rīcībā esošā informācija. Bakijevs, kaut arī pametis galvaspilsētu, ceturtdien apliecināja, ka no amata nav atkāpies un to darīt negrasās.

Trešdien nekārtībās Biškekā dzīvību zaudējuši 75 cilvēki, aptuveni 1000 cilvēku guvuši ievainojumus, liecina Veselības ministrijas statistika.

Pasaulē

No Latvijas atpakaļ uz Ukrainu devies Jurijs, kas kopš 2017. gada dienējis Ukrainas bruņotajos spēkos kā kara ārsts. Diemžēl jaunā cilvēka dzīves stāsts ir izvērties par traģisku notikumu virkni, jo Jurijs pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā nokļuva gūstā un tika izziņots par bezvēsts pazudušu. Realizējot gūstekņu apmaiņu, izdevās atgriezties dzimtenē, diemžēl pēc gūsta puisis ir kļuvis lieks gan savai armijas daļai, gan jebkādai kara medicīnai. “Ukraina gūstekņiem netic,” "Kurzemes TV" žurnālistei Gondai Porniecei stāsta mediķis, kas par savam tiesībām šobrīd cīnās ar tiesvedības palīdzību.

Svarīgākais