Eiropas Savienības valstu un valdību vadītājiem, kuri šodien pulcēsies uz divu dienu samitu Briselē, var rasties zināmi sarežģījumi ar Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska apstiprināšanu amatā uz nākamo divarpus gadu termiņu. Polija nav atkāpusies no nodoma sava bijušā premjera vietā šim amatam virzīt pieredzējušo eiroparlamentārieti Jaceku SarjušuVoļski, turklāt uzstāj, lai Eiropadomes locekļi šo kandidātu uzklausītu.
Pārliecinošs ES dalībvalstu vairākums (arī Latvija) gan atbalsta D. Tuska kandidatūru un kritizē Poliju par to, ka tā savas iekšpolitiskās batālijas cenšas likt augstāk par ES vienotības interesēm. Politologi ir pārliecināti, ka D. Tusks paliks amatā, taču ir jautājums - cik daudz nervu un laika prasīs viņa apstiprināšana.
Nepilnīgais reglaments
D. Tusks, kura pirmais pilnvaru termiņš beigsies 31. maijā, līdz šim izpelnījies lielākoties atzinīgu vērtējumu no ES dalībvalstu puses, norāda AFP, atgādinot par viņa mierīgo un nosvērto nostāju gan migrācijas krīzes laikā, gan risinot jautājumu par Grieķijas parādsaistībām, gan tagad, gatavojoties Lielbritānijas aiziešanai no ES. Tika uzskatīts, ka viņa pārvēlēšana amatā ir tehnisks jautājums, un samitā, kas sāksies šopēcpusdien, šis balsojums likts kā darba kārtības pirmais punkts. Uzreiz pēc D. Tuska pārvēlēšanas ES valstu līderi bija iecerējuši ķerties pie ekonomisko jautājumu, migrācijas un drošības problēmu apspriešanas, turklāt šonedēļ darba kārtība papildinājās ar vēl vienu punktu - tiks runāts par to, ar kādiem nosacījumiem un vai vispār ES valstu teritorijā pieļaujamas ES sastāvā neietilpstošu valstu politiskās kampaņas ar šo valstu augsta ranga amatpersonu piedalīšanos. Tas saistīts ar Turcijas vēlmi uzrunāt savus Rietumeiropā dzīvojošos pilsoņus pirms 16. aprīlī gaidāmā referenduma par Turcijas pārveidošanu prezidentālā republikā.
Taču Polijas principiālā nostāja draud izjaukt saplānoto darba kārtību, nostādot neērtā situācijā arī ES prezidējošās valsts Maltas premjeru Džozefu Maskatu, kuram uzticēts vadīt sēdi, kurā lems par D. Tuska pilnvaru pagarināšanu, raksta interneta ziņu vietne Politico.eu. Tā atgādina, ka Eiropadomes prezidenta amats ieviests salīdzinoši nesen (pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā), līdz šim uz to nekad nav bijuši vairāki pretendenti, un gan Hermanis van Rompejs (2009. un 2012. gadā), gan D. Tusks (2014. gadā) amatā ievēlēti ar vienprātīgu visu dalībvalstu atbalstu. ES likumi, protams, paredz, ka Eiropadomes prezidentu iespējams ievēlēt ar kvalificētu balsu vairākumu, taču anonīmi avoti Briselē atzinuši, ka neesot izstrādāts reglaments gadījumam, ja uz šo posteni ir vairāki kandidāti. Nav skaidrs, vai Eiropadomei viņi jāuzklausa, kā notiek balsošana un tamlīdzīgi. Lai gan principā neesot tik būtiski, kura valsts izvirzījusi kandidātu, nevar neņemt vērā arī absurdo situāciju - Polija atsakās atbalstīt savu pārstāvi, kuram ir garantēts vairākuma atbalsts, tā vietā virzot citu kandidātu.
Senais naids un atriebība
Polijas valdošās partijas Likums un taisnīgums (PiS) vadītājs Jaroslavs Kačinskis, kurš pats oficiālus amatus neieņem, ne reizi vien uzsvēris, ka D. Tuska darbība Eiropadomē neatbilst Polijas nacionālajām interesēm - viņš kritizējis Polijas labējo valdību par tiesu varas neatkarības mazināšanu un preses brīvības ierobežošanu, atbalsta nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotu sistēmu, kuru PiS valdība noraidījusi. «Tusks nav Polijas, bet gan Vācijas kandidāts,» pavisam nesen paziņojis J. Kačinskis. Starptautiskās ziņu aģentūras norāda, ka J. Kačinskis un D. Tusks ir seni politiskie sāncenši, kuru attiecības neaprobežojas ar savstarpējām antipātijām, bet ir klaji naidīgas. Savulaik D. Tuska vadītā Pilsoniskā platforma (PO) sakāva labējos 2007. un 2011. gada parlamenta vēlēšanās. Pēc 2010. gada 10. aprīlī netālu no Krievijas pilsētas Smoļenskas notikušās aviokatastrofas, kurā gāja bojā prezidents Ļehs Kačinskis (J. Kačinska dvīņubrālis) un vairāk nekā 80 viņa vadītajā delegācijā esošo Polijas politiskās elites pārstāvju, J. Kačinskis toreizējo premjeru D. Tusku apsūdzēja «morālā atbildībā» par katastrofu. Vēlāk viņš ir apgalvojis, ka D. Tusks uzreiz pēc traģēdijas slepus ticies ar Krievijas līderiem un vienojies par avārijas izmeklēšanas ievirzīšanu sev un arī Krievijai vēlamā gultnē. AFP atgādina, ka pēc PiS nākšanas pie varas katastrofas izmeklēšana atsākta no jauna.
Liberālais poļu politologs Aleksanders Smoļars sarunā ar Reuters norāda, ka Polijas valdošās partijas mēģinājumam nepieļaut D. Tuska atkārtotu apstiprināšanu augstajā amatā ir divi iemesli. «Pirmkārt, Kačinskis pavisam banāli vēlas atriebties. Bet, otrkārt, viņa interesēs ir mazināt Tuska popularitāti un ietekmi, lai viņš pēc pāris gadiem nevarētu atgriezties Polijā kā uzvarētājs baltā zirgā, saliedēt opozīciju un sakaut labējos nākamajās vēlēšanās,» skaidro politologs. Viņš atgādina, ka nākamā Eiropadomes prezidenta pilnvaras beigsies 2019. gada novembra beigās, bet jau 2020. gada pavasarī Polijā ir paredzētas prezidenta vēlēšanas. D. Tusks pēc veiksmīgas darbošanās Eiropas līmenī varētu būt viens no šīs kampaņas favorītiem, un tieši tas biedē J. Kačinski.
Varšavai trūkst sabiedroto
Interneta ziņu vietne EUObserver.com raksta, ka nav īsti skaidrs, kādēļ avantūrā, kas viņam šķietami nekādas dividendes nesola, piekritis ielaisties ilggadējais D. Tuska partijas biedrs J. SarjušsVoļskis, kurš savulaik bija viena no redzamākajām figūrām Polijas iestāšanās ES sarunu laikā. Pagājušās nedēļas nogalē viņš jau izslēgts no PO, bet šīs nedēļas sākumā zaudējis Eiropas Tautas partiju grupas Eiroparlamenta frakcijas viceprezidenta amatu. Intervijas J. SarjušsVoļskis atteicies sniegt, un tiek izteikti minējumi, ka PiS viņam pēc, visticamāk, neveiksmīgās kandidēšanas uz amatu Briselē piesolījis kādu ministra amatu.
Polijas valdība gan cenšas darīt visu iespējamo, lai tās negaidīti izvirzīto kandidātu uztvertu nopietni. Vakar vakarā Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis tikās ar Vācijas kolēģi Zigmāru Gabrielu, bet šorīt vēl pirms samita ieplānota abu valstu valdību vadītāju Beatas Šidlo un Angelas Merkeles tikšanās - Polija cenšas panākt, lai Eiropadome pirms balsojuma vismaz uzklausītu J. Sarjušu-Voļski.
Taču atbalstu šai kandidatūrai Varšava nav guvusi pat Višegradas grupā, un vakar šķita, ka par viņu ir gatavs nobalsot vēl tikai Ungārijas premjers Viktors Orbans, kuram jāattaisno sava eiroskeptiķa slava. Kuluāros paklīstot baumām, ka Polijas iespītēšanās gadījumā uz Eiropadomes prezidenta amatu varētu pretendēt arī bijusī Dānijas premjere Helle TērningaŠmidta un kādreizējais Austrijas kanclers Verners Feimans, Centrāleiropas un Austrumeiropas bažas par iesaistīšanos šajās spēlītēs visprecīzāk paudis Čehijas ārlietu ministrs Ļubomirs Zaoraleks. «Ja būs vēl citi kandidāti, rezultāts var būt ļoti nepatīkams... Es baidos, ka Eiropas centrālās un austrumu valstis zaudēs savu pārstāvi, un tā būtu ļoti nopietna kļūda,» viņa sacīto citē Reuters.