Vairākas Eiropas Savienības valstis, kurās dzīvo lielas Turcijas pilsoņu diasporas, ir neapmierinātas ar to, ka tiek ierautas šīs valsts iekšpolitiskajā cīņā pirms 16. aprīlī gaidāmā referenduma par pāreju uz prezidentālu republiku.
Austrijas valdība uzskata, ka ārpus ES esošo valstu politisko kampaņu pasākumi savienības teritorijā būtu jāaizliedz ar likumu, līdzīgās domās ir arī atsevišķi Nīderlandes un Beļģijas politiķi.
Taču Vācija turpina ieturēt samierniecisku toni - pat pēc tam, kad Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans apsūdzējis to «nacistiskās prakses piekopšanā», šādi reaģējot uz faktu, ka vairākas municipalitātes drošības problēmu dēļ atcēla iepriekš plānotos Turcijas ministru aģitācijas pasākumus.
Turku diaspora - potenciālie vēlētāji
Eiropas Savienības valstīs, lielākoties Rietumeiropā, dzīvo aptuveni 4,6 miljoni cilvēku, kuriem ir Turcijas pilsonība, liecina šīs valsts statistikas pārvaldes oficiālie dati. Šie ļaudis (daudziem no viņiem ir arī kādas ES valsts pilsonība) ir iekļauti Turcijas vēlētāju reģistrā, un vēlēšanu priekšvakarā potenciālos balsotājus allaž apciemojuši politiskie emisāri no Ankaras, skaidrojot, kuru partiju vai politiķi vēlēšanās nepieciešams atbalstīt. Gadu desmitiem ilgi Rietumeiropā šī turku diasporas aplidošana, kurai resursus visvienkāršāk ir izbrīvēt valdošajām partijām, tika uzskatīta par pašsaprotamu un nekaitīgu lietu, taču pašlaik situācija ir mainījusies. Kopš pagājušā gada 15. jūlijā notikušā neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma prezidents R. T. Erdogans uzsācis plašas represijas ne tikai pret trimdā dzīvojošā garīdznieka Fetullas Gilena struktūrām, kuras apsūdz puča organizēšanā, bet arī pret kurdu minoritāti un citiem politiskajiem pretiniekiem. Nepilna gada laikā Turcijas līderis spējis de facto koncentrēt savās rokās visu varu valstī, bet 16. aprīlī plānotajam referendumam ir jāleģitimizē šī situācija de iure.
Briselē un citu ES dalībvalstu galvaspilsētās uz Turcijas līdera pieaugošajām autoritārajām ambīcijām jau mēnešiem ilgi raugās ar neslēptām bažām (jo vairāk tādēļ, ka R. T. Erdoganam izdevies atrast kopēju valodu ar citu autoritāru līderi - Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu). Pat augsta ranga amatpersonas vairs nekautrējas atzīt, ka Turcijas sarunas par iestāšanos ES pašlaik notiek tikai nomināli, jo tādai Turcijai, kurā vara koncentrēta vienas personas rokās, tiek vajāta politiskā opozīcija un apkarota preses brīvība, vietas ES demokrātisko dalībvalstu saimē nav. Šādu attieksmi vēl vairāk veicina paša R. T. Erdogana kareivīgie un provocējošie izteikumi - ik pa laikam Turcijas līderis uz ES kritiku mēdz atbildēt ar draudiem «pavērt imigrācijas slūžas».
Nē svešām kampaņām
R. T. Erdogana un viņa valdības ministru aģitācija par vērtībām, kas šķiet nepieņemamas liberālajai Eiropai, neapmierina lielu Eiropas sabiedrības daļu, tādēļ beidzot nākas reaģēt arī politiķiem. AP vēsta, ka jautājums par Turcijas pirmsreferenduma kampaņu Eiropā negaidīti kļuvis par vienu no galvenajiem pirms vakar Briselē notikušās ES valstu ārlietu ministru tikšanās. Lai gan Slovākijā šī problēma nav aktuāla, tieši šīs valsts ārlietu ministrs Miroslavs Laičaks paziņojis, ka ir pēdējais brīdis ES līmenī pieņemt lēmumu, kas definētu, uz kādiem nosacījumiem trešo valstu politiķiem ir tiesības rīkot savas politiskās kampaņas ES dalībvalstu teritorijā. Šādā veidā slovāku politiķis ir atbalstījis kaimiņvalsts Austrijas kanclera Kristiāna Kerna ierosinājumu pieņemt kolektīvu ES lēmumu, kas aizliegtu šādas kampaņas. K. Kerns to izteicis intervijā Welt am Sonntag, bet vakar Austrijas ārlietu ministrs Sebastjans Kurcs savus kolēģus informējis - kamēr jautājums tiks apspriests ES līmenī, Austrijā lēmums jau ir pieņemts, un nekādi mītiņi vai demonstrācijas ar Turcijas amatpersonu līdzdalību, kurās atbalsta vai noraida konstitucionālos grozījumus, netiks pieļauti. AFP atgādina, ka Austrijas amatpersonas jau pirms nedēļas paziņoja, ka nevēlas, lai Turcijas līderis apmeklētu šāda veida pasākumus. S. Kurcs uzsvēris, ka Turcijas referendums ir šīs valsts iekšējā lieta, bet Austrijas valsts uzdevums ir norobežot savus pilsoņus no citas valsts iekšpolitiskajām batālijām.
Uz to, ka Turcijas politiskie pasākumi būtu jāaizliedz, uzstājis arī Beļģijas Flāmu nacionālās partijas (NVA) parlamenta frakcijas līderis Peters De Rovers un Nīderlandes Brīvības partijas vadītājs Gērts Vilderss. «Ja es būtu premjers, tad nekavējoties uz tuvāko pusotru mēnesi pasludinātu visus Turcijas ministru kabineta locekļus par persona non grata,» sacījis G. Vilderss, kura partijai ir labas izredzes uz uzvaru šomēnes gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Nīderlandes premjers Marks Rute gan pagaidām aprobežojies ar paziņojumu, ka 11. martā iecerētais mītiņš Roterdamā, kurā plāno piedalīties Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Džavušoglu, «nebūtu vēlams».
Berlīne Ankaras pavadā
AFP atgādina, ka vislielākā Turcijas pilsoņu (1,4 miljoni cilvēku) diaspora ir Vācijā, un Turcijas amatpersonu aso reakciju izraisīja aizliegums rīkot mītiņus ar šīs valsts tieslietu ministra Bekira Bozdaga līdzdalību Gagenavas un Frēlihas pilsētās. Vācijas valdība gan centusies norobežoties no šiem aizliegumiem, uzsverot, ka tos saskaņā ar likumu pieņēmušas vietējās municipalitātes, jo mītiņus bija iecerēts rīkot zālēs, kurās tik daudz cilvēkiem neesot iespējams garantēt drošību. Lai gan vakar Angelas Merkeles kancelejas vadītājs Peters Altmeiers intervijā televīzijas sabiedrībai ARD asi nosodīja R. T. Erdogana izteikumus par «nacistisko praksi», vācu amatpersonu vairākums joprojām cenšas vēl vairāk nenokaitēt attiecības starp Ankaru un Berlīni. Piemēram, tieslietu ministrs Heiko Māss, kurš Turcijas prezidenta izteikumus nosaucis par absurdiem un necienīgiem, tajā pašā laikā norādījis - šā incidenta dēļ nav vērts saraut diplomātiskās attiecības vai aizliegt R. T. Erdoganam ierasties Vācijā, jo tas spēlēšot par labu tikai Krievijai. Arī H. Māsa sociāldemokrātu partijas biedrs, ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels iebildis pret Turcijas politiķu aģitācijas pasākumu aizliegšanu valsts vai ES mērogā un norādījis, ka «Vācijas un Turcijas draudzība ir augstāka par diplomātiskajām domstarpībām».
Šāda Vācijas pozīcija, visticamāk, skaidrojama ne tikai ar ciešajām ekonomiskajām attiecībām starp abām valstīm, bet arī vēlmi par katru cenu glābt kancleres Angelas Merkeles izloloto un pretrunīgi vērtēto migrantu darījumu ar Turciju. Žurnāla Der Spiegel interneta mājaslapa svētdien atklāti aicināja A. Merkeli beidzot atbrīvoties no «šā darījuma uzliktajiem roku dzelžiem», savukārt Bild am Sonntag publicētie socioloģiskās aptaujas rezultāti liecināja - 81% vāciešu uzskata, ka A. Merkeles valdība ir pārāk iecietīga attiecībās ar Ankaru.