Piekritēji novēršas no Fijona
Līdz Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajai kārtai atlikušas mazāk nekā septiņas nedēļas, taču nav īstas pārliecības, ka konservatīvo Republikāņu partiju tajā pārstāvēs ekspremjers Fransuā Fijons.
Politiķis, kurš vēl pirms dažiem mēnešiem tika uzskatīts par vēlēšanu galveno favorītu, strauji zaudējis popularitāti, kopš kļuva zināms, ka viņš gadiem ilgi par palīdzi algojis sievu, kura, iespējams, bijusi nodarbināta tikai fiktīvi. F. Fijona štābu pametuši vairāki līdzgaitnieki, aizvien lielāks skaits partijas biedru uzskata, ka viņam būtu jāatsauc sava kandidatūra, un šovakar šo jautājumu plānojusi apspriest Republikāņu politiskā komiteja. Līdz šim F. Fijons apgalvojis, ka cīnīsies līdz galam, un vakar Parīzē viņš rīkoja savu piekritēju mītiņu, lai demonstrētu, ka joprojām bauda gana lielu atbalstu.
F. Fijons, kam sestdien apritēja 63 gadi, pagājušajā rudenī pārliecinoši uzvarēja partijas priekšvēlēšanās, un, ņemot vērā pašlaik pie varas esošo sociālistu katastrofālos reitingus, ilgu laiku tika uzskatīts, ka tieši viņš prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā cīnīsies ar Nacionālās frontes līderi Marinu Lepēnu un pieveiks viņu. Tomēr, kā norāda France 24, šīs cerības kļūst mazākas ar katru dienu, vēršoties plašumā skandālam, ko izraisīja laikraksta Le Canard Enchaine publikācija - tajā apgalvots, ka F. Fijons gadiem ilgi kā savu palīdzi algojis sievu Penelopi. Francijas likumi to neaizliedz, taču žurnālisti nav atraduši nekādas liecības, ka P. Fijona patiešām būtu pildījusi palīdzes darbu, un ir aizdomas, ka gandrīz 900 000 eiro viņa saņēmusi par neko. 15. martā izmeklētāji gatavojas uzrādīt F. Fijonam oficiālas apsūdzības par fiktīvo nodarbināšanu.
To, ka šādas apsūdzības patiešām tiks izvirzītas, pats kandidāts atzina pagājušās nedēļas vidū sasauktā preses konferencē. Taču tagad, kad būtu jāpilda savs 26. janvārī publiski dotais solījums (atsaukt kandidatūru, ja tiks izvirzītas oficiālas apsūdzības), F. Fijons kareivīgā tonī paziņojis, ka cīnīšoties līdz galam, apgalvojot, ka esot kļuvis par žurnālistu, izmeklētāju un sociālistu valdības sarīkota «politiskā atentāta» upuri. Jau īsi pēc šīs preses konferences par atkāpšanos paziņoja F. Fijona padomnieks ārpolitikas jautājumos Bruno Lemērs, bet dažu nākamo dienu laikā viņa paraugam sekojuši preses sekretārs Tjerī Solērs un kampaņas vadītājs Patriks Stefanini. Savā ārkārtas sēdē iepriekš pausto atbalstu F. Fijonam atsaukusi Demokrātu un neatkarīgo savienība (UDI), kas varēja viņam palīdzēt piesaistīt centriski noskaņoto vēlētāju balsis, bet sestdien pieci republikāņu eiroparlamentārieši nāca klajā ar oficiālu paziņojumu, mudinot partiju nekavējoties nominēt citu kandidātu.
Beidzamās socioloģiskās aptaujas liecina, ka F. Fijons, kurš cita starpā mudinājis uz Krievijai noteikto ekonomisko sankciju atcelšanu, nespēs iekļūt vēlēšanu otrajā kārtā, norāda Reuters, skaidrojot, kādēļ partijas iekšienē pastiprinās pret viņu vērstais spiediens. Virkne augsta ranga partijas biedru vakar nolēma ignorēt F. Fijona atbalsta mītiņu, skaidri liekot saprast, ka savu kolēģi jau uzskata par politisko līķi. «Republikāņi aizvien vairāk sliecas uz plāna B realizēšanu, taču laika vairs nav daudz,» ziņo France 24. Pieņemas spēkā prasības, lai F. Fijona vietā vēlēšanās kandidētu cits bijušais premjers Alēns Žipē, kas viņam zaudēja partijas priekšvēlēšanu izšķirošajā raundā. Janvāra nogalē 71 gadu vecais A. Žipē kategoriski noraidīja šādu iespēju, bet pēdējās nedēļās izvairās no komentāru sniegšanas. Taču AFP no drošiem avotiem kļuvis zināms, ka viņš jau pierunāts kandidēt (savu lomu droši vien nospēlējušas aptaujas, kas liecina, ka A. Žipē ir visas izredzes iekļūt vēlēšanu otrajā kārtā), taču, lai tas notiktu, F. Fijonam pašam ir jāatsauc sava kandidatūra. Domājams, ka tieši uz šādu rīcību viņu centīsies pierunāt partijas politiskā komiteja, kas šovakar pulcēsies uz savu sēdi.
Francijas mediji uzsver, ka problēma ar partijas kandidātu prezidenta vēlēšanās konservatīvajiem būtu jāatrisina šīs nedēļas laikā, jo aiz kalniem jau nav 17. marts - beidzamā diena, kad oficiāli iespējams reģistrēt kandidātus prezidenta vēlēšanām. AFP atgādina - Francijas likumi paredz, ka jāsaņem vismaz 500 vēlētu amatpersonu rakstisks atbalsts (tā sauktā parrainages sistēma), turklāt šīm amatpersonām jāpārstāv vismaz 30 dažādi departamenti un viena departamenta pārstāvju nedrīkst būt vairāk par 10% no kopējā atbalstītāju skaita.