Lielbritānija ir ieinteresēta, lai Eiropas Savienība (ES) arī pēc tās izstāšanās būtu spēcīga un veiksmīga, pirmdien Tallinā uzsvēris Lielbritānijas "Breksita" lietu ministrs Deivids Deiviss.
Viņš arī noliedzis medijos parādījušos informāciju, ka Londona pirms izstāšanās sarunām mēģina sašķelt ES dalībvalstis, cenšoties veidot ciešākus kontaktus ar Austrumeiropas valstīm, kuras tai viedokļu ziņā nereti ir tuvākas.
"Izstājoties no ES, mēs gan altruistisku, gan egoistisku iemeslu dēļ vēlamies, lai ES joprojām ir sekmīga," preses konferencē sacījis Deiviss, kas pirmdien ieradies īsā vizītē Igaunijā.
Pēc viņa teiktā, briti joprojām ir ieinteresēti, lai apdāvināti eiropieši dod savu ieguldījumu Apvienotās Karalistes ekonomikā un lai ES ir spēcīga, stabila un efektīva partnere Lielbritānijai un saglabā svarīgu lomu globālajā arēnā.
Ministrs apliecinājis, ka Londona arī turpmāk dos savu ieguldījumu Eiropas drošības un stabilitātes veicināšanā, bet tieslietu un iekšlietu jomā Lielbritānijas valdība cer saglabāt visas pašreizējās attiecības un līdzdarboties gan terorisma apkarošanā, gan informācijas apmaiņā, gan Eiropola darbībā.
Runājot par ekonomisko attiecību nākotni, Deiviss uzsvēris, ka Lielbritānija vēlas panākt tik visaptverošu brīvās tirdzniecības līgumu, cik vien iespējams.
Pievēršoties jautājumam par brīvu darbaspēka kustību nākotnē, viņš norādījis, ka Lielbritānija neplāno politiku, kas būtu pretrunā ar tās interesēm, proti, Apvienotā Karaliste ir ieinteresēta, lai studenti brauc mācīties uz britu universitātēm, lai Londonā ierodas finansisti, lai programmētāji no Igaunijas un citurienes dodas uz turieni strādāt.
"Mēs vēlamies, lai visas šīs lietas turpinās, tādēļ es neparedzu nekādas krasas pārmaiņas, patiesībā vispār nekādas pārmaiņas globālajā cīņā par talantiem. Mēs esam veiksmīga valsts, daļēji arī tādēļ, ka uz Lielbritāniju brauc gudri, talantīgi cilvēki," piebildis ministrs.
Viņš solījis, ka Lielbritānija Igaunijai arī turpmāk būs laba partnere, pateicies tai par gatavību pusgadu agrāk uzņemties ES prezidētājvalsts pienākumus Lielbritānijas vietā, novēlēdams Igaunijai panākumus.
Deiviss arī noraidījis mediju ziņas, ka Londona pirms gaidāmajām izstāšanās sarunām gribētu iegūt sev sabiedrotos Austrumeiropā, tā sašķeļot ES vienotību.
"Vienkāršā atbilde ir "nē". Svarīgākais vēstījums ir tāds, ka mēs risinām diskusijas ar draugiem. (..) Protams, kopīgu interešu ir ļoti daudz. Dažos gadījumos tās ir valstis, ar kurām mēs esam sadarbojušies 40 gadus. Un mēs vēlamies saglabāt šo sadarbības garu, ja nesaglabāsies likuma burts, kāds tas bijis," viņš piebildis.
Kā ziņots, laikraksts "The Times" aizvadītās nedēļas nogalē vēstīja, ka Lielbritānijas valdībā norisinās diskusijas par iespēju novirzīt daļu vērienīgās palīdzības, ko Londona sniedz Āzijas un Āfrikas valstīm, uz Viduseiropu un Austrumeiropu, tai skaitā Baltijas valstīm, tādā veidā cerot nodrošināties ar to atbalstu izstāšanās sarunās.
Taču, kā norādīja laikraksts, šis ierosinājums jau izraisījis domstarpības starp premjerministres Terēzas Mejas valdības ministriem un Lielbritānijas Starptautiskās attīstības departamenta amatpersonām, kas izteikušās, ka tas būtu nelikumīgi, jo vienīgās Austrumeiropas valstis, kuras saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) noteikumiem ir tiesīgas saņemt ārvalstu palīdzību, ir Ukraina un Albānija.
No Igaunijas Lielbritānijas "Breksita" lietu ministrs tālāk dosies uz Latviju un Lietuvu.