Tāpat kā deputāti vakar neapturami rāpās pāri guļošiem protestētājiem, lai tiktu iekšā parlamenta ēkā, tā brīvās tirdzniecības līgums ar Kanādu nenovēršami iesoļo ES dalībvalstu tautsaimniecībā. Eiropas Parlaments ir devis zaļo gaismu.
Latvija būs pirmā valsts, kas ratificēs šo dokumentu, un turpmākie gadi rādīs, kam taisnība - kritiķiem, kuri uzskata, ka CETA labi pabaros bariņu multimiljardieru, vai optimistiem, kuri šajā līgumā saskata glābiņu no ekonomikas likstām visiem Eiropas ļaudīm. Droši vien pasaulē ir ļoti maz cilvēku, kas izlasījuši visas nolīguma 1598 lapas un neskaitāmos tā pielikumus. Vien daļa teksta ir publiski pieejama, turklāt jābūt apveltītam ar speciālām juridiskām zināšanām, lai izlasīto spētu arī saprast.
Vieglajā valodā
Plašākai sabiedrībai CETA līgums ir ietilpināts nelielās animācijās, infografikās un viegli saprotamās, bet neko neizsakošās frāzēs. Piemēram, šādā:
«CETA atspoguļo kopīgu apņemšanos veicināt atvērtas, godīgas un ilgtspējīgas tirdzniecības attīstību, nosakot jaunus, augstākus tirdzniecības standartus, kas ir saskaņā ar mūsu vērtībām un palīdz Eiropai ietekmēt globalizāciju, nevis tikai pasīvi plūst tās straumē.» Teksta autors ir Arta Pabrika birojs. Latvijas deputāts ir par CETA atbildīgais ziņotājs Eiroparlamentā. Viņa kolēģi debatēs runāja vēl populārāk - tie, kas balsos pret brīvo tirgu, ies pavadā Trampa izolacionisma un žogu būvēšanas politikai. «Viņi vērsīsies pret Eiropas nākotni!» skarbi izteicās ES tirdzniecības komisāre Cecīlija Malmstrēma.
Arī līguma kritiķi baro publiku ar viegli uztveramiem saukļiem - frankenšteina pārtika, korporāciju kundzība, apdraudējums demokrātijai un tādā garā. No Zemnieku savienības izmestā eiroparlamentāriete Iveta Grigule kolēģim Artim Pabrikam pat iesniedza oficiālu pieprasījumu par CETA saturu. Viņš laika taupīšanas nolūkos piedāvāja paskaidrot mutiski pie kafijas tases, taču tautiete uzmeta lūpu un atteicās.
Ratificēsim pirmie
Tad nu sabiedrībai neatliek nekas cits kā vērot un uzklausīt visu šo emociju gūzmu un nostāties vienā vai otrā pusē. Kaut gan lielas nozīmes tam tāpat nav. Nedz 3,5 miljoniem parakstu pret
CETA, nedz protestētājiem vakar pie ieejas Eiropas Parlamentā. Jaunie cilvēki bija sagūlušies zemē, daļa rokās bija uzmaukuši kanalizācijas caurules, lai viņus grūtāk atkabināt un deputātu mašīnas netiek cauri dzīvajai ķēdei. Taču deputāti un citi parlamentā strādājošie kāpa viņiem pāri. Sēdi noraut neizdevās. Tā gan padevās visai nervoza. Komunisti, zaļie un francūzietes Marinas Lepēnas iedvesmotie ik pa brīdim ūjināja, svilpa, bet finālā rezultāts tomēr stipri par labu CETA piekritējiem. Par 408, pret 254, atturas 33. Šodien izteikt parlamentam pateicību par šo balsojumu Strasbūrā ieradies Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.
Tātad tagad atlikusi vien līguma ratifikācija dalībvalstu parlamentos un arī pašā Kanādā. Latvija būs pirmā - 23. februārī. Artis Pabriks šajā faktā saskata teju maģisku ģeopolitisku sakarību. Latvija taču iepērk Kanādas lidmašīnas, kanādieši uzņemas NATO armijas bataljona vadību Latvijā, un galu galā arī viņš pats - ziņotājs par tirdzniecības līgumu parlamentā - ir latvietis.
Rīkosim spirta palus
To, ka līgums pats par sevi varbūt arī neizārstēs Eiropas Savienību no visām vainām, deputāts atzīst. Taču tā nav dokumenta vaina. Lielāks preču apgrozījums rada lielāku naudu. Bet kā šo naudu iztērēt, tas jau esot valstu un valdību prasmes jautājums. Uzņēmējiem iespējas būs lielākas - muitas tarifi nost, tirdzniecības kvotas nost. Jau 2015. gadā Latvijas balzams kanādiešus piedzirdīja 2,3 miljonu eiro vērtībā, bet tagad varēs sākties īsti spirta pali. Pabriks vērtē, ka līgums kopumā būs liels ieguvums arī vidējam un mazajam biznesam, kas strādā ar nišas produktiem. Piemēram, ar rokām lipina šokolādes konfektes.
CETA saturs tiek slavēts kā ļoti moderns. Tas tagad kalpošot par zelta standartu arī citiem tirdzniecības līgumiem. Pirmais rindā ir līgums ar Japānu, tad sekos Jaunzēlande, Austrālija. Bet par Amerikas Savienotajām Valstīm gan nekādu svaigu ziņu. Līgumu ar Āziju prezidents Donalds Tramps jau izbrāķējis un sola pārskatīt arī vienošanos ar Kanādu un Meksiku. Šī ir diezgan skaidra zīme, ka vēl neuzrakstītais TTIP - brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un ASV - viņa ēras laikā noslēgts netiks. Attiecīgi priecāties var visi, kas baidījās no CETA kā TTIP melnraksta. Kanādieši tomēr nav tie paši jeņķi.
Vakar pēc pozitīvā balsojuma Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs preses konferencē solīja, ka brauks viesos uz pirmajām trim valstīm, kas ratificēs līgumu - tātad arī uz Latviju.
***
PAR CETA:
• Būtiski samazina birokrātisko procedūru apjomu, atvieglojot biznesa saišu veidošanos starp ES un Kanādu.
• Samazina barjeras savstarpējai preču, investīciju un pakalpojumu plūsmai.
• 99% gadījumu atceļ muitas nodevas.
• Paver iespējas Eiropas pakalpojumu sniedzējiem Kanādas tirgū.
• Sniedz iespēju ES uzņēmumiem piedalīties Kanādas publiskā iepirkuma konkursos.
• Paver jaunas iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem.
• Rada drošu un paredzamu investīciju vidi ES un Kanādas investoriem.
• Rada jaunas iespējas profesionāļiem iekļauties Kanādas darba tirgū.
• CETA aizsargā jutīgākos lauksaimniecības produktus, atsevišķām preču grupām atstājot spēkā tarifus vai nosakot kvotas eksporta apjomam.
• Katra valsts patur tiesības sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, izglītību, veselību, ūdens piegādi, arī turpmāk atstāt savā pārziņā, tos neatverot otras puses investoriem.
• Visām no Kanādas importētajām precēm būs jāatbilst ES standartiem bez izņēmuma.
• Tiek nodrošināta iespēja noteikt augstākus standartus pārtikas drošībai, vides aizsardzībai, ja būs tāda nepieciešamība un to vēlēsimies.
Avots: Arta Pabrika birojs