NATO gribētu pirms šogad paredzētajām Krievijas bruņoto spēku mācībām "Zapad-2017" saņemt par tām detalizētu informāciju no Krievijas un Baltkrievijas, jo šo mācību vēriens un uzbrukuma ievirze rada satraukumu Baltijas valstīm, otrdien uzsvēris alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
""Zapad 2017" ir vienas no tām mācībām, par kurām mēs gribētu saņemt informāciju iepriekš," Stoltenbergs sacījis žurnālistiem Briselē.
Pēc Stoltenberga teiktā, iespējas laikus apmainīties ar informāciju par mācībām pārrunātas ar Krievijas diplomātiem.
Stoltenbergs arī norādījis, ka NATO plāno modernizēt dokumentus, kas regulē militāro mācību atklātumu un to starptautisku novērošanu. Viņš atzinis, ka pašreizējās nepilnības dokumentos Krievija izmanto savā labā.
"NATO strādā pie Vīnes dokumenta modernizēšanas, (..) pievēršoties esošajām nepilnībām," piebildis Stoltenbergs.
Kā liecina informācija, ko ziņu aģentūra BNS ieguvusi no Lietuvas Ārlietu ministrijas, Krievija 2015.gadā rīkojusi 20 iepriekš nepieteiktas karaspēka mācības. Par 2016.gadu diplomāti nekādus datus nav snieguši.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite šomēnes izteicās, ka Lietuva ar bažām raugās uz Krievijā un Baltkrievijā paredzētajām karaspēka mācībām "Zapad 2017", "kuru laikā tiek koncentrēti ļoti lieli un agresīvi spēki, demonstratīvi gatavojoties karam ar Rietumiem".
Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Vītauts Baks savukārt norādīja, ka šīs, domājams, būs visu laiku lielākās mācības pie Lietuvas robežām, turklāt tās neapšaubāmi būs uzbrukuma ievirzes mācības.
Lietuvas izlūkdienesti vērtējuši "Zapad-2017" kā šā gada galveno apdraudējumu Lietuvas drošībai.
Kā atzinušas amatpersonas, agrāko mācību "Zapad" laikā cita starpā tika slīpētas potenciālas iemaņas okupēt Lietuvas dienviddaļu, tādējādi nogriežot NATO spēkiem vienīgo sauszemes ceļu uz Baltijas valstīm. Krievija arī kritizēta par to, ka nav atklājusi reālo šajās mācībās iesaistīto karavīru un tehnikas vienību skaitu.
Iepriekšējo reizi mācības "Zapad" notika 2013.gadā, un saskaņā ar Maskavas un Minskas sniegtajām ziņām tajās piedalījās aptuveni 10 000 karavīru.