Jauns pavērsiens zviedru diplomāta Vallenberga lietā
Kā liecina Krievijas arhīvos atrastā informācija, zviedru diplomāts Rauls Vallenbergs, kas Otrā pasaules kara laikā no holokausta izglāba desmitiem tūkstošu Ungārijas ebreju, bjis dzīvs vēl vismaz nedēļu pēc dienas, kuru PSRS varasiestādes pasludinājušas par viņa nāves dienu.
Jāatgādina, ka padomju armija R. Vallenbergu apcietināja 1945. gada 17. janvārī, kad ieņēma Budapeštu, bet tikai 1957. gadā PSRS amatpersonas atzina, ka R. Vallenbergs 1947. gada 17. jūlijā ieslodzījumā miris ar sirdslēkmi.
Zviedru žurnālā Fokus pagājušonedēļ publicēti arhīvu pētnieku Sūzannas Bergeres un Vadima Biršteina desmit gadu ilgās izmeklēšanas rezultāti, kas liecina, ka padomju varasiestādes, kuras tā arī nav izdevušas R. Vallenberga mirstīgās atliekas un sniegušas paskaidrojumus par viņa aresta iemesliem, kārtējo reizi melojušas. Krievijas īpašo dienestu arhīvos atrastas ziņas par kāda Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) cietuma jeb Lubjankas cietuma ieslodzītā pratināšanu nedēļu pēc dienas, kad R. Vallenbergs it kā miris ar sirdslēkmi. Visas pazīmes liecina, ka šis cietumnieks (arhīvos viņš minēts kā "cietumnieks numur septiņi") bijis tieši zviedru diplomāts. "Mums tas vēl jāpārbauda, taču, ja šī informācija apstiprināsies, tās ir interesantākās ziņas par šo tēmu, kas no Krievijas arhīviem iegūtas pēdējo 50 gadu laikā," sarunā ar AP sacījusi S. Bergere. Arī Zviedrijas vēstnieks Maskavā Tomass Bertelmans ļoti augsti novērtējis šīs informācijas nozīmīgumu.
Dokumenti liecina, ka izmeklētājs, kurš bija atbildīgs par R. Vallenberga lietu, vadījis 16 stundas ilgu "cietumnieka numur septiņi" pratināšanu un tajā pašā dienā pratinājis arī R. Vallenberga kameras biedru un viņa šoferi Vilmošu Langfelderu, kas tika apcietināts kopā ar R. Vallenbergu. S. Bergere norādījusi, ka šī informācija kārtējo reizi pierāda padomju varasiestāžu nevēlēšanos atklāt patiesību. "Ja tā apstiprināsies, būs izskatāmas vēl citas iespējas – varbūt R. Vallenbergs patiešām mira pēc šīs pratināšanas un padomju dokumentos iezagusies kāda kļūda attiecībā uz viņa nāves datumu, varbūt viņš tomēr tika nosūtīts uz citu cietumu vai darba nometni, bet varbūt viņam tika izpildīts nāvessods," norādījusi S. Bergere. Jāatgādina, ka pasaules medijos vairākkārt parādījušās ziņas, ka kāds no daudzajās Krievijas nometnēs ieslodzītajiem R. Vallenbergu redzējis dzīvu vēl pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, taču tās nekad nav izdevies apstiprināt. "Man liekas, kas šis paziņojums ir pietiekams pamats, lai atsāktu izmeklēšanu Vallenberga lietā," sarunā ar AP sacījis Stokholmas nacionālās aizsardzības koledžas starptautisko tiesību profesors Ūve Brings. "Jaunā informācija apgāž kājām gaisā visu to, ko mēs zinājām līdz šim. Ja jau viņš bija dzīvs vēl sešas dienas, varbūt viņš tomēr izdzīvoja ilgāku laiku? Varbūt vēl nedēļu vai gadu, vai desmit gadus? Pēkšņi šis jautājums ir kļuvis atklāts," sacījis profesors. Zviedrijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Teo Zettermans savukārt norādījis, ka ministrija iepazīsies ar visu informāciju, lai izlemtu, kā rīkoties tālāk.
AFP atgādina, ka 2001. gadā Zviedrijas un Krievijas vēsturnieku grupa pieļāva iespēju, ka R. Vallenbergs slepeni turēts kādā padomju ieslodzījuma vietā, jo Maskava vēlējusies viņu izmantot kā trumpi sarunās ar Rietumiem, piemēram, nepieciešamības gadījumā, apmainot pret kādu savu izlūku. Tomēr Krievijas prokuratūra 2001. gadā lietu slēdza, pavēstot, ka nav pamata apšaubīt Federālā drošības dienesta arhivāra Vasilija Hristoforova paziņojumu, ka R. Vallenberga nāves cēlonis bijusi sirdslēkme.