Ukrainas varasiestādes nav uzskatījušas par nepieciešamu komentēt apsūdzības, ka tieši Kijevas īpašie dienesti vakar likvidējuši vienu no pazīstamākajiem Doņeckas separātistu kaujinieku komandieriem Mihailu Tolstihu, kurš pazīstams ar segvārdu Givi.
Tomēr ir bažas, ka šī slepkavība var kalpot kā vardarbības katalizators Ukrainas austrumos, kur pēc pagājušās nedēļas intensīvajām apšaudēm situācija pirmdien šķietami stabilizējās. Politologi uzskata, ka konflikta atsākšanā vienlīdz ieinteresētas ir gan Kijeva, gan Maskava, kas tomēr turpina noliegt, ka atbalstītu separātistus.
35 gadus vecais neatzītās Doņeckas Tautas republikas armijas bataljona Somali komandieris Givi gājis bojā vakar agri no rīta bataljona bāzē Makejevkā. Separātistu līderi, kuri pēc viņa nāves izsludinājuši trīs dienu sēras, apgalvo, ka pa Givi kabineta logu šauts no kājnieku reaktīvā ugunsmetēja Šmeļ, kaut gan sākotnēji tika izplatīta informācija, ka kabinetā eksplodējis spridzeklis. Amatpersonas Doņeckā nešaubās, ka šajā uzbrukumā vainojami Ukrainas īpašie dienesti, kas esot bijuši ļoti ieinteresēti kaujinieku komandiera likvidēšanā. Doņeckas tā sauktās amatpersonas, gluži tāpat kā pēc pagājušā gada oktobrī notikušās cita odioza kaujinieku vadoņa Motorolas (Arsenija Pavlova) slepkavības, apgalvojušas - vietējām drošības struktūrām jau esot zināms, «kuri cilvēki sarīkoja uzbrukumu un kādi spēki aiz viņiem stāv». Un, tāpat kā pērnā gada oktobrī, atkārtota tēze par «izlūku un diversantu grupām», ko Kijevas varasiestādes cenšas iefiltrēt separātistu kontrolētajās teritorijās.
Daudzi interneta lietotāji (to skaitā arī amatpersonas) Ukrainā pauduši gandarījumu par kaujinieka bojāeju. Piemēram, iekšlietu ministra padomnieks Zorjans Škirjaks savā Facebook kontā ierakstījis: «Kas par jauku rītu...» Tomēr oficiāli nedz Ukrainas Drošības dienests (SBU), nedz Aizsardzības ministrija nav uzņēmušies atbildību par notikušo. Aizsardzības ministrijas pretterorisma operācijas štāba oficiālais pārstāvis Leonīds Matjuhins intervijā televīzijas kanālam 112 Ukraina paudis nožēlu par M. Tolstiha bojāeju, norādot - labāk būtu bijis, ja šis terorists stātos starptautiskās tiesas priekšā un saskaņā ar likumu atbildētu par pastrādāto. Ziņu aģentūra UNIAN atgādina, ka Doņeckas apgabala Ilovaiskas pilsētā dzimušais krievs M. Tolstihs (iesauku viņš ieguvis ārējā izskata dēļ, jo līdzinās gruzīnam) jau pagājušā gadsimta nogalē beidzis obligāto karadienestu Ukrainas bruņotajos spēkos, bet pēc tam strādājis par industriālo alpīnistu. 2014. gada pavasarī viņš pievienojies separātistu grupējumam, kas bija sagrābis kontroli pār Slovjanskas pilsētu, īsā laikā no šofera kļūstot par toreizējā separātistu komandiera (vēlāk neatzītās Doņeckas Tautas republikas (DTR) aizsardzības ministra) Igora Girkina jeb Strelkova uzticības personu. Givi piedalījies kaujas operācijās gan Slovjanskā, gan Ilovaiskā, gan Doņeckas lidostā, gan pagājušonedēļ arī pie Avdijivkas pilsētas, kur ticis ievainots. Viņam ir piešķirti vairāki neatzītās republikas apbalvojumi un pulkveža dienesta pakāpe tā dēvētajā DTR armijā.
Ukrainas mediji norāda, ka M. Tolstiha likvidēšana varētu būt vai nu kārtējais posms cīņā par varu starp pašiem separātistiem, vai arī kādu varenu speciālo dienestu (ar to, protams, domātas Krievijas struktūras) sarīkota tīrīšana, kuras mērķis ir atbrīvoties no lieciniekiem, kuriem daudz kas zināms par Krievijas dienestu lomu Austrumukrainas konfliktā. Kopš pagājušā gada rudens un Motorolas uzspridzināšanas diezgan mīklainos apstākļos bojā gājusi vesela virkne Doņeckas un Luhanskas apgabala separātistu vai viņu tuvinieku, turklāt daļa no viņiem miruši Krievijā. Apgalvot, ka viņus visus likvidējuši Ukrainas speciālie dienesti, nozīmētu krietni pārvērtēt to iespējas - kā ironizē Ukrainā, pat savulaik varenajam Mossad būtu bijis grūti sarīkot šādas operācijas. Tādēļ Ukrainā uzskata, ka Givi likvidējuši nosacīti savējie, kuriem viņš kļuvis neērts. Jo vairāk tādēļ, ka uzbrukums noticis bataljona bāzē, kur diversantiem iefiltrēties būtu teju vai neiespējami. Tiesa, ar Šmeļ iespējams notēmēt arī uz vairāku simtu metru attālumā esošiem mērķiem, taču, pirmkārt - pieejas bāzēm Austrumukrainā tiek stingri apsargātas, otrkārt, Ukrainā ir pārliecināti, ka patiesībai atbilst sākotnējā informācija par Givi kabinetā uzstādīto spridzekli vai mīnu, bet versiju par ugunsmetēju separātisti izvirzījuši vien tādēļ, lai varētu uzbrukumā apsūdzēt Kijevu.
Taču, lai kādas arī patiesībā būtu Givi likvidācijas aizkulises, šī slepkavība var būtiski saasināt jau tā nestabilo situāciju Austrumukrainā un padarīt par bezjēdzīgu Minskas vienošanos, kuru pēc starptautisko organizāciju atzinuma pārkāpj abas puses. Pagājušās nedēļas artilērijas dueļi, kuru laikā tika apšaudīta gan Ukrainas valdības spēku kontrolē esošā Avdijivka, gan Doņeckas dzīvojamie kvartāli, liecina, ka pietiek vien ar nelielu dzirksteli, lai šķietami apslāpētā kara uguns uzliesmotu no jauna. Pirmdien tika vēstīts, ka Avdijevkai beidzot izdevies atjaunot enerģijas piegādi, un humānā katastrofa gandrīz 20 000 pilsētas iedzīvotāju vairs nedraud. Taču EDSO īpašās novērotāju misijas vadītāja vietnieks Aleksanders Hugs intervijā televīzijas kompānijai ITV stāstījis, ka abu pušu smagais bruņojums (tanki, reaktīvās raķešu iekārtas, lielgabali) atrodas ārpus Minskas līgumos noteiktās zonas, un pastāv lieli draudi, ka sadursmes atsāksies.
Kijevas politologs Vadims Karasjovs sarunā ar AP sacījis, ka konflikta eskalācija var būt izdevīga gan Kijevai, gan Maskavai. Ukrainas prezidents Petro Porošenko vēlas jaunajam ASV prezidentam Donaldam Trampam un viņa administrācijai pierādīt, ka Kremļa iedvesmotie un atbalstītie separātisti nav gatavi kaut pamiera ievērošanai, tādēļ nekādas runas par Baltā nama un Kremļa attiecību uzlabošanu vai Krievijai noteikto sankciju mīkstināšanu pašlaik nevar būt. Savukārt Maskavā cer uz lietišķām sarunām ar D. Trampu, kas Kremļa izpratnē nozīmē - mēs apvaldām Austrumukrainas separātistus, bet jūs piekāpjaties kādos citos jautājumos. D. Tramps, kā jau ierasts, izcēlies ar oriģināliem publiskiem paziņojumiem, liekot saprast, ka nav pilnībā pārliecināts par to, ka Maskava spēj kontrolēt separātistus. Tajā pašā laikā viņa administrācijas pārstāvji - valsts sekretārs Rekss Tillersons un aizsardzības ministrs Džeimss Matiss, gluži tāpat kā ASV sūtne ANO Nikija Heilija, - diezgan nepārprotami paziņojuši, ka uzskata Krieviju par agresoru.