Desmitiem tūkstoši cilvēku, kuri atbalsta Katalonijas tiesības uz pašnoteikšanos, vakar pulcējās pie Barselonas tiesas zāles, kur sākās prāva pret bijušo reģiona valdības vadītāju Arturu Masu un divām viņa līdzgaitniecēm.
Viņus apsūdz Spānijas Konstitucionālās tiesas lēmuma ignorēšanā, 2014. gada novembrī sarīkojot neoficiālu referendumu par Katalonijas neatkarību, un prokurori vēlas, lai apsūdzētajiem uz laiku līdz desmit gadiem aizliegtu politisko darbību. Madrides varas iestādes cer, ka prāva kalpos kā brīdinājums pašreizējiem reģiona līderiem, kuri solījuši līdz septembrim sarīkot jau oficiālu referendumu par reģiona statusu, taču efekts var būt pilnīgi pretējs.
«Personīgi mums šī tiesa nav nekāda dāvana, jo tās dēļ var nākties upurēt savas politiskās karjeras. Taču pašam projektam - suverēnas valsts izveidošanai - tā ir pozitīva, jo mobilizē cilvēkus. Tā mobilizē pat tos, kuri neatbalsta neatkarību,» pagājušonedēļ intervijā Financial Times sacījis A. Mass, kurš Katalonijas valdību vadīja no 2010. līdz 2016. gadam. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka neatkarības piekritēju un pretinieku skaits Katalonijā ir aptuveni līdzīgs, taču, kā uzsver France 24 - pārliecinošs vairākums no aptuveni 7,5 miljoniem provinces iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir tiesības pašiem lemt par savu nākotni, un atbalsta referenduma rīkošanu.
France 24 atgādina, ka Katalonijas iedzīvotāji jau gadu desmitiem ilgi ir noskaņoti separātiski - šis process sākās jau ģenerāļa Fransisko Franko valdīšanas gados, kad Spānijas centrālās varas iestādes faktiski aizliedza kataloņu valodas lietošanu un centās iznīdēt šī reģiona kultūras īpatnības. Barselonas un Madrides attiecības no jauna saasināja Spānijas Konstitucionālās tiesas 2010. gada spriedums, kas atcēla lielu daļu reģionālo privilēģiju, kuras Katalonijai bija izdevies panākt 2006. gada sarunās ar sociālistu valdību. Laika ziņā tas sakrita ar A. Masa nākšanu pie varas. Sākotnēji jaunais Katalonijas valdības vadītājs bija gatavs samierināties arī ar plašākas autonomijas piešķiršanu provincei un taisnīgāku(Katalonijas iedzīvotāju izpratnē) budžeta līdzekļu pārdali, jo Katalonija ir viena no turīgākajām Spānijas provincēm, kas faktiski sponsorē uz lauksamniecību orientētos reģionos. Taču Madridē pie varas esošā konservatīvā Tautas partija nekādu pretimnākšanu neizrādīja, un A. Masa pozīcija kļuva aizvien radikālāka.
Neatkarīgās Katalonijas piekritēji īpaši neslēpj, ka viņus ļoti iedvesmojis 2014. gadā Skotijā notikušais referendums par neatkarību. Lai gan vairākums Skotijas iedzīvotāju toreiz nobalsoja par palikšanu Apvienotās Karalistes sastāvā, svarīgāks esot pats princips - viņiem tika dota iespēja plebiscītā pašiem lemt par savu nākotni. Tā paša gada vasarā A. Masa valdība nolēma provincē rīkot neoficiālu, konsultatīvu referendumu, bet pēc tam, kad tā organizēšanu aizliedza Spānijas Konstitucionālā tiesa, turpināja atbalstīt tos brīvprātīgos, kuri nodarbojās ar referenduma rīkošanu.
Vakar uz apsūdzēto sola līdz ar A. Masu sēdās viņa bijusī vietniece Hoana Ortega un kādreizējā izglītības ministre Irene Rigau - bijušās amatpersonas apsūdzētas ne tikai pilsoniskās nepakļaušanās kampaņas rīkošanā un tiesas spriedumu pārkāpšanā, bet arī budžeta līdzekļu nelietderīgā izmantošanā. BBC atgādina, ka 2014. gada 9. novembrī notikušajā referendumā piedalījās tikai nepilni 40% Katalonijas balsstiesīgo iedzīvotāju, tomēr vairāk nekā 80% no dalībniekiem atbalstīja Katalonijas neatkarību.
Šis balsojums kalpoja kā katalizators Katalonijas neatkarības kustībai, un 2016. gadā neatkarības piekritēji (jau bez A. Masa, kurš atkāpās, jo nespēja atrast kopēju valodu ar kreisajiem radikāļiem) provinces vēlēšanās ieguva pārliecinošu vairākumu reģionālajā parlamentā un izveidoja valdību, kas par savu mērķi pasludinājusi neatkarības deklarēšanu. Gan šīs valdības vadītājs Karless Pudžemons, gan parlamenta spīkere Karme Forkadela vakar bija demonstrantu pirmajās rindās un apliecināja, ka ir gatavi turpināt A. Masa uzsākto kampaņu. Pagājušā gada rudenī jaunā Katalonijas valdība pavēstīja par 18 mēnešu ceļa karti, kurai jāvainagojas ar neatkarības proklamēšanu. Plānots, ka referendums par neatkarību tiks sarīkots līdz šā gada septembrim - neatkarīgi no tā, vai Madride tam piekritīs vai nepiekritīs. Pret K. Forkadelu Spānijas varas iestādes jau ierosinājušas lietu, apgalvojot, ka viņai kā parlamenta spīkerei bija jānovērš debates par neatkarības jautājumu.
Spānijas valdība turpina uzsvērt, ka valsts konstitūcija neparedz referendumu rīkošanu kādā atsevišķā Spānijas provincē un šāds balsojums būtu uzskatāms par valsts pamatu graušanu. Interneta ziņu vietne Politico.eu atgādina, ka pagājušā gada nogalē Spānijas premjers Mariano Rahojs savai vietniecei Soraijo Saensai de Santamarijai uzticēja uzsākt sarunas ar Katalonijas amatpersonām, lai atrisinātu domstarpības, taču šī misija izgāzās. Vicepremjere nebija gatava pat teorētiski apspriest iespējamo referendumu Katalonijā un šī reģiona iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesības, savukārt Katalonijas delegācijai tas šķita vienīgais jautājums, ko bija vērts pārrunāt. «Es labprāt risinātu sarunas un mēģinātu atrast savstarpēju saprašanos, taču es neapspriedīšu Spānijas vienotības jautājumu un procesus, kas var novest pie nacionālās suverenitātes zaudēšanas. Tas ir divu iemeslu dēļ: pirmkārt, to neļauj konstitūcija un citi likumi, bet otrkārt, es to nevēlos darīt,» M. Rahoja sacīto pagājušonedēļ notikušā preses konferencē citē Deutsche Welle. Vācijas raidstacija arī norāda uz ļoti skeptisko attieksmi pret Katalonijas balsojumu Eiropas Savienības varas gaiteņos. K. Pudžemonam un vairākiem viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem, kuri janvārī viesojušies Briselē, tā arī nav izdevies tikties ar daudzmaz augsta ranga amatpersonām. Tikmēr Spānijas medijos parādījusies informācija, ka Madride ir gatava darīt visu, lai nepieļautu jaunu referendumu Katalonijā.