Gabriēls atsakās kandidēt uz Vācijas kanclera amatu

Vācijas sociāldemokrātu (SPD) līderis Zigmārs Gabriēls otrdien negaidīti paziņojis, ka septembrī gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās viņš tomēr nemetīs izaicinājumu Angelai Merkelei un nekandidēs uz kanclera amatu.

Intervijā laikrakstam "Die Zeit" Gabriēls ieteicis savā vietā par SPD priekšsēdētāju un par partijas kandidātu uz kanclera amatu izvirzīt bijušo Eiropas Parlamenta (EP) prezidentu Martinu Šulcu, kurš gan jau iepriekš paziņojis, ka nepretendēs uz valdības vadītāja krēslu.

Šobrīd 57 gadus vecais Gabriēls Merkeles vadītajā "lielās koalīcijas" kabinetā ieņem vicekanclera un ekonomikas ministra amatu.

Aptaujas liecina, ka, neskatoties uz vēlētāju augošo neapmierinātību ar Merkeles piekopto liberālo imigrācijas politiku, viņas vadīto kristīgo demokrātu (CDU) pārsvars pār SPD sasniedz jau divciparu skaitli.

Uz "Die Zeit" jautājumu, vai viņš nolēmis atkāpties tādēļ, ka aptaujas liecina par sociāldemokrātu ierindas biedru pārliecību, ka Šulcam ir lielākas izredzes vēlēšanās, Gabriēls atbildējis: "Jā. Tas ir mans [partijas] priekšsēdētāja pienākums."

Savukārt intervijā žurnālam "Stern", kas sniegta pirms SPD kongresa, kas sāksies Berlīnē otrdienas vakarā, Gabriēls bijis vēl paškritiskāks: "Ja es kandidētu, es ciestu neveiksmi, un līdz ar mani -SPD."

Viņš piebildis, ka 61 gadu vecajam Šulcam "vēlēšanās nepārprotami būtu lielākas izredzes".

Abiem izdevumiem Gabriēls apliecinājis, ka tagad viņš pretendē uz ārlietu ministra amatu, stājoties Franka Valtera Šteinmeiera vietā, kurš, domājams, februārī tiks ievēlēts par Vācijas prezidentu.

Tikmēr Merkele jau novembrī pavēstīja par savu nodomu kandidēt uz ceturto pilnvaru termiņu kanclera amatā.

Gabriels ilgi atturējās no savu nolūku atklāšanas, taču janvāra pirmajā pusē presē parādījās ziņas, ka viņš beidzot izšķīries kandidēt uz kanclera amatu. Tāpēc viņa otrdienas paziņojums sagādājis Vācijas politikas vērotājiem milzu pārsteigumu.

Saskaņā ar aptaujām CDU šobrīd atbalsta aptuveni 37% vāciešu, kamēr SPD var cerēt tikai uz aptuveni 20% balsu.

Savukārt par eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD) gatavi balsot aptuveni 15% vēlētāju.