Rumāņus sanikno korumpantu interesēs plānotā amnestija
Plašus protestus Rumānijā, kuros piedalījies arī prezidents Klauss Johanniss, izraisījis sociāldemokrātu valdības nodoms izsludināt amnestiju un dekriminalizēt atsevišķus likumpārkāpumus.
Lai gan valdība to skaidro ar nepieciešamību atslogot cietumus, ir aizdomas, ka galvenais dekrētu mērķis ir atbrīvot no atbildības ar valdošo partiju saistītos korumpantus un valsts naudas izšķērdētājus.
Starptautiskās ziņu aģentūras vēsta, ka Bukarestes un citu Rumānijas lielāko pilsētu ielās svētdienas vakarā izgājuši vairāki desmiti tūkstoši demonstrantu. Viņi protestējuši pret gaidāmo amnestiju un veidu, kādā to vēlas realizēt Sorina Grindeanu vadītā valdība - proti, tā sagatavojusi dekrētus, kas steidzamības kārtā tiks apstiprināti tikai valdībā, bez debatēm un balsojuma parlamentā. Valdības pārstāvji paziņojuši, ka situācija pārpildītajos cietumos kļuvusi kritiska, tādēļ nepieciešams pilnībā amnestēt tos, kuri izcieš sodu par mazāk smagiem noziegumiem, bet uz pusi samazināt ieslodzījuma termiņu sievietēm, gados veciem cilvēkiem un ieslodzītajiem, kuriem ir mazi bērni. Kopā varētu tikt atbrīvoti aptuveni 2500 ieslodzīto, bet pēc Cietumu pārvaldes datiem - 3600 cilvēku.
Valdība apelē pie humānisma, taču opozīcija norādījusi uz to, ka amnestija attieksies uz veselu virkni ar valdošo sociāldemokrātu partiju saistītiem politiķiem un ierēdņiem, kuri notiesāti vai vēl gaida spriedumus par korupciju vai valsts mantas izšķērdēšanu. Tiek uzskatīts, ka tāds arī bijis rīkojuma sagatavotāju galvenais mērķis. AFP norāda, ka iebildes pret plānoto amnestiju paudis gan prezidents K. Johanniss, gan ģenerālprokurors Augustins Lazars, gan korupcijas apkarošanas galvenā prokurore Laura Čodruta Kovesi, gan Augstākās tiesas prezidente Kristīna Tarčea. Prezidents piektdien pat bija ieradies uz valdības sēdi, mudinot vismaz apturēt šo rīkojumu virzīšanu steidzamības kārtībā, taču ticis ignorēts.
Valdības nodoms izraisījis lielu sašutumu. «Zagļi!», «Demokrātija, nevis amnestija», «Zagļiem jāatrodas cietumā» - šādus plakātus nesuši demonstranti, kuri Bukarestē centušies izlauzties līdz valdības ēkai, bet, kad tas nav izdevies, devušies uz valdošās partijas galveno mītni. Demonstrācijā piedalījies arī K. Johanniss, kurš ļaužu sašutumu nodēvējis par pamatotu un saprotamu. Premjers līdz šim izlicies, ka nekas ārkārtējs nav noticis, toties sociāldemokrātu oficiālais priekšsēdis Liviu Dragnea apsūdzējis prezidentu sociālo nemieru un vardarbības iniciēšanā, piebilstot, ka protesta akcija līdzinās valsts apvērsuma mēģinājumam. Zīmīgi, ka tieši L. Dragnea būs viens no ieguvējiem no amnestijas - 2015. gadā viņam tika piespriests divu gadu nosacīts sods par kukuļdošanu un balsojuma biļetenu viltošanu.