Paranormālie darbarūķi latvieši. Apstiprināts Vācijā
Latvieši ir tajā grupā, kas pārceļas uz Vāciju dzīvot no strādāšanas brīvajā laikā. Citas grupas dodas uz Vāciju dzīvot, un pa kādam sāk strādāt algotu darbu.
Vācijas pilsētā Nirnbergā esošais Institūts darba tirgus un profesiju pētniecībai (Institut für Arbeitsmarkt und Berufsforschung, IAB) iesācis 2017. gadu ar kārtējo pārskatu, kurā parādīts Vācijā ieceļojušo un darbu uzsākušo cilvēku sadalījums 12 mēnešu laikā līdz pagājušā gada novembrim pa izcelsmes valstu grupām. Latvijas valstspiederīgie IAB pārskatā iekļauti starp ieceļotājiem no tām 8 valstīm, kuras Eiropas Savienībā tika uzņemtas 2004. gadā. Lai nu kam, bet tam mēs nepiekritīsim, ka latvieši statistiski nozīmīgā daudzumā gribētu un mācētu iejukt starp abu pārējo Baltijas valstu, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas, Čehijas un Ungārijas ieceļotājiem un sēdētu savās jaunajās mājvietās Vācijā, kamēr gandrīz visi pārējie ieceļotāji no šīs valstu grupas jau atrodas darbā. Šīs valstis kopā gada laikā atdevušas Vācijai 69 tūkstošus savu iedzīvotāju, no kuriem 57 tūkstoši jau bija stājušies pie darba. Tas ir ārkārtīgi augsts rādītājs, salīdzinot ar jebkuru citu ieceļotāju grupu.
Visērtāk parādīt savu vērtību austrumeiropiešiem ir salīdzinājumā ar bēgļiem, kuru grupā IAB apvienojis atkal 8 valstu - Sīrijas, Irānas un Irākas, Afganistānas un Pakistānas, Eritrejas, Somālijas un Nigērijas - izcelsmes cilvēkus. Tie pratuši pārskata gada laikā savu skaitu Vācijā gandrīz dubultot no 786 tūkstošiem līdz 1,41 miljonam cilvēku un strauji iegūt skaitlisku pārsvaru pār austrumeiropiešiem, kuri šobrīd Vācijā pārstāvēti ar apmēram 1,2 miljoniem.
No +625 863 bēgļiem Vācijas nodarbināto kopskaits guvis +50 638 cilvēkus, t.i., mazāk nekā no austrumeiropiešiem. Pagaidām šis rezultāts neliecina neko par bēgļu nevēlēšanos strādāt, bet tikai par to, ka viņiem ir aizliegts strādāt pirms juridisko procedūru pabeigšanas. IAB norāda, ka šīs procedūras Vācijas birokrāti paveic ne īsākā laikā par astoņiem mēnešiem pēc tam, kad bēgļi nonākuši Vācijā. Salīdzināt latviešu čaklumu iespējams ar ieceļotājiem no citām ES valstīm, kuriem nav juridisku šķēršļu stāties darbā līdz ar ierašanos Vācijā. No Centrālās un Austrumeiropas Vācijai pērn bija jāpiesaista 1,2 cilvēki, lai iegūtu vienu nodarbināto, bet no ES dienvidu nomales Bulgārijas un Rumānijas vienu nodarbināto pērn devuši 1,6 ieceļotāji (72 768 nodarbinātie no 118 432 ieceļotājiem)
Vācijā uz dzīvi piesaistīto ārzemnieku skaits izrādījās pieaudzis no gandrīz pilnīgi precīzi 9 miljoniem cilvēku 2015. gada novembrī līdz tikpat precīziem 10 miljoniem pagājušā gada novembrī. Vācijā nodarbināto kopskaitam šis miljons bija devis +306 tūkstošus, kuriem Vācijas valstspiederīgie spējuši piemest vēl tikai 5 tūkstošus. Vācijā pagājušā gada nogalē algotu darbu strādājuši pavisam 36,69 miljoni cilvēku.
Latvijas un Vācijas iekšzemes kopproduktu pieauguma rādītāji pērnā gada pirmajos trijos ceturkšņos neko daudz neatšķīrās, taču darba migrantu plūsma no Latvijas uz Vāciju liek domāt par tik lielām atšķirībām starp abu valstu ekonomikām, ka ar formāli vieniem un tiem pašiem rādītājiem tās ne vienmēr ir salīdzināmas. IAB pagājušā gada vidū veiktā uzņēmēju aptaujā noskaidrots, ka vairāk par 100 000 vācu uzņēmumu iepriekšējo 12 mēnešu laikā vervējuši sev darbiniekus ārzemēs. Šādu uzņēmumu skaits audzis salīdzinājumā ar 2015. gadā veiktas aptaujas rezultātiem, un nekas neliecina par procesa beigām.