Maskavas sprādzienos vaino islāmistus
Krievijas varasiestādes apsūdzējušas islāmistu teroristus divu sprādzienu sarīkošanā Maskavas metro sistēmā, tomēr Ziemeļkaukāza separātistu interneta mājaslapā Kavkazcenter vēstīts, ka pagaidām neviens grupējums atbildību par terora aktiem nav uzņēmies.
Sprādzienos, kas vakarrīt nogranda metro stacijās Lubjanka un Park kuļturi, gājuši bojā vismaz 37 cilvēki, no slimnīcās ievietotajiem vairāk nekā sešdesmit cilvēkiem vismaz pusei ir ļoti nopietni ievainojumi.
Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) vadītājs Aleksandrs Bortņikovs, tiekoties ar prezidentu Dmitriju Medvedevu, paziņojis, ka neesot nekādu šaubu par to, ka eksplozijas sarīkojušas divas teroristes pašnāvnieces, un drošības iestādes intensīvi meklē vēl divas viņu līdzzinātājas. "Videonovērošanas kameru ierakstā šīs sievietes, kas pavadīja teroristes līdz ieejai metro, ir identificētas," sarunā ar Interfax sacījis kāds izmeklēšanas brigādes pārstāvis. Tiesa, Iekšlietu ministrijas darbinieki nolieguši, ka viņu rīcībā būtu teroristu līdzzinātāju fotoroboti.
Izmeklētājs Vladimirs Markins sarunā ar Gazeta.ru paziņojis, ka spridzekļi, kas bijuši darināti no heksogēna (tieši šī sprāgtviela tika izmantota 1998. gadā notikušajos dzīvojamo ēku sprādzienos Krievijā) un pildīti ar skrūvēm un uzgriežņiem, aktivizēti brīdī, kad metro vilcieni tuvojušies stacijām. Sprādzienu jauda bijusi no 1,5 līdz 4 kilogramiem trotila ekvivalenta, un nav šaubu, ka eksplozijas bijušas koordinētas. Lielākā daļa upuru ir cilvēki, kuri gatavojušies izkāpt attiecīgajās stacijās un atradušies netālu no vagona durvīm – blakus teroristēm. V. Markins paziņojis, ka atrastas spridzinātāju mirstīgās atliekas, un piebildis – ja Valsts dome būtu akceptējusi priekšlikumu par visu Ziemeļkaukāza iedzīvotāju obligātu daktiloskopiju, teroristes būtu iespējams "identificēt pusstundas laikā". Vairāki sprāgstvielu eksperti gan izteikušies, ka, iespējams, terora akti nav ritējuši, kā plānots, jo šķembu spridzekļus (ar skrūvēm un uzgriežņiem) parasti izmanto atklātākās vietās nekā vilciena vagoni. "Vagonos lielāko postījumu nodara sprādziena vilnis un šķembām ir tikai sekundāra ietekme," sarunā ar Interfax sacījis kāds eksperts.
Vairāki avoti izteikušies, ka sprādzieni Maskavas metro varētu būt Ziemeļkaukāza kaujinieku atriebība par islāmistu ideoloģiskā līdera Aleksandra Tihomirova jeb Burjatijas Saīda likvidāciju 2. martā Ingušijā. Ziemeļkaukāza separātistu interneta mājaslapā http://www.kavkazcenter.com/ norādīts, ka pagaidām neviens grupējums atbildību par to neesot uzņēmies. CNN gan esot vēstījis, ka "kādā separātistu resursā" parādījušās ziņas par atbildības uzņemšanos, taču nav minējis šī interneta resursa adresi. Starp citu, Kavkazcenter rīcībā esošā informācija liecina, ka uzreiz pēc sprādzieniem varasiestādes slēgušas izejas no metro stacijām un tajās izcēlusies panika, izveidojusies liela cilvēku drūzma, kurā gājuši bojā un savainoti daudz cilvēku. Arī videonovērošanas kameru fotogrāfijas, kas nokļuvušas pasaules fotoaģentūru rīcībā, liecina, ka vairāku cilvēku līķi atradušies metro stacijās un pārejās starp stacijām, kaut gan saskaņā ar oficiālo informāciju sprādzieni notikuši vilcienu vagonos.
Maskavas varasiestādes vakar aicinājušas iedzīvotājus būt piesardzīgiem un bez liekas nepieciešamības neatstāt savas mājas. Aculiecinieki stāstījuši, ka uzreiz pēc sprādzieniem Maskavas centrā izveidojušies satiksmes sastrēgumi, bet metro vilcieni gandrīz visu dienu kursējuši pustukši. Izmantojot situāciju, cenas ievērojami paaugstinājuši Maskavas taksisti, bet vispārējās panikas dēļ uz laiku bijis pārslogots mobilo sakaru tīkls. Jāatgādina, ka iepriekšējais terora akts Maskavā notika 2004. gada augustā, kad ekplozijā pie vienas no metrostacijām gāja bojā 10 cilvēku. Maskavas valdība paziņojusi, ka šodien Krievijas galvaspilsētā izsludinātas sēras, un solījusies sniegt materiālo palīdzību terora aktu upuru tuviniekiem un cietušajiem.