Eksperts: Vašingtonā pēdējo gadu noskaņojums pret Krieviju bijis ļoti kritisks

© Scanpix

Vašingtonā pēdējo gadu noskaņojums pret Krieviju bijis ļoti kritisks un ASV prezidenta Baraka Obamas atbildes soļi, saistībā ar Krievijas rīcību, bija tikai laika jautājums, aģentūrai LETA sacīja Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

Viņš norādīja, ka Obamas administrācija jau oktobrī deva signālus, ka Krievijas rīcībai, saistībā ar tās hakeru iejaukšanos ASV vēlēšanu gaitā, sekos atbildes soļi. Galvenais jautājums vien esot bijis kad un kādi tieši soļi tiks sperti.

"Viena no versijām, kas iepriekš izskanēja, bija saistīta ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņa līdzgaitnieku ekonomisko interešu informācijas nopludināšanu, kas gan nenotika. ASV izvēlējās diplomātisku sankciju ceļu," norādīja Kudors. Viņš arī klāstīja, ka jau iepriekš bijis skaidrs, ka šāds Obamas solis tiks sperts līdz jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijai.

Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors arī atgādināja, ka par "persona non grata" pasludinātajiem diplomātiem, kuru rīcība "nav savienojama ar diplomātisko statusu", un viņu ģimenes locekļiem dotas 72 stundas, lai atstātu ASV teritoriju. "Pirms Jaunā gada - tas jau ir tehniski sāpīgāk arī pašai Krievijai. Ņemsim vērā kaut to pašu biļešu nopirkšanu. Tas tika darīts, lai atbildes soļus tiešām justu," klāstīja Kudors.

Viņš arī uzsvēra, ka Krievijas hakeru iejaukšanās bija ļoti principiāls noziegums, jo vēlēšanu ietekmēšana nozīmē iejaukšanos valsts politiskajā procesā - graut ASV demokrātijas funkcionēšanu.

"Pēdējo gadu noskaņojums, kas radies Vašingtonā, ir ļoti kritisks pret Krieviju. Tas ir saistīts ne tikai ar Demokrātu partiju, bet arī ar Republikāņu. Negatīvā nostāja saistībā ar Krievijas agresivitāti Ukrainā un Sīrijā, kā arī pašā ASV iekšienē, tikai brieda," viņš norādīja.

Runājot par Trampu, Kudors sacīja, ka viņš tikai rāda vienas ASV sabiedrības daļas noskaņojumu, piebilstot, ka tā nav visa ASV. "Nedomāju, ka tas būtiski ietekmēs Trampa politiku. Iespējams, ka viņam tas pat varētu dot vairāk apmaiņas kārtis attiecībās ar Krieviju. Tramps tāpat īstenos to, ko iecerējis," uzskata eksperts.

Taujāts par noteikto sankciju atcelšanu, Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors sprieda, ka varētu paredzēt, ka Tramps piekoriģē daļu no Obamas lēmumiem. Tās nebūtu pilnīgas attiecību izmaiņas ar atsevišķām valstīm, bet gan attiecību korekcija. "Pieļauju, ka pieredzēsim modificētu ASV politiku. Tramps arī mēģina novirzīt uzmanību uz Ķīnu. Krievijai jārēķinās, ka Ķīna ir daudz nozīmīgāks spēlētājs, smagsvars," viņš klāstīja.

Jau vēstīts, ka ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņoja, ka reaģējot uz Maskavas "agresīvajiem" kiberuzbrukumiem Savienoto Valstu amatpersonām, pret Krieviju tiks vērstas jaunas sankcijas un 35 Krievijas diplomāti, kas strādā vēstniecībā Vašingtonā un konsulātā Sanfrancisko, tiek pasludināti par "persona non grata" un viņiem 72 stundu laikā jāpamet ASV.

ASV sankcijas vērstas pret deviņām organizācijām un fiziskajām personām, tostarp pret Krievijas Federālo drošības dienestu (FDD) un pret Krievijas armijas izlūkdienestu (GRU).

Tiks slēgti arī divi Krievijas lietotie objekti ASV, kuri izmantoti "ar izlūkošanu saistītiem mērķiem".

Pasaulē

Eiropas Savienībā (ES) ir nobriedis plāns nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vārdā izveidot visu cilvēku aktīvu superreģistru, kurā cilvēkiem pastāvīgi jāreģistrē visu savu aktīvu faktiskais statuss. Jau šajā pavasarī tika pabeigts pētījums, kura mērķis bija atrast veidus, kā izveidot Eiropas iedzīvotāju aktīvu superreģistru, ziņo Igaunijas medijs "Postimees".

Svarīgākais