12 cilvēku bojāeju izraisījusī kravas automašīnas ietriekšanās vienā no Berlīnes Ziemassvētku tirdziņiem bijis terora akts, gandrīz analoģisks tam, kāds jūlijā tika pastrādāts Francijas pilsētā Nicā, par kuru atbildību uzņēmās Islāma valsts, – pēc neilgas minstināšanās atzinušas Vācijas varasiestādes, brīdinot, ka tuvākajās dienās var sekot citi uzbrukumi. Līdz pat otrdienas pievakarei nebija skaidrs, vai ar šo noziegumu ir saistīts policijas aizturētais ieceļotājs no Pakistānas vai arī īstais bruņotais uzbrucējs joprojām atrodas brīvībā.
«Ir vēl daudz kā tāda, ko mēs droši nezinām, taču pašreizējā informācija liek mums domāt, ka tas ir terora akts,» vakar priekšpusdienā īpaši sasauktā preses konferencē paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele, kas atlika ieplānoto vizīti uz vienu no Vācijas reģioniem un pēcpusdienā ieradās traģēdijas vietā, lai godinātu upuru piemiņu. Vakar Vācijā bija izsludinātas sēras, Berlīnē upuru piemiņai tika veltīts klusuma brīdis, bet vakarā arī manifestācija pie Brandenburgas vārtiem, savukārt pilsētas Ziemassvētku tirdziņi tika slēgti jau ap pusdienlaiku. Citur Vācijā tie gan turpināja darbu, taču drošības pasākumi bija pastiprināti, un, piemēram, Drēzdenē, Kaseles pilsētā Hesenes federālajā zemē, bet pēc tam arī citur uz ielām, kas ved uz tirdziņiem, tika izvietoti dzelzsbetona bluķi - lai neatkārtotos Berlīnei un Nicai līdzīga traģēdija. Lai gan atbildību par uzbrukumu Berlīnē neviens nebija uzņēmies, Vācijas amatpersonu izteikumi liecina, ka tās šo terora aktu uzskata par islāmistu radikāļu sarīkotu un raizējas, ka simboliski un demonstratīvi uzbrukumi kristiešu vērtībām un tradīcijām, par kādām uzskatāmi arī Ziemassvētku tirdziņi, var atkārtoties citviet Vācijā. To paziņojis Vācijas kriminālpolicijas šefs Holgers Munhs, atzīstot, ka šāda veida tirdziņus diemžēl nav iespējams pārvērst par cietokšņiem.
Traģēdija notika pirmdienas vakarā, kad ļaužu pūlī, kas apmeklēja netālu no Ķeizara Vilhelma piemiņas baznīcas ierīkoto tirdziņu, ietriecās melna kravas automašīna ar Polijas numura zīmēm. BBC, atsaucoties uz aculiecinieku stāstīto, vēsta, ka mašīna sākumā braukusi ar vismaz 50 km/h ātrumu, apstājoties vien pēc gandrīz 80 metriem, kad zem tās riteņiem bija pakļuvuši desmitiem cilvēku. No 50 ievainotajiem 18 cilvēki joprojām ir kritiskā stāvoklī. Kravas auto vēl nebija apstājies, kad tā vadītājs izlēcis no kabīnes un meties bēgt, bet policija vēlāk mašīnas kabīnē uzgājusi noslepkavotu cilvēku - 37 gadus vecu Polijas pilsoni, kā arī apģērba gabalus ar asins pēdām. Polijas kravas pārvadājumu kompānijas īpašnieks Ariels Žuravskis sarunā ar PAP apstiprinājis, ka automašīna pieder viņa uzņēmumam, bet šoferis bijis viņa brālēns. Pirmdienas pēcpusdienā viņš no Itālijas ieradies Berlīnē, kur devies uz stāvlaukumu, lai izkrautu kravu - betona stabus, bet pēc tam A. Žuravskis ar šoferi vairs nav spējis sazināties. GPS dati liecina, ka kravas mašīna stāvlaukumā veikusi dīvainus manevrus, it kā kāds mācītos braukt, bet vakarpusē spēkrats stūrēts tirdziņa virzienā.
Jau neilgi pēc terora akta Vācijas policija, pateicoties iedzīvotāju aktivitātei, aizturēja cilvēku, kurš it kā bija izlēcis no auto kabīnes un meties bēgt Zoodārza parka (Tiergarten) virzienā. Tas izrādījies kāds 23 gadus vecs pakistānietis, kurš Vācijā ieceļojis pagājušā gada decembrī, pieprasījis patvērumu un šā gada jūnijā saņēmis pagaidu uzturēšanās atļauju. Liels skaits politiķu gan Vācijā, gan aiz tās robežām steidza kritizēt A. Merkeles realizēto migrācijas politiku, un pat kanclere paspēja paust nožēlu, cik «pretīgi» būtu, ja izrādītos, ka terora aktu sarīkojis kāds no patvēruma meklētājiem, kuriem tik liela sabiedrības daļa sniegusi nesavtīgu atbalstu. Taču pēcpusdienā notika jauns pavērsiens - Berlīnes policijas vadītājs Klauss Kandts pieļāva iespēju, ka aizturētais nemaz nav vainīgs, jo viņš neatzīstoties un uz viņa apģērba nav nedz asins, nedz pulvera pēdu.