Tribunāls Francijā atzīst Lagardu par vainīgu nolaidībā
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda atzīta par vainīgu nolaidībā, ko 2008. gadā pieļāvusi, pildot Francijas finanšu ministres pienākumus, un kas tobrīd valstij nodarīja vairāk nekā 400 miljonu eiro lielus zaudējumus.
Lai gan tiesneši aprobežojušies tikai ar vainas konstatēšanu, nepiespriežot K. Lagardai nekādu sodu, bet viņas advokāts iesniedzis apelāciju, šis reputācijas traips var novest pie kārtējām izmaiņām SVF vadībā.
AFP atgādina, ka K. Lagardas lietu skatīja 1993. gadā izveidotais īpašais tribunāls (Cour de Justice de la Republique), kura sastāvā ir trīs tiesneši un 12 deputātu no abām parlamenta palātām - tā uzdevums ir vērtēt bijušo un esošo ministru darbību, kas varētu būt nodarījusi kaitējumu valstij. 60 gadu vecā K. Lagarda finanšu ministres amatu ieņēma no 2007. līdz 2011. gadam, kad Francijas prezidents bija Nikolā Sarkozī.
Viens no viņa atbalstītājiem bija pazīstamais uzņēmējs Bernārs Tapī, un Francijas izmeklēšanas tiesneši uzskatīja, ka K. Lagarda šim magnātam izdarījusi vērā ņemamu pakalpojumu, vienlaikus nodarot būtiskus zaudējumus valstij. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā B. Tapī nolēma pievērsties politikai un pārdot finansiālās problēmās nonākušo sporta preču ražotāju Adidas. 1993. gadā šo preču zīmi par 315,5 miljoniem eiro no viņa iegādājās valstij piederošā Credit Lyonnais, bet jau pēc gada pārdeva to tālāk par 710 miljoniem eiro. B. Tapī uzskatīja, ka ir piekrāpts, un uzsāka šķietami nebeidzamu tiesāšanās procesu, kuram punktu pielika tieši K. Lagarda. Viņa apstiprināja ierosinājumu nodot lietu arbitrāžai (kuras sastāvs, pēc izmeklētāju domām, bija B. Tapī labvēlīgs), un šī instance nolēma, ka valstij jāizmaksā uzņēmējam 404 miljonu eiro liela kompensācija. Naudu B. Tapī saņēma, taču valsts (jau bez K. Lagardas ministres amatā) atsāka tiesāšanos, un 2015. gadā galīgā tiesu instance nolēma, ka magnātam kompensācija jāatmaksā, turklāt ar gadu laikā uzkrātajiem procentiem.
Prāva pret K. Lagardu tika uzsākta pagājušajā nedēļā, un, uzstājoties tribunāla priekšā, viņa paziņoja, ka sevi par vainīgu neuzskata. «Šajā gadījumā, gluži tāpat kā pārējos, es rīkojos pēc labākās sirdsapziņas, balstoties uz faktiem,» paziņoja K. Lagarda. Viņa uzsvēra, ka paļāvusies uz sev padoto ekspertu analīzi, tomēr nav bijusi klāt vairākās nozīmīgās sanāksmēs par šo jautājumu, kas notikušas gan ministrijā, gan prezidenta birojā. Interesanti, ka pagājušās nedēļas nogalē, kad tika uzklausītas visas ieinteresētās puses, pat prokuratūras pārstāvis Žans Klods Marēns mudināja tribunālu neatzīt K. Lagardu par vainīgu, jo pierādījumu tam, ka viņa rīkojusies nolaidīgi, esot par maz.
Tomēr tribunāls ir lēmis citādi, un pašlaik nav skaidrs, kādu iespaidu šis spriedums atstās uz K. Lagardas karjeru SVF - februārī viņa uzsāka otro piecu gadu termiņu fonda izpilddirektores amatā. BBC vēsta, ka SVF vadītāja jau nedēļas nogalē no Francijas atgriezusies ASV, un tuvākajā laikā esot ieplānota SVF valdes sēde. Jāatgādina, ka augstajā amatā K. Lagarda nonāca pēc tam, kad viņas priekšteci un tautieti Dominiku Strosu-Kānu apsūdzēja seksuālā vardarbībā (šis konkrētais skandāls gan galu galā noklusa) un viņš bija spiests demisionēt. Likteņa ironija, bet arī K. Lagarda, gluži tāpat kā D. Stross-Kāns, tikusi uzskatīta par potenciālu kandidāti uz Francijas prezidenta amatu, atgādina AFP. Skandāla epicentrā nonācis vēl viens bijušais SVF izpilddirektors Rodrigo Rato, kurš pašlaik tiesā spiests atbildēt uz apsūdzībām līdzekļu izsaimniekošanā laikā, kad ieņēma Spānijas kredītiestādes Bankia vadītāja amatu.