Jaunais līderis sola efektīvāku ANO
Padarīt ANO par efektīvāku organizāciju, kas reāli spētu novērst vai apturēt konfliktus pasaulē un veicināt ilgtspējīgu mūsu planētas attīstību – tādus uzdevumus sev izvirzījis jaunais ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs, kurš 193 starptautiskās organizācijas dalībvalstu pārstāvju klātbūtnē devis zvērestu un amata pienākumus sāks pildīt 1. janvārī.
Tiek uzskatīts, ka viņš pasaules problēmu risināšanā iesaistīsies aktīvāk par Banu Ki Mūnu, kurš ANO vadīja beidzamos desmit gadus, tomēr grūti prognozēt, vai šī aktivitāte ļaus atjaunot ANO prestižu un apklusināt runas par radikālām reformām, kas nepieciešamas organizācijai un pirmām kārtām jau tās Drošības padomei.
67 gadus vecais portugāļu sociālistu partijas politiķis A. Gutērrešs būs devītais ģenerālsekretārs ANO vēsturē, turklāt pirmais, kurš pirms tam pildījis arī valdības vadītāja pienākumus - Portugāles premjera amatā viņš bija no 1995. līdz 2002. gadam, atgādina Reuters. Jaunais ANO līderis ir arī pirmais, kurš šajā amatā nokļuvis pēc relatīvi atklāta kandidātu atlases procesa. Jau kopš vasaras bija zināms, ka uz to pretendē 13 kandidātu, no kuriem katrs vairākkārt tika iztaujāts ANO Drošības padomē, turklāt informācija par kandidātu plāniem un atbildēm uz jautājumiem netika slēpta no medijiem. Tomēr, kā norāda televīzijas kompānija France 24, kārtējo reizi apstiprinājies tas, ka pēc Otrā pasaules kara nodibinātā ANO joprojām dzīvo XX gadsimta otrās puses reālijās, kad visu nosaka šā kara uzvarētāji. Lai gan kopš vasaras sākuma bija daudz runu par to, ka ANO vadītāja posteni pirmo reizi varētu ieņemt sieviete vai kādas Austrumeiropas valsts pārstāvis, A. Gutērrešs izrādījās vienīgais, kura kandidatūra bija vienlīdz pieņemama gan Krievijai, gan ASV, gan Ķīnai.
Amatam viņš tika izvirzīts vēl pirms Donalda Trampa ievēlēšanas par ASV prezidentu. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā D. Tramps ne reizi vien nievājoši izteicies par ANO programmām (piemēram, globālo klimata izmaiņu novēršanai), kurām, pēc viņa domām, tiek nelietderīgi tērēta amerikāņu nodokļu maksātāju nauda. ASV joprojām ir galvenais ANO finansiālais atbalstītājs, un, kā norāda AFP, - «šokējošā Trampa ievēlēšana likusi uzdot jautājumus par Vašingtonas nākotnes lomu pasaulē un tās attiecībām ar Apvienotajām Nācijām». D. Tramps, kurš amatā stāsies 20. janvārī, jau paziņojis, ka nākamā ASV vēstniece ANO būs Dienvidkarolīnas gubernatore Nikija Heilija, kurai faktiski nav nekādas ārpolitiskās darbības pieredzes.
Pirmdien pēc zvēresta došanas A. Gutērrešs solījies veikt starptautiskajai organizācijai nepieciešamās reformas. Viņš atzinis, ka amatā stājas laikā, kad visā pasaulē ļaudis aizvien vairāk un vairāk zaudē ticību saviem līderiem un institūcijām. «Ir laiks atjaunot attiecības starp tautām un līderiem - gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Līderu uzdevums būtu ieklausīties savās tautās, nodemonstrēt, ka viņiem rūp to intereses un rūp arī globālā stabilitāte un solidaritāte, no kuras mēs visi esam atkarīgi. Arī Apvienotajām Nācijām ir jādara tas pats - jāatzīst savas kļūmes un trūkumi un jāmaina darbības veids... ANO ir jāvēlas mainīties,» jaunā ģenerālsekretāra sacīto citē Deutsche Welle.
CBS norāda, ka A. Gutērrešs vēlas mazināt birokrātiju, vienkāršot ANO darbību, decentralizēt un padarīt vieglāku lēmumu pieņemšanu, lai starptautiskā organizācija varētu efektīvāk reaģēt uz sarežģītām situācijām dažādās pasaules malās, kas prasa ANO iejaukšanos, jeb, kā tagad modē sacīt, izaicinājumiem. «Ja nepieciešami deviņi mēneši, lai kaut kur pasaulē izvietotu ANO miera uzturēšanas spēkus vai palīdzības dienesta darbiniekus, no šādas misijas nav nekāda labuma. Apvienotajām Nācijām jābūt žiglām, efektīvām un efektīgām. Galvenā uzmanība jāpievērš rīcībai, nevis procesam, cilvēkiem, nevis birokrātijai,» viņš sacījis. Tiesa, nav skaidrs, kādā veidā A. Gutērrešs plāno šādas pārmaiņas realizēt. Lielāka ANO aparāta patstāvība lēmumu pieņemšanā nozīmētu, ka tiek mazināta ne tikai Drošības padomes, bet arī visu 193 dalībvalstu loma. Katrā konkrētā gadījumā vai krīzes situācijā savas intereses ir vismaz daļai ANO dalībvalstu, un pašreizējā kārtība ja ne ikvienai no tām ļauj ietekmēt lēmumu, tad vismaz garantē tribīni savas pozīcijas paušanai...
ANO reformēšana jaunajam ģenerālsekretāram var izrādīties pārāk smags uzdevums, taču nav nekādu šaubu, ka viņš lielu uzmanību plāno pievērst humāno krīžu risināšanai, turklāt jau skaidri definējis savu nostāju - turīgāko pienākums ir palīdzēt nabadzīgākajiem nelaimē nokļuvušajiem. No 2005. līdz 2015. gadam A. Gutērrešs vadīja ANO Augsto bēgļu lietu komisiju (UNHCR), un migrācijas krīzes laikā nepārprotami atbalstīja Vācijas kancleres Angelas Merkeles atvērto durvju politiku. «Šo krīzi būtu ļoti vienkārši pārvarēt, ja Eiropas valstis vienotos par zināmiem garantētiem migrantu uzņemšanas standartiem,» tolaik intervijā France 24 sacīja A. Gutērrešs, kurš uzskata, ka ES valstīm, neatkarīgi no to iedzīvotāju labklājības līmeņa, ir pienākums nodrošināt nelegālajiem migrantiem vienlīdzīgus dzīves apstākļus. Viņa izpratnē šos migrantus atplestām rokām būtu jāuzņem ikvienai valstij. «Ja salīdzinām ES valstu problēmas ar tām, kādas izjūt Libāna, Jordānija vai Turcija, jums jāatzīst, ka mēs no Eiropas neprasām nekā pārmērīga,» viņš sacījis 2015. gadā. A. Gutērreša apjūsmotāji, piemēram, Midlseksas universitātes starptautiskās politikas profesors Breds Blics, uzsver, ka viņš spējis «atgriezt UNHCR uz pasaules skatuves un pilnveidot iepriekš pilnīgi neievērotu grupu, piemēram, bezpavalstnieku, aizsardzību». Savukārt kritiķi norāda, ka 2015. gada migrācijas krīzes laikā UNHCR lielākoties nodarbojusies ar statistikas apkopošanu un izplatīšanu, kā arī pamācību sniegšanu ANO dalībvalstīm par to, kā tām pareizi būtu jāizturas pret nelegālajiem migrantiem.