Sestdienas vakarā notikušajos sprādzienos Stambulā, kas prasīja vismaz 38 cilvēku dzīvības, Turcijas amatpersonas vainojušas Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) kaujiniekus, piedraudot ar atriebību teroristiem un brīdinot viņiem simpatizējošos medijus, politiķus un iedzīvotājus.
Lai gan ar kurdiem saistītā Tautas demokrātiskā partija (HDP) nosodījusi terora aktus, nevienu nepārsteigs jaunas represijas pret šīs partijas aktīvistiem, kuri iebilst pret prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana autoritārā režīma stiprināšanu. Uzbrukumi notika dienā, kad Turcijas parlamentā oficiāli iesniegts likumprojekts par izmaiņām konstitūcijā, kas varētu ļaut R. T. Erdoganam jau ar daudz lielākām pilnvarām pie varas palikt līdz 2029. gadam.
Divi sprādzieni Stambulā nogranda pie futbola stadiona Vodafone Arena, kur sestdienas vakarā Besiktas uzņēma Bursaspor. Lai gan R. T. Erdogans naktī uz svētdienu uzsvēra, ka teroristu mērķis bijis «iespējami lielāks bojāgājušo skaits», starptautiskās ziņu aģentūras norāda, ka uzbrukumi sarīkoti vairāk nekā pusotru stundu pēc spēles, kad gandrīz visi līdzjutēji jau bija pametuši stadionu, un viss liecina, ka tie mērķēti tieši pret drošības spēkiem. Automašīna, kurā, pēc iekšlietu ministra Suleimana Soilu intervijā CNN Turk sacītā, atradies 300 līdz 400 kilogramu sprāgstvielu, bijusi novietota pavisam netālu no stāvlaukuma, kur pēc spēles pulcējās policijas īpašās uzdevumu vienības, kurām nepieciešamības gadījumā būtu jānodrošina kārtība mača laikā. Sprādziens nograndis brīdī, kad policisti sēdušies autobusā, un tiek uzskatīts, ka spridzeklis aktivizēts ar tālvadības pults palīdzību, ziņo Reuters. Bet pēc neilga brīža netālu uzspridzinājies terorists pašnāvnieks, kuru bija ielenkuši policisti.
Turcijas premjera vietnieks Numans Kurtulmuss izteicies, ka sākotnējie izmeklēšanas dati liecinot par to, ka terora aktus organizējusi PKK, un līdz vakardienas pusdienlaikam bija aizturēti jau 13 cilvēki, kuriem varētu būt kāda saistība ar sprādzieniem. BBC atgādina, ka beidzamo gadu laikā terora aktus Turcijā rīkojuši gan PKK kaujinieki, gan starptautiskais teroristu grupējums Islāma valsts, kas vēl pagājušonedēļ mudināja savus atbalstītājus uz uzbrukumiem. Tomēr sestdienas terora akti vairāk atbilst PKK rokrakstam, jo šī grupējuma kaujinieki parasti cenšas vērsties pret Turcijas drošības dienestu darbiniekiem, savukārt Islāma valsts mērķi visbiežāk ir civiliedzīvotāji, turklāt šī organizācija cenšas panākt, lai starp upuriem būtu arī ārvalstnieki. «Islāma valsts būtu sprādzienus rīkojusi uzreiz pēc spēles, lai bojā ietu pēc iespējas vairāk līdzjutēju,» sarunā ar CNN Turk atzinis kāds eksperts. Pēc oficiālajiem datiem, 30 no bojāgājušajiem bijuši policisti, bet vairāki desmiti viņu kolēģu ir starp tiem 155 ievainotajiem, kuri vakar vēl atradās slimnīcās.
Vakar Turcijā bija izsludinātas sēras, un R. T. Erdogans, kas atcēla valsts vizīti Kazahstānā, ieradās uz piecu policistu bērēm. Prezidents aprobežojās ar līdzjūtības izteikšanu bojāgājušo tuviniekiem, savukārt S. Soilu paziņoja: «Agrāk vai vēlāk, bet mēs savus biedrus atriebsim.» Viņš arī brīdinājis visus tos, kuri vēlas attaisnot uzbrukuma rīkotājus no «politiķu tribīnēm, medijiem vai internetā», - valsts rokas esot pietiekami garas un iespējas pietiekami lielas. Reuters šo izteikumu uztver kā vāji slēptu mājienu HDP virzienā, atgādinot, ka Turcijas varasiestādes jau izmantojušas neveiksmīgo 15. jūlija valsts apvērsumu, lai veiktu represijas ne tikai pret trimdā dzīvojošā garīdznieka Fetullas Gilena piekritējiem, bet arī kurdu minoritāti. Deputātu imunitāte liegta teju vai visiem HDP parlamentāriešiem, no kuriem daļa arestēti - gluži tāpat kā simtiem vai pat tūkstošiem šīs partijas reģionālā līmeņa aktīvistu. Vakar izplatītajā HDP paziņojumā, kurā nosodīts terorisms, vienlaikus uzsvērts, ka varasiestādēm būtu «jāatsakās no politikas, kas rada aizvien lielāku spriedzi, šķelšanos, naidu un konfliktus». Ar šādu politiku, visticamāk, domāta R. T. Erdogana vēlme izmantot neveiksmīgo puču, lai turpinātu varas koncentrēšanu savās rokās. Sestdien parlamentā tika iesniegts likumprojekts, kas paredz būtiskas izmaiņas konstitūcijā un faktiski nozīmē Turcijas pārtapšanu par prezidentālu republiku. Sagaidāms, ka to atbalstīs pietiekami daudz deputātu, lai šie grozījumi nākamā gada pavasarī tiktu nodoti balsojumā referendumā, kurā, kā ir pārliecināts R. T. Erdogans, tie tiks atbalstīti.