Divi Vinskonsīnas bīskapi bija aicinājuši Vatikāna atbildīgo dienestu, ko tanī laikā vadīja pašreizējais pāvests Benedikts XVI, sākt izmeklēšanu pret priesteri, kurš izmantojis 200 kurlus zēnus, tomēr Vatikāns izmeklēšanu apturēja.
Par spīti tam, ka apsūdzības bija smagas, Jozefa Racingera jeb Benedikta XVI vietnieks Ticības doktrīnas sanāksmē uzskatīja, ka zēnu izmantošana ir pārlieku sens notikums, tāpēc apsūdzētajam mācītājam Lorensam Mērfijam ir tikai jānožēlo grēki un viņam jāaizliedz vadīt dievkalpojumi ārpus savas bīskapijas.
Šī ziņa, par ko šodien raksta New York Times, kārtējo reizi ir pielējusi eļļu ugunsgrēkam, kas pārņēmis katoļu baznīcu saistībā ar bērnu mocīšanu un to, kā baznīca šo jautājumu gadu desmitiem ir risinājusi.
„Kardināla Racingera — tagadējā pāvesta Benedikta — mērķis bija to paturēt noslēpumā,” organizācijas Priesteru mocīto un upuru tīkls vadītājs Pīters Aislijs.
Vatikāna preses pārstāvis Federiko Lombardi izplatītā paziņojumā norāda, ka šī lieta līdz Vatikānam nonāca tikai 1996. gadā, un baznīca bija izlēmusi, ka tai nav iespēju šo jautājumu risināt civilā kārtā.
L. Mērfijs no 1950. līdz 1975. gadam strādāja Svētā Jāņa kurlo bērnu skolā Viskonsīnas štata Steinfransisā. Viņš nomira 1998. gadā, divus gadus pēc tam, kad Vatikāns uzzināja par apsūdzībām, kas pret viņu ir vērstas.