Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa šodien sāks spriest, vai premjerministres Terēzas Mejas valdībai nepieciešams parlamenta atbalsts, lai informētu Eiropas Savienību par Lielbritānijas nodomu izstāties no tās, citiem vārdiem sakot, uzsāktu Brexit procesu.
Novembrī Londonas Augstā tiesa jau lēma par sliktu valdībai, un gaidāmā apelācija ir nokaitējusi politisko situāciju Lielbritānijā. Ja apelāciju tiesa atstāj spēkā iepriekšējo spiedumu, teorētiski iespējama arī situācija, kad Brexit sarunas nemaz netiek uzsāktas, tomēr ticamāk, ka tas notiks, taču vēlāk, nekā bija iecerējusi T. Meja un vēlas Brisele.
Kopš 23. jūnija, kad vairākums Apvienotās Karalistes vēlētāju referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES, Brexit vezums tā arī nav īsti izkustējies no vietas - ja, protams, neņem vērā dažnedažādas prognozes, minējumus, baumas un tamlīdzīgi. Ir skaidrs, ka kuluāros kāda kustība un zondēšana notiek, taču Briseles amatpersonas diezgan nepārprotami paziņojušas, ka nekādas neformālas sarunas ar britu valdību nebūs, - kad tā oficiāli paziņos par izstāšanās procesa uzsākšanu jeb aktivizēs Lisabonas līguma 50. pantu, tad arī sāksies sarunas. T. Meja ir pavēstījusi, ka vēloties to paveikt «līdz 2017. gada marta beigām», taču pašlaik šis grafiks ir apdraudēts, norāda Reuters.
Strīds ir par to, kurš no varas atzariem (valdība vai parlaments) ir tiesīgi pieņemt oficiālu lēmumu par izstāšanās procesa sākšanos, jo jūnijā notikušais referendums, kā zināms, bija juridiski nesaistošs. T. Meja, gluži tāpat kā vairākums Brexit piekritēju, uzskata, ka parlaments savu gribu jau ir skaidri paudis, apstiprinot tautas nobalsošanas rīkošanu, un tagad visas kārtis ir valdības rokās. Taču citādi domā trīs Augstākās tiesas tiesneši, kuri novembra sākumā vienbalsīgi lēma apmierināt divu uzņēmēju iesniegto prasību, - lēmums par izstāšanās sarunām tomēr pieņemams parlamentā. Galvenais arguments par labu šim spriedumam bija tas, ka līdz ar izstāšanos no ES spēku zaudēs arī virkne likumu, kas tieši ietekmē Apvienotās Karalistes iedzīvotāju dzīvi, taču likumu anulēšana nav valdības, bet gan parlamenta prerogatīva. Valdības juristi gan uzsvēruši, ka līdz ar izstāšanās nodoma deklarēšanu neviens likums spēku nezaudēs, tas notiks procesa laikā, un parlamentam vēl būs gana daudz iespēju pieņemt attiecīgus lēmumus.
Principā runa ir par juridiskām niansēm, par konstitucionālajām attiecībām starp valdību un parlamentu, un to atšķetināšanu vēl sarežģītāku padara fakts, ka Apvienotajai Karalistei nemaz nav rakstītas konstitūcijas šī vārda tradicionālajā izpratnē, norāda Deutsche Welle. Tās aptaujātie speciālisti - Birmingemas universitātes vēstures pasniedzējs Metjū Kouls un Londonas Eiropas institūta pētnieks Olivers Petels diezgan skeptiski vērtējuši valdības izredzes panākt tai labvēlīgu spriedumu. Plānots, ka 11 Augstākās tiesas tiesneši ieinteresētās puses (starp tām, starp citu, arī būs pret Brexit skeptisko Skotijas un Ziemeļīrijas valdību pārstāvji) uzklausīs līdz ceturtdienai, taču pats lēmums tiks pasludināts tikai nākamgad.
AFP rīcībā ir informācija, ka T. Mejas valdība jau sagatavojusi pavisam īstu likumprojektu, ko nepieciešamības gadījumā iesniegt parlamentā. Lai gan vairākums apakšnama deputātu pirms referenduma aģitēja par palikšanu ES sastāvā, tagad viņi ir gatavi atbalstīt vēlētāju gribu, taču tas nenozīmē, ka likumprojekts parlamentā neapaugs ar dažādiem labojumiem un papildinājumiem. Piemēram, pastāv risks, ka valdībai tiks uzdots grūti izpildāmais uzdevums nodrošināt «maigo Brexit», kura rezultātā Lielbritānija nezaudētu pieeju ES tirgum, pat ja tas nozīmētu atteikšanos no brīvās darbaspēka kustības ierobežojumiem. No šāda Brexit, pēc idejas aizstāvju domām, ir maz jēgas. Turklāt ir bažas, ka likumprojekts uz ilgāku laiku var iestrēgt Lordu palātā, kuras locekļiem nav jāuztraucas par to, ka vēlētāji par vilcināšanos viņus sodīs nākamajās vēlēšanās.