Francijā, šķiet, būs prokrievisks prezidents

Par Francijas konservatīvo kandidātu nākamgad paredzētajās prezidenta vēlēšanās kļuvis ekonomiskās liberalizācijas piekritējs un kvēls bijušās Lielbritānijas premjeres Mārgaretas Tečeres apjūsmotājs – ekspremjers Fransuā Fijons. Ja ticēt socioloģisko aptauju datiem un politologu vērtējumam, tad nākamā gada maijā par Francijas prezidentu jebkurā gadījumā kļūs politiķis vai politiķe, kas atbalsta nekavējošu attiecību uzlabošanu ar Krieviju. Par Kremļa draugiem vienlīdz labi saucami gan F. Fijons, gan Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna, kura, domājams, būs viņa sāncense vēlēšanu otrajā kārtā.

62 gadus vecā F. Fijona uzvara konservatīvo jeb Republikāņu partijas priekšvēlēšanās ir pašreizējā politiskā cikla galvenais pārsteigums, jo vēl pirms nepilna mēneša reti kurš šaubījās, ka šī partija par prezidenta amata kandidātu nominēs citu bijušo valdības vadītāju - ilggadējo Bordo mēru Alēnu Žipē. Tomēr balsošanas otrajā kārtā, kas notika svētdien, F. Fijona pārsvars pār galveno sāncensi izrādījies vēl lielāks nekā nedēļu iepriekš - viņu atbalstījuši vairāk nekā 66% balsotāju, ziņo AFP. Straujo F. Fijona popularitātes kāpumu franču politologiem joprojām ir grūti izskaidrot. Nav, protams, noliedzams, ka sabiedrībā valda pieprasījums pēc pārmaiņām, un uz mērenā A. Žipē fona F. Fijons atstājis ļoti dedzīga reformatora iespaidu. Atšķirībā no galvenajiem konkurentiem (A. Žipē un bijušā prezidenta Nikolā Sarkozī) pār viņu negulstas krimināli sodāmu pārkāpumu un korupcijas aizdomu ēna. Taču, kā uzsver Reuters, tečerisms Francijā nekad nav bijis populārs, un F. Fijona priekšlikumi ekonomiskajā jomā ir krietni radikālāki par tām sociālistu veiktajām darba likumdošanas izmaiņām, kas šā gada sākumā izraisīja nedēļām ilgus streikus un protesta demonstrācijas.

Lielāko uzsvaru F. Fijons liek uz nepieciešamību atdzīvināt Francijas ekonomiku. «Šī Francijas lejupslīde vairs nav paciešama. Francija vēlas dzirdēt patiesību, un tā vēlas redzēt rīcību,» AFP citē F. Fijona sacīto īsi pēc tam, kad A. Žipē bija atzinis savu zaudējumu. Republikāņu kandidāts vēlas veikt iespaidīgas reformas valsts pārvaldē un nodokļu sfērā, uzskatot, ka valdības tēriņi ir jāsamazina, bet privātajiem uzņēmējiem jādod impulss, lai viņi kļūtu konkurētspējīgāki un izveidotu vairāk darba vietu, sekmējot visas valsts ekonomisko augšupeju. Vēl svētdien F. Fijons uzsvēra, ka viņam būs jācenšas «pārliecināt visu valsti, ka šis projekts ir vienīgais, kas nodrošinās izaugsmi un jaunas darba vietas», tomēr politologi prognozē, ka drīz vien viņam nāksies mīkstināt savus izteikumus, jo pastāv liels risks, ka pie sociālās labklājības labumiem pieradušais franču vairākums neatbalstīs kandidātu, kurš vēlas ne tikai paaugstināt pensijas vecumu un PVN, bet arī ir gatavs no iesildītām vietām padzīt pusmiljonu valsts iestādēs strādājošo un pat pagarināt darba nedēļu no ierastajām un komfortablajām 35 stundām uz vismaz 39.

Pašlaik izskatās, ka nedz neatkarīgie kandidāti (bijušais ekonomikas ministrs Emanuēls Makrons un kreisais radikālis Žans Lūks Melenšons), nedz kāds no sociālistiem (prezidents Fransuā Olands vai premjers Manuels Valss, kurš par savām ambīcijām skaļi paziņojis svētdienas intervijā Journal du Dimanche) uz iekļūšanu prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pretendēt nespēs un cīņa tajā notiks starp F. Fijonu un M. Lepēnu. Ir acīm redzami, ka, piemēram, attiecībā uz Francijas musulmaņiem vai seksuālajām minoritātēm F. Fijons pašlaik spēlē tieši tajā pašā lauciņā, kur darbojas Nacionālā fronte, un virkne viņa izteikumu (piemēram, par to, ka Francijā nekāda multikulturālisma neesot, ka iebraucējiem jāpieņem vietējie spēles noteikumi, ka burkini nav vietas Francijas pludmalēs) vēl pavisam nesen tiktu pasludināti par rasistiskiem un ksenofobiskiem, bet to autors - par margināli un labējo ekstrēmistu, kuram nav vietas nopietnajā politikā. Taču laiki ir mainījušies, un jau N. Sarkozī (kura bēdīgi slavenās prezidentūras laikā F. Fijons piecus gadus bija premjers) nodarbojās ar balsu zvejošanu labējā spārna elektorāta vidū.

Tomēr šāda taktika F. Fijonu nākamā gada vēlēšanās var iegāzt. Domnīcas IRIS pētnieks Žans Īvs Kamī sarunā ar interneta ziņu vietni The Local atgādinājis, ka tradicionālie kreisā spārna atbalstītāji pēc sava kandidāta sakāves vēlēšanu pirmajā kārtā parasti otrajā kārtā balsojuši par konservatīvo kandidātu, lai tikai neuzvarētu kāds no Nacionālās frontes. Taču nu nonācis līdz tam, ka attiecībā uz drošības jautājumiem, kā arī attieksmē pret reliģiskajām minoritātēm nekādas atšķirības starp Republikāņu un Nacionālās frontes programmu vairs nav, bet ekonomiskajā ziņā M. Lepēnas piedāvājums (visu sociālo garantiju saglabāšana) ir pat krietni pievilcīgāks. «Kreisajā spārnā būs ne mazums tādu, kuriem būs ļoti grūti nobalsot par Fijonu,» sacījis Ž. Ī. Kamī. Un ne jau velti viens no M. Lepēnas tuvākajiem līdzgaitniekiem Florians Filipo intervijā Reuters jūsmojis, ka «Fijons būs lielisks pretinieks vēlēšanās» un Nacionālā fronte jau drīz vien būs gatava sīki un smalki izskaidrot vēlētājiem, kādēļ konservatīvo kandidāta piedāvātā «taupības politika» novedīs pie absolūta haosa.

Bet, kas attiecas uz kandidātu attieksmi pret Krieviju, ir skaidrs, ka ne jau tā spēlēs būtisku lomu vēlēšanās - drīzāk būs svarīgāk, par cik lielu eirooptimistu (pretstatā M. Lepēnai) sevi spēs iztēlot F. Fijons, kā viņš pratīs definēt Francijas ieguvumus pēc Brexit un cik lielu atbalstu saņems no citu vadošo ES valstu līderiem. Pagaidām F. Fijona izteikumi par to, ka «Krieviju nedrīkst atgrūst Āzijas skavās», bet «Krimas jautājums jārisina Maskavas un Kijevas sarunās», izraisījuši tikai zināmu izbrīnu Vācijas politiķos, norāda BBC.

***

FRANSUĀ FIJONA PLĀNI

• Likvidēt 500 000 darba vietu valsts sektorā

• Piecu gadu laikā samazināt valdības tēriņus par 100 miljardiem eiro

• Par 2% paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa likmes

• No 62 uz 65 gadiem paaugstināt minimālo pensionēšanās vecumu

• No 33% līdz 25% samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli

• Atteikties no īpašā nodokļa, kas uzlikts valsts turīgākajiem iedzīvotājiem

• Atteikties no 35 stundu darba nedēļas, valsts dienesta darbiniekiem to nosakot 39 stundas nedēļā, bet privātajam sektoram ļaujot darba nedēļas garumu noteikt sarunās starp darba devēju un ņēmēju

• Atcelt likumu, kas ļauj adoptēt bērnus homoseksuāliem pāriem

• Noteikt maksimālu imigrantu skaitu, ko gadā ir gatava uzņemt Francija

• Atņemt Francijas pilsonību ar teroristiskajiem grupējumiem saistītiem dubultpilsoņiem

• Panākt pret Krieviju noteikto ekonomisko sankciju atcelšanu

• Sīrijas konflikta risināšanā un cīņā pret Islāma valsti sadarboties arī ar Sīrijas prezidentu Bašaru Asadu, Irānu un Krieviju

Avots: AFP, Reuters