Fidela nāve: sēras Kubā, prieki Maiami
Kubas ilggadējā līdera, 90 gadu vecā Fidela Kastro nāve likusi tā sauktajā Brīvības salā izsludināt sēras, bet kubiešu emigrantu apdzīvotajā Maiami sarīkot svētkus.
Pašreizējais Kubas prezidents, 85 gadus vecais Rauls Kastro par sava leģendārā brāļa nāvi paziņoja naktī uz sestdienu, uzstājoties valsts televīzijā. Reuters norāda, ka nekādas oficiālas ziņas par F. Kastro nāves cēloni tā arī nav sniegtas, taču zināms, ka kopš 2006. gada viņš sirdzis ar nopietnu zarnu slimību, kas sākotnēji lika Kubas revolūcijas līderim varas grožus brāļa rokās nodot uz ķirurģiskās operācijas laiku, bet 2008. gadā oficiāli atteikties no visiem amatiem. AP norāda, ka beidzamajos desmit gados liela daļa Kubas iedzīvotāju jau paspējuši pierast pie jaunās realitātes - F. Kastro vairs neuzstājās ar dedzīgām runām televīzijā un radio, bet par viņa eksistenci atgādināja vien regulārie viedokļraksti Komunistiskās partijas avīzē Granma, zem kuriem bija redzams F. Kastro paraksts. Tas, vai šie garadarbi bija viņa paša vai speciāli nolīgtu žurnālistu rakstīti, jau ir cits jautājums...
Pāris reižu gadā tā pati Granma un komjauniešu laikraksts Juventud Rebelde mēdza publicēt attēlus, kuros F. Kastro bija redzams, tiekamies ar augsta ranga ārvalstu viesiem, turklāt ļoti bieži Kubas bijušais līderis bija ģērbies nevis slavenajā militārajā frencī, bet diezgan novalkātā treniņtērpā. Un, protams, vairs nekādu cigāru, ar kuriem savulaik asociējās F. Kastro - smēķēšanu pēc ārstu ieteikuma viņš atmeta jau 1985. gadā un vēlāk kādā intervijā paziņoja: «Labākais, ko jūs varat iesākt ar kasti cigāriem, ir uzdāvināt to savam ienaidniekam.» Ārvalstu, galvenokārt amerikāņu, politologi, protams, sekojuši līdzi F. Kastro ietekmei uz Kubas politiku un jau šīs desmitgades sākumā secinājuši, ka tā būtiski mazinājusies. Spriežot pēc publikācijām avīzēs, F. Kastro nebija īsti apmierināts nedz ar brāļa uzsāktajām ekonomiskajām reformām un liberalizācijas politiku, nedz diplomātisko attiecību atjaunošanu ar ASV. Neilgi pēc tam, kad šā gada martā Baraks Obama kļuva par pirmo ASV prezidentu kopš 1928. gada, kurš ieradies vizītē Kubā, F. Kastro savā komentārā kritizēja amerikāņu līdera «medaino runu», atgādinot gan par ASV valdības pūliņiem jau kopš 1959. gada gāzt Kubas komunistisko valdību, gan par vairāk nekā 600 atentātu mēģinājumiem, ko esot organizējusi ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde, gan arī par to, ka, atjaunojot diplomātiskās attiecības, ASV nav atcēlušas pret Kubu noteiktās ekonomiskās sankcijas. Amerikāņu politologi šādu attieksmi skaidro ar F. Kastro aizvainojumu par to, ka B. Obama nav izrādījis vēlēšanos tikties ar viņu Havanā, taču pastāv arī gluži pretēja versija - no tikšanās ar ASV līderi principiālu apsvērumu dēļ atteicies pats F. Kastro.
«Revolūcijas aizstāvji viņu uzskata par varoni, kurš pasargājis vienkāršos cilvēkus no kapitālistu dominēšanas. Bet oponentiem, ieskaitot tūkstošiem kubiešu trimdinieku, kuri dzīvo ASV, viņš ir nežēlīgs komunistisks tirāns,» raksta AFP. Vienā svaru kausā ir lieliskā bezmaksas izglītība un veselības aprūpe, kas tika garantēta Kubas iedzīvotājiem līdz pat brīdim, kamēr faktiski vienīgo ģeopolitisko partneri Rietumu puslodē atbalstīja Padomju Savienība (vēlāk, pēc nopietnas krīzes gadiem, šo lomu uzņēmās ar naftu bagātā Venecuēla). Savukārt otrā - privātās uzņēmējdarbības apkarošana, neilgtspējīgas ekonomiskās sistēmas izveidošana un represijas pret tiem, kuriem nesimpatizēja komunistu režīms. No vienas puses, F. Kastro jaunajai valdībai pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados patiešām izdevās efektīvi mazināt organizētās noziedzības, tā sauktās mafijas, ietekmi uz valsts dzīvi, taču, no otras, - pamazām mafiozu lomu sāka spēlēt ietekmīgi partijas funkcionāri. Tiesa, korupcija un ienākumu nevienlīdzība nebūt nav bijusi F. Kastro Kubas lielākā problēma, bet, runājot par saimniekošanas veidu, turpat kaimiņos ir krietni bēdīgāks piemērs - Haiti, kas it kā seko liberālekonomistu lozungam par «tirgu, kas visu sakārtos», pret kuru nav noteiktas nekādas sankcijas un embargo, taču šīs valsts iedzīvotāji ir vēl nabadzīgāki un, kas svarīgākais, nelaimīgāki par kubiešiem.
Jau kopš sestdienas, kad F. Kastro mirstīgās atliekas saskaņā ar viņa pēdējo vēlēšanos tika kremētas, Kubā izsludinātas deviņu dienu sēras (trīs dienu oficiālās sēras pasludinātas arī Venecuēlā), un, kā vēsta starptautiskās ziņu aģentūras, kubiešu attieksme nebūt neliecina, ka viņi šīs sēras uzskata par uzspiestām. Jau naktī uz sestdienu, neilgi pēc tam, kad kļuva zināms par F. Kastro nāvi, daudzos bāros palikuši tikai ārzemnieki, bet mūzika kļuvusi ievērojami klusāka. Sestdienas rītā mainīta televīzijas kanālu programma, un tajos pašlaik demonstrē gandrīz tikai un vienīgi dokumentālus kadrus par F. Kastro dzīvi, līdz nākamajai svētdienai atcelti ieplānotie koncerti, izklaides pasākumi un arī bijušā Kubas līdera iecienītā beisbola spēles. Sākot ar pirmdienu, daudzu Kubas reģionu iedzīvotājiem būs dota iespēja atvadīties no bijušā līdera, nedodoties uz galvaspilsētu, jo urna ar viņa pelniem ceļos pa visu valsti - uz Santjago, kur 4. decembrī ieplānotas bēres. Savukārt Havanā notiks vairāki sēru mītiņi, lielākais no kuriem plānots otrdien.
Nav oficiāli paziņots, kuru valstu delegācijas ieradīsies uz šo mītiņu vai bēru ceremoniju, lai gan par Latīņamerikas kreisi noskaņoto līderu klātbūtni lielu šaubu nav. Vairums pasaules valstu vadītāju, ievērojot protokolu, izteikuši līdzjūtību Kubas tautai, bet īpaši siltus vārdus aizgājējam veltījuši Ziemeļkorejas, Venecuēlas, Sīrijas, Ķīnas un Krievijas vadītāji. Atkal izcēlies jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps, kurš bez jebkādiem aplinkiem nodēvējis F. Kastro par «nežēlīgu diktatoru, kurš gandrīz sešas desmitgades apspieda savu tautu». AFP atgādina, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā D. Tramps draudējis atkal saraut diplomātiskās attiecības ar Kubu, ja šajā valstī nebūs novērojams straujš progress cilvēktiesību ievērošanas jomā. Šajā ziņā D. Trampu pilnībā atbalsta ASV dzīvojošā kubiešu emigrantu diaspora, kas sestdien Maiami sarīkojusi vērienīgas svinības.