Skenējot leģendāro Kukulkana templi maiju senpilsētā Čičenicā, zinātnieki secinājuši, ka šī piramīda, kas tiek dēvēta arī par El Castillo jeb Pili, sevī slēpj vismaz divas mazākas piramīdas. Par vienas eksistenci bija zināms jau kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, bet otru, mazāko, izdevies atklāt tikai tagad. Interesanti, ka šī sīkākā piramīda šķiet apzināti uzbūvēta virs alas, pa kuru tek pazemes upe – maiju reliģijā pazemes ūdeņiem bija sakrāla nozīme
«Lielā piramīda atgādina krievu lelli matrjošku. Tās iekšienē atrodas mazāka piramīda, bet tajā vēl viena - vēl mazāka,» šomēnes sarīkotajā preses konferencē paziņojis viens no pētījuma autoriem, Meksikas Nacionālās autonomās universitātes (UNAM) zinātnieks Renē Čavess Segura. Viņš atgādinājis, ka jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē izrakumu laikā konstatēts, ka 24 metrus augstās pakāpienu veida piramīdas (līdz ar tās virsotnē uzbūvēto templi augstums sasniedz 30 metrus) iekšienē ir gandrīz 20 metrus augsta piramīda. Šoreiz zinātnieki gan nav veikuši izrakumus, bet izmantojuši neinvazīvu metodi - trīsdimensiju elektriskās pretestības tomogrāfiju (ERT3D), pateicoties kurai konstatēts, ka abas prāvākās piramīdas ieskauj vēl mazāku, kuras augstums ir aptuveni 10 metru.
Meksikas Nacionālā antropoloģijas un vēstures institūta zinātniece Denīze Argote intervijā International Business Times stāstījusi, ka pētniekiem esot aptuvena nojausma par visu trīs pašlaik zināmo piramīdu datējumu. Pati pirmā, tikai nupat atklātā, varētu būt uzbūvēta VI vai VII gadsimtā, kad maiju civilizācija piedzīvoja savu uzplaukumu. Otra piramīda, visticamāk, celta laikā no 800. līdz 1000. gadam, bet trešā varētu būt būvēta kaut kad starp 1050. un 1300. gadu. D. Argote atgādinājusi, ka ap IX gadsimtu maiju apdzīvotajās zemēs jau bija ieplūduši citu reģionā mītošo cilšu pārstāvji, tāpēc jaunatklātā piramīda varētu izrādīties nenovērtējams informācijas avots, lai ko vairāk uzzinātu par «tīro maiju kultūru» un laikiem, kad šī civilizācija bija neapstrīdami dominējošā visā Mezoamerikā. Līdz šim par jaunatklāto piramīdu gan izdevies noskaidrot gaužām maz - vien to, ka tās iekšienē, visticamāk, atrodas kāpnes un altāris, kā arī to, ka IX gadsimta celtnieki, būvējot otro piramīdu, nav pilnībā ievērojuši simetriju. Ir skaidrs, ka arī tālākā izpēte būs jāveic lielākoties ar neinvazīvām metodēm, jo arheoloģiskie izrakumi UNESCO pasaules mantojuma sarakstā esošajā objektā nav iedomājami.
Interesanti, ka pagājušogad šī pati UNAM zinātnieku grupa konstatēja, ka zem El Castillo atrodas ala, caur kuru tek pazemes upe. Jaunatklātās piramīdas pamati atrodas faktiski precīzi virs šīs alas, un, pēc daudzu zinātnieku domām, tā nav nejaušība. Arheologs Gilermo de Anda sarunā ar AP norādījis, ka pazemes ūdeņi maijiem šķituši svēti, pēc viņu domām, tieši tajos mitinājusies viņu pielūgtā dievība - ūdensčūska Kukulkans. Daudzviet Jukatanas pussalā, arī ap Čičenicu atrodamas karsta kritenes jeb ieguvumi, kas izveidojušies, iebrūkot alu griestiem un atsedzot pazemes ūdeņus. Maiji šos ezeriņus dēvēja par senotiem un, spriežot pēc visa, vadījušies pēc to atrašanās vietas, lemjot, kur būvēt savus tempļus. Piemēram, ap Kukulkana templi atrodas četri senoti, kas precīzi norāda uz visām debess pusēm - gluži kā kompass. Tiesa, virkne speciālistu pauduši šaubas par to, vai maiji patiešām apzināti savu svētvietu cēluši virs pazemes upes. Pirmkārt, nav īsti saprotams, kā viņi varētu būt spējuši noteikt tās atrašanās vietu, bet, otrkārt, viņiem bija jāsaprot, ka alas griesti agri vai vēlu (pēc simtiem vai tūkstošiem gadu) iebruks, veidojot kārtējo senotu un aprijot templi. Taču iespējams, ka tieši tāds arī bijis mērķis, jo senoti bija maiju iecienītas upurēšanas vietas - tajos atrastas ne tikai dažādas greznumlietas, bet arī cilvēku kauli.