62 gadus vecais bijušais Francijas premjers Fransuā Fijons diezgan negaidīti kļuvis par galveno favorītu, lai nākamnedēļ tiktu nominēts par labējās Republikāņu partijas kandidātu nākamgad paredzētajās prezidenta vēlēšanās.
Tiek prognozēts, ka tieši republikāņu kandidāts, lai kurš viņš arī būtu, vēlēšanu otrajā kārtā pieveiks Nacionālās frontes līderi Marinu Lepēnu un maijā kļūs par nākamo Francijas prezidentu. F. Fijons ne tikai piesolījis daudziem tautiešiem sāpīgas reformas, kuru mērķis ir uzlabot valsts ekonomisko konkurētspēju, bet arī vēlas atcelt Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas, jo neuzskata šo valsti par draudu Eiropai.
Pirmdienas vakarā sniegtajā intervijā televīzijas kompānijai TF1 F. Fijons paziņojis: «Krievija ir pasaules lielākā valsts, un tās atgrūšana Āzijas skavās ir pilnīgi muļķīga. Krievija nekādā veidā neapdraud mūsu drošību.» Iepriekš šis kandidāts kritizējis ekonomiskās sankcijas, kas pret Maskavu tika noteiktas pēc Ukrainai piederošās Krimas aneksijas un militārā konflikta atbalstīšanas Austrumukrainā. Tāpat atšķirībā no pašlaik valdošās nostājas Eiropas Savienībā F. Fijons uzskata, ka Sīrijas konflikta risināšanā jāņem vērā gan pašreizējā Sīrijas prezidenta Bašara Asada, gan viņu galveno sabiedroto - Irānas un Krievijas - viedoklis un nepieciešams veidot kopīgu aliansi pret starptautisko teroristu grupējumu Islāma valsts.
Lai gan Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks tikai nākamā gada 23. aprīlī un vēl pat nav līdz galam zināms, kas balotēsies uz augsto amatu, vairumam politologu un sociologu balsošanas aptuvenais scenārijs jau ir skaidrs, norāda AFP. Domājams, ka nedz kādam no neatkarīgajiem kandidātiem vai mazpartiju pārstāvjiem, nedz pašlaik valdošās sociālistu partijas kandidātam (pagaidām vēl nav zināms, vai vēlēšanās balotēsies ārkārtīgi nepopulārais pašreizējais prezidents Fransuā Olands) nebūs pa spēkam konkurēt ar M. Lepēnu un konservatīvo republikāņu izvirzīto kandidātu, kuri iekļūs vēlēšanu otrajā kārtā. Bet tajā lielākas izredzes jau būs republikāņu pārstāvim, par kuru vairākums nobalsos vismaz kā par mazāko ļaunumu, prognozē speciālisti.
Taču beidzamo nedēļu laikā gan Francijas žurnālisti, gan interneta komentētāji atgādina, ka socioloģisko aptauju veicēji jau iesēdušies peļķē gan ar Brexit, gan Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā, bet Francijā tas noticis pavisam nesen. Proti, tika uzskatīts, ka Republikāņu partijas priekšvēlēšanu pirmās kārtas neapšaubāms favorīts ir vēl viens bijušais premjers - 71 gadu vecais Alēns Žipē, kurš uzskatāms par mērenāku nekā F. Fijons. Tomēr svētdien balsošanas pirmajā kārtā, kurā bija septiņi kandidāti, uzvarēja tieši F. Fijons, turklāt vairāk nekā pārliecinoši - viņš saņēma vairāk nekā 44% balsu, kamēr par A. Žipē nobalsoja vien 29%. Aptuvena nojausma par to, kādēļ tas noticis, sociologiem ir. Viņi norādījuši uz loģikas trūkumu partijas kandidātu izvēlē, jo tā nav atstāta tikai partijas biedru ziņā - balsot drīkst ikviens vēlētāju sarakstā esošs pilsonis, kurš nav noslinkojis aiziet līdz vēlēšanu iecirknim un iemaksājis divus eiro. Šķiet, ka svētdien šo iespēju izmantojuši daudzi labējā spārna piekritēji, starp kuriem varētu būt arī ne mazums tādu, kuri nākamā gada pavasarī prezidenta vēlēšanās nemaz negrasās atbalstīt republikāņu kandidātu.
Ja tāda pati situācija atkārtosies arī šo svētdien, kad paredzēta konservatīvo partijas priekšvēlēšanu otrā kārta, F. Fijona izredzes uz uzvaru ir ļoti lielas, jo vairāk tādēļ, ka par viņu savus piekritējus mudinājis balsot arī priekšvēlēšanu pirmajā kārtā trešajā vietā palikušais eksprezidents Nikolā Sarkozī, kuru atbalstīja gandrīz 20% balsotāju. Opinionway veiktā aptauja liecina, ka F. Fijons varētu saņemt aptuveni 56% balsu. «Žipē var glābt tikai ļoti liela balsotāju aktivitāte otrajā kārtā un nosacīto kreisā spārna piekritēju atbalsts,» sarunā ar Reuters sacījusi Vācijas Ārlietu padomes eksperte Francijas jautājumos Klēra Dememeja. A. Žipē rīcībā ir vēl pāris dienas, kuru laikā viņš elektorātu centīsies pārdabūt savā pusē, un aptuveni jau ir skaidrs, ar kādiem paņēmieniem to centīsies darīt.
Lielākais uzsvars tiks likts uz to, ka F. Fijona solījums būtiski samazināt valsts pārvaldes izdevumus, tuvāko gadu laikā likvidējot 500 000 darba vietu valsts sektorā, ir ne tikai neizpildāms, bet arī bīstams Francijai. «No pagātnes mantojuma ir jāatsakās, taču tas nenozīmē, ka jāsagrauj visa ēka, kas jau tāpat ir ļodzīga. Reformas ir vajadzīgas, bet manis piedāvātās ir reālākas,» viņš sacījis intervijā televīzijas kanālam France 2. A. Žipē uzskata, ka valsts sektorā strādājošo skaitu nevar samazināt vairāk kā par 200 līdz 300 tūkstošiem, savukārt pievienotās vērtības nodoklis paaugstināms nevis par 2%, kā piedāvā viņa konkurents, bet par 1%. A. Žipē arī nav gatavs strauji reformēt par svēto govi uzskatīto Francijas darba likumdošanu. Maksimums, kam viņš piekritis, ir darba nedēļas pagarināšana no 35 līdz 39 stundām, taču ar nosacījumu, ka tiek panākta vienošanās starp darba devējiem un ņēmējiem. F. Fijona priekšlikumi, kurus A. Žipē nosaucis par «sociāli brutāliem», ir daudz skarbāki darba ņēmējiem - valsts sektorā strādājošajiem darba nedēļa tiks pagarināta līdz 39 stundām, bet privātajā sektorā atkarībā no vienošanās taču tā nedrīkst būt ilgāka par ES noteikto ierobežojumu jeb 48 stundām.
Tiem frančiem, kuri nav sajūsmā par N. Sarkozī prezidentūru, A. Žipē allaž ir gatavs atgādināt, ka tieši šajos gados (no 2007. līdz 2012. gadam) F. Fijons bija valdības vadītājs un ir līdzatbildīgs par pieļautajām kļūdām. Tajā pašā laikā - pats A. Žipē tolaik pildīja gan aizsardzības, gan ārlietu ministra pienākumus, turklāt atšķirībā no F. Fijona, kurš vismaz brīdināja par pārāk lielu budžeta deficītu un iebilda pret policijas darbinieku skaita samazināšanu, ar prezidentu centās nekonfliktēt. Vēl viens A. Žipē trumpis ir apelēšana pie tā, ka tieši viņam prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ir lielākas izredzes pieveikt Nacionālās frontes kandidāti. F. Fijons ir iestājies par «stingrām ģimenes vērtībām», solījis atcelt homoseksuālajiem pāriem dotās tiesības adoptēt bērnus, ir gatavs atņemt pilsonību tiem Francijas pilsoņiem un dubultpilsoņiem, kuri kaut kādā veidā saistīti ar radikālajiem islāmistu grupējumiem. Šāda nostāja būtiski samazina viņa cerības iegūt liberāli, kreisi un pat mēreni noskaņoto vēlētāju atbalstu, kas var novest pie tā, ka par nākamo Francijas prezidenti patiešām ievēlē M. Lepēnu.