Ekshumācija ievada jaunu Smoļenskas aviokatastrofas izmeklēšanas posmu
Naktī uz otrdienu Krakovas Jagelonijas universitātes tiesu medicīnas nodaļā nogādātas 2010. gada aviokatastrofā pie Smoļenskas (Krievijā) bojāgājušā toreizējā Polijas prezidenta Leha Kačiņska un viņa sievas Marijas mirstīgās atliekas.
Notikusī ekshumācija (pavisam paredzēts no jauna veikt ekspertīzes 83 upuru pīšļiem) ievada jaunu posmu katastrofas apstākļu izmeklēšanā, uz ko uzstājusi pašlaik pie varas esošā L. Kačiņska dvīņubrāļa Jaroslava vadītā labējā partija Likums un taisnīgums (PiS). Tās pārstāvji apšaubījuši oficiālo slēdzienu, kurā avārijā vainoti galvenokārt piloti, uzsverot, ka ir pazīmes, kas varētu liecināt par notikušu atentātu.
2010. gada 10. aprīlī netālu no Smoļenskas lidostas (bijušā militārā aerodroma) sliktos laika apstākļos avarēja Polijas gaisa kara spēku lidmašīna Tu154, kurā atradās 8 apkalpes locekļi un 88 pasažieri - prezidenta L. Kačiņska vadītā delegācija, kas devās uz piemiņas ceremoniju, veltītu pirms 70 gadiem Katiņas mežos noslepkavotajiem poļu virsniekiem. Neviens no lidmašīnā esošajiem neizdzīvoja, bet Krievijas un Polijas varasiestādes uzsāka gan atsevišķu, gan kopīgu izmeklēšanu, atgādina Reuters. 2011. gadā Starpvaldību aviācijas komiteja, kurā bija abu valstu eksperti, nāca klajā ar savu ziņojumu, kurā bija norādīts - avāriju izraisīja lidmašīnas apkalpes neprofesionālā rīcība, sliktajos laika apstākļos atsakoties pieņemt dispečeru ierosinājumu doties uz rezerves lidostu un par katru cenu mēģinot nosēsties Smoļenskā. Neoficiāla informācija liecināja, ka uz lidmašīnas pilotiem spiedienu izdarījuši oficiālās delegācijas pārstāvji, kuri nav vēlējušies nokavēt piemiņas ceremoniju, tādēļ uzstājuši, ka jāriskē un jānosēžas tieši Smoļenskā. Saskaņā ar vienu no versijām pilotu kabīnē atradies un lidotājus izrīkojis Polijas gaisa kara spēku pavēlnieks Andžejs Blasiks.
J. Kačiņski un viņa partijas biedrus šāda interpretācija nav apmierinājusi, un, pat atrodoties opozīcijā, PiS panāca, ka tiek izveidota īpaša parlamenta komisija, kas no jauna izmeklēja katastrofas apstākļus, taču, ņemot vērā to, ka šīs komisijas iespējas bija ierobežotas, tās apgalvojumi drīzāk uzskatāmi par dažādu versiju, hipotēžu un pat sazvērestības teoriju apkopojumiem. Taču kopš pagājušā gada rudens J. Kačiņska partija atkal ir valdošā Polijā, un nav nekāds pārsteigums, ka katastrofas izmeklēšana ir atsākusies pilnā sparā.
«Brīva Polija, patiesi brīva Polija nav iespējama, ja mēs nezinām visu taisnību, ja pienācīgi negodinām bojāgājušos. Šī lieta, kas metusi tik garu ēnu uz mūsu nacionālo un sociālo dzīvi, beidzot ir jāslēdz,»
AP citē oficiālus amatus neieņemošā J. Kačiņska izteikumu. Viņš ar entuziasmu uztvēris Polijas ģenerālprokuratūras lēmumu veikt ekshumācijas un atkārtotas tiesu medicīnas ekspertīzes, atgādinot, ka līdz šim Polijas amatpersonas akli paļāvušās uz Krievijā veiktajām ekspertīzēm, no kurām daļa izrādījušās aplamas.
AFP atgādina, ka deviņu cilvēku mirstīgās atliekas tika ekshumētas jau 2011. un 2012. gadā, jo bojāgājušo tuviniekiem bija radušās nopietnas šaubas par pīšļu identitāti. Piemēram, deputāta Zbigņeva Vasermana meita Malgožata ar pārsteigumu konstatējusi, ka Krievijas tiesu mediķu izdotajā dokumentā pieminēta viņas tēva «veselīgās aknas», lai gan patiesībā 60 gadus vecajam Z. Vasermanam daļa no aknām bija izoperēta. 2012. gadā noskaidrojās, ka nepareizi identificētas sešas no deviņām mirstīgajām atliekām. Tuvākā gada laikā atkārtotas tiesu medicīniskās ekspertīzes tiks veiktas 83 bojāgājušo pīšļiem - jau minēto deviņu upuru mirstīgās atliekas nolemts netraucēt, bet vēl četri bojāgājušie pēc katastrofas tika kremēti. BBC atgādina, ka 17 upuru tuvinieki bija iebilduši pret ekshumāciju, bet oktobrī veiktā socioloģiskā aptauja liecina, ka to atbalsta tikai 10% Polijas iedzīvotāju. Tomēr prokuratūras pārstāvis, atzīstot, ka saprot šo ļaužu jūtas, uzsvēris, ka tikai «rīkojas saskaņā ar likumu».
Galvenais iemesls, kādēļ no jauna atsākta izmeklēšana, ir skaidrs. «Kačiņskis gadiem ilgi ir kultivējis sazvērestības teoriju, liekot saprast, ka atentātu pret Polijas prezidentu sarīkojusi Krievija, kuru atbalstījis vai vismaz tās darbībai šķēršļus nav licis toreizējais Polijas premjers Donalds Tusks, kurš tagad vada Eiropas Padomi,» raksta AP. Beidzamo nedēļu laikā Polijas medijos ar atsaucēm uz anonīmiem, bet ar PiS vai izlūkdienestu saistītiem avotiem parādījušās vesela virkne jaunu versiju - sākot ar to, ka krievu aviodispečeri apzināti snieguši poļu pilotiem komandas, lai tie avarētu, un beidzot ar to, ka vairāki sprādzieni lidmašīnā nogranduši, kad tā vēl atradusies pāris simtu metru augstumā. Poļu eksperti norādījuši gan uz «rediģētiem» avarējušā lainera lidojuma datu ierīču (melnās kastes) ierakstiem, gan faktu, ka krievu karavīri, kuri pirmie ieradušies notikuma vietā, «pārvietojuši lidmašīnas atlūzas», pirms dokumentēta to atrašanās vieta.
Versija par lidmašīnas uzspridzināšanu izplatījusies tik strauji, ka Polijas ģenerālprokurora vietnieks Mareks Pašoneks žurnālistus īpaši lūdzis nerakstīt par to, ka ekshumācijas mērķis ir sprāgstvielu pēdu meklēšana uz upuru pīšļiem. «Viss, ko mēs vēlamies, ir precīzi rekonstruēt visu notikumu gaitu, un pašlaik mēs nevienu no hipotēzēm neuzskatām par prioritāro. Tās visas tiks pārbaudītas līdz galam, izmantojot visas pieejamās metodes,» viņš uzsvēris. Polijas izmeklētājiem gan pietrūkst paša galvenā pierādījuma - lidmašīnas vraka. Krievija atlūzas neatdod, aizbildinoties ar to, ka tās nepieciešamas, lai turpinātu kriminālizmeklēšanu, taču šādi apgalvojumi ir tiešā pretrunā ar augsta ranga Krievijas amatpersonu teikto. Piemēram, prezidenta Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs paudis neizpratni par Polijā atsākto izmeklēšanu, norādot, ka šajā lietā taču esot pielikts punkts.