Līdz pat nākamā gada pavasarim politiskā dzīve Bulgārijā varētu būt diezgan haotiska. Vakar, kad kļuva skaidrs, ka par jauno valsts prezidentu ievēlēts sociālistu atbalstītais bijušais gaisa kara spēku komandieris Rumens Radevs, par demisiju paziņojis premjers Boiko Borisovs, kurš kopš 2014. gada vidus vadīja labēji centrisko koalīciju.
R. Radeva ievēlēšana radījusi bažas par Bulgārijas ārpolitiskā kursa maiņu un ciešāku sadarbību ar Krieviju, turklāt politologi norāda, ka pilnvērtīgas valdības neesamības apstākļos viņam būtu vieglāk realizēt šādas pārmaiņas.
53 gadus vecais R. Radevs, kurš uzskatāms par politiķi - iesācēju, vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis vairāk nekā pārliecinoši. Pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas, Centrālā vēlēšanu komisija vakar paziņoja, ka viņš ieguvis vairāk nekā 59% vēlētāju atbalstu, bet B. Borisova partijas GERB atbalstītā parlamenta spīkere Cetka Cačeva saņēmusi vien mazliet vairāk nekā 36% balsu. Reuters atgādina, ka Bulgārijā piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta un ne mazums vēlētāju bieži vien nebalso ne par vienu no kandidātiem.
Starptautiskās ziņu aģentūras norāda, ka R. Radevs uzskatāms par nosacīti promaskavisku kandidātu. Lai gan viņš uzsvēris, ka neredz nekādus iemeslus, lai Bulgārija izstātos no ES vai NATO, vai pārtrauktu sadarbību ar saviem Rietumu partneriem, ģenerālis atkal un atkal atkārtojis - dalībai šajās organizācijās nevajadzētu nozīmēt to, ka Krievija tiek padarīta par ienaidnieku. Jaunievēlētais prezidents, kurš amatā stāsies nākamā gada 22. janvārī, nav slēpis, ka vēlas Kremlim noteikto ekonomisko sankciju atcelšanu, uzsverot, ka šīs sankcijas un Maskavas ieviestās pretsankcijas kaitē abu pušu interesēm. Savukārt Ukrainā lielu sašutumu izraisījis viņa izteikums, ka «Krima juridiski pieder Ukrainai, bet faktiski tā ir Krievija». Kā apliecinājušas vēlēšanas, šāda nostāja izpelnījusies vairākuma atzinību. Bulgārijas un Krievijas iedzīvotājus vieno ne tikai pareizticība, bet arī vēsture - tieši krievu karavīri tradicionāli devušies palīgā bulgāriem, aizstāvot viņus no turku iebrukumiem, bet PSRS laikos Bulgāriju pat ironiski dēvēja par 16. padomju republiku.
Lielāko daļu energoresursu Bulgārija importē no Krievijas, bet līdz pat sankciju kariem tās lauksaimniecības produkcijas galvenais noieta tirgus bija Krievija - tagad leģendāro tomātu un saldo piparu audzētāji cieš zaudējumus. Dalība Eiropas Savienībā nav attaisnojusi iedzīvotāju vairākuma cerības. AFP norāda, ka vidējā mēnešalga valstī ir tikai 470 eiro, kamēr cenas - gandrīz tikpat lielas kā turīgajās ES valstīs. Daudzas ģimenes izdzīvo, tikai pateicoties tam, ka tuvinieki devušies viesstrādnieku gaitās un ik mēnesi sūta naudu no ārzemēm. Bulgāri ir nikni par to, ka ES nespēj tikt galā ar valsts korumpētajiem politiķiem un ierēdņiem, taču tajā pašā laikā pamanās viņiem uzspiest ekonomiski neizdevīgu lēmumu pieņemšanu, atsakoties gan no Krievijas piedāvātās jaunas atomelektrostacijas būves, gan gāzes cauruļvada South Stream celtniecības.
Beidzamos desmit gadus Bulgārijā pie varas bijuši labējie spēki ar partiju GERB priekšgalā, un tagad vēlētāju pacietības vadzis ir lūzis. «Tas ir tipisks protesta balsojums,» vēlēšanu iznākumu sarunā ar AFP komentējis Gallup vietējās nodaļas vadītājs Parvans Simeonovs. Savukārt R. Radevs uzrunā valsts televīzijā uzsvēris, ka vēlēšanu rezultāti liecinot - demokrātija izcīnījusi uzvaru pār apātiju un bailēm. Lai gan ģenerālis pārstāv kreiso politisko spēku, viņš nav kautrējies uzsvērt savu patriotismu. «Vēl samērā nesen es pilotēju PSRS ražotu iznīcinātāju, es esmu absolvējis ASV Militāro akadēmiju. Taču esmu bulgāru ģenerālis, un man rūp tieši Bulgārijas intereses,» viņa teikto citē AFP. Saskaņā ar likumu prezidenta loma Bulgārijā lielākoties ir ceremoniāla, taču R. Radevs licis saprast, ka veicinās korumpēto ierēdņu un politiķu saukšanu pie atbildības un kā bruņoto spēku virspavēlnieks parūpēsies par to, lai Bulgāriju nepārplūdina no Turcijas ieceļojošie nelegālie imigranti. Politologs Dimitars Bečevs sarunā ar AP skaidrojis, ka valstī ir tik daudz neatrisinātu problēmu, ka jaunajam prezidentam vienkārši nebūs laika iesaistīties ģeopolitiskajos ķīviņos starp Krieviju un rietumvalstīm.