Eiropas Komisija 23. un 24. martā atzīmē Eiropas kultūras galvaspilsētu 25. gadadienu, rīkojot konferenci un izstādi Briselē, kurā piedalīsies vairāk nekā 400 pārstāvji no bijušajām, tagadējām un nākamajām kultūras galvaspilsētām, kā arī daudzi citi kultūras darbinieki.
EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un komisāre Andrula Vasiliu atklās šo pasākumu kopā ar Eiropas Parlamenta Kultūras komitejas priekšsēdētāju Dorisu Paku. Konferences mērķis ir dalīties ar pieredzi un labu praksi, kā arī novērtēt Eiropas kultūras galvaspilsētu projekta panākumus kopš tās sākšanas 1985. gadā.
“Šī iniciatīva skaidri atspoguļo Eiropas Savienības apņemšanos veicināt kultūras daudzveidību un to, kā kultūra Eiropā var vienot cilvēkus. Gribu pateikties visām pilsētām, kuras, attiecīgajā gadā būdamas kultūras galvaspilsētas, ir izvirzījušas Eiropu priekšplānā, un arī nākamos 25 gadus vēlu sekmes visām Eiropas kultūras galvaspilsētām,” norāda komisijas priekšsēdētājs Barrozu.
“25. gadadiena būs iespēja pārdomāt Eiropas kultūras galvaspilsētu lieliskos panākumus, veicinot radošumu, darbvietu izveidi, sociālo iekļaušanu, atjaunošanu un tūrismu. Šis ir viens no visatzītākajiem kultūras pasākumiem Eiropā, un esmu pārliecināta, ka tas turpināsies vēl 25 gadus, lai parādītu labāko, ko var piedāvāt Eiropa,” piebilst Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu.
Pirmā konferences diena tiks veltīta oficiālām svinībām, kā arī viedokļu apmaiņai starp bijušajām, esošajām un nākamajām kultūras galvaspilsētām, bet nākamajā dienā tiks aplūkoti stratēģiskāki aspekti, iniciatīvas ietekme un mantojums.
Kopš 1985. gada, kad Atēnas kļuva par pirmo Eiropas kultūras galvaspilsētu, vairāk nekā 40 pilsētu visā Eiropā ir saņēmušas šo titulu. Šogad kultūras galvaspilsētas ir Rūras Esene (Vācijas), Pēča (Ungārija) un Stambula (Turcija). Plānots, ka šī gada maijā Rīga tiks apstiprināta par 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Eiropas kultūras galvaspilsētu projekta galvenais mērķis ir uzsvērt Eiropas kultūru bagātību un daudzveidību, sekmēt Eiropas pilsoņu savstarpēju sapratni un stiprināt piederības sajūtu vienai Eiropai, liekot apzināties kopējas Eiropas saknes un kopējus mērķus nākotnē.
Turklāt Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīva ir vienreizīga iespēja ilgtermiņā atjaunot pilsētas, uzlabojot to kultūras dzīvi un radošo nozaru dzīvotspēju, kā arī pārveidojot šo pilsētu tēlu.
Ideju par Eiropas Kultūras galvaspilsētu radīja bijusī Grieķijas kultūras ministre un leģendārā aktrise Melina Merkuri kopā ar kolēģi Francijā Džeku Langu.