Kongresa vēlēšanās prognozē neizšķirtu
Lai kurš no kandidātiem arī uzvarētu ASV prezidenta vēlēšanās, priekšvēlēšanu programmas realizēšana lielā mērā būs atkarīga no spēku samēra Kongresā.
Beidzamās aptaujas liecina, ka republikāņi gandrīz pilnīgi droši saglabās kontroli pār Pārstāvju palātu, taču Senātā pēc šīm vēlēšanām vairākums jau varētu būt demokrātiem. Līdz ar to pastāv liela varbūtība, ka daudzas likumdošanas iniciatīvas atkal iestrēgs Kongresa dzīlēs, jo abu partiju pārstāvji nespēs panākt vienošanos.
8. novembra vēlēšanu likme ir visas 435 vietas Pārstāvju palātā un 34 no 100 senatoru mandātiem. Kongresa apakšnamā situācija ir daudzmaz skaidra - republikāņi zaudēs daļu no sava pašreizējā 59 balsu pārsvara, taču demokrātu ieguvumi nebūs tik lieli, lai pretendētu uz kontroli pār Pārstāvju palātu. «Cīņa par Pārstāvju palātu ir galā, tā paliks republikāņu kontrolē. Demokrātu izredzes uzvarēt līdzinās nullei,» sarunā ar interneta ziņu vietni Vox sacījis Virdžīnijas universitātes politikas pētniecības centra vadītājs Džefrijs Skellijs, un viņa prognozei piekrīt arī vairums mediju (piemēram, The Washington Post un CNN), kā arī pētnieki no Cook Political Report un līdzīgām organizācijām. Maksimums, uz ko var cerēt demokrātu partija, ir savas pārstāvniecības palielināšana par 10 līdz 15 kongresmeņiem, taču tas arī viss.
Pavisam atšķirīga ir situācija Senātā, kur pašlaik republikāņiem ir 54, bet demokrātiem - 44 mandāti (vēl divi senatori formāli ir neatkarīgie). ASV vēlēšanu sistēmas īpatnība ir tāda, ka ik pa diviem gadiem secīgi tiek pārvēlēta trešdaļa senatoru, bet šogad sagadījies tā, ka no 34 senatoru mandātiem, par ko notiek cīņa, 24 bijuši tieši republikāņu rokās. Tas nozīmē, ka viņiem jācenšas noturēt savas pozīcijas, kas pašreizējos apstākļos ne tuvu nav tik vienkārši. Demokrātu izredzes uz kontroles pārņemšanu pār Senātu pašlaik tiek vērtētas kā ļoti augstas, jo no septiņiem apgabaliem, kur notiek sīvākā cīņa, sešos līdzšinējais senators pārstāvējis republikāņus. Uzvara katrā no šiem apgabaliem dos papildu balsi Senātā demokrātiem, atņemot vienu balsi republikāņiem. Pats labvēlīgākais scenārijs demokrātiem, protams, būtu H. Klintones uzvara vēlēšanās, jo tad viņiem pietiek ar četrām papildu senatoru vietām - ja Senāta balsojumā ir līdzsvars (50 pret 50 balsīm), izšķirošais vārds pieder viceprezidentam. Tomēr pastāv arī diezgan liela varbūtība, ka demokrātiem tāpat izdosies iegūt nepieciešamo 51 senatoru mandātu.
Tikmēr republikāņi nav atmetuši cerības uz trīskāršu triumfu, proti, D. Trampa uzvaru, kā arī kontroles saglabāšanu pār abām Kongresa palātām. Šādā gadījumā, kuru vairums politologu gan uzskata par ļoti maz ticamu, viena no partijām beidzot būtu ieguvusi pilnīgu kontroli pār izpildvaru. No vienas puses, šāda varbūtība varētu šķist vilinoša, jo vēlētājiem jau līdz mielēm apnicis tas, ka dažādi likumprojekti un šķietami interesanti ierosinājumi regulāri tiek noairēti Kongresa debašu laikā - oktobra sākumā veiktā Gallup aptauja liecina, ka Kongresa darbību atbalsta tikai 18% amerikāņu. Bet, no otras puses, vienas partijas kontrole gan pār Balto namu, gan Kapitoliju vēl vairāk polarizēs sabiedrību un veicinās tās sašķelšanos, kas spilgti novērojama pašreizējās vēlēšanu kampaņas laikā. Interesanti, ka pat Senāta vairākuma līderis Mičs Makkonnels sarunā ar ASV Sabiedrisko radio (NPR) atzinis, ka valsts interesēm atbilstošāka būtu dalīta kontrole pār abiem šiem varas atzariem, protams, ar nosacījumu, ka tiek atrastas iespējas dialogam.