ASV vēlēšanu duelis finiša taisnē

Līdz ASV prezidenta vēlēšanām palikusi tikai diena, taču prognozēt pagaidām iespējams vienu – par Baltā nama saimnieku vai saimnieci kļūs cilvēks ar vienu no mazākajiem uzticības kredītiem visā valsts vēsturē.

Amerikāņi (ja, protams, atskaita Hilarijas Klintones vai Donalda Trampa nelabojamos pielūdzējus) ir ļoti grūtas izvēles priekšā, jo faktiski viņiem jāizvēlas mazākais no ļaunumiem. Vai nu balsot par bagātnieku bez politiskās pieredzes, kurš nespēj valdīt savu mēli, vai arī par daudziem apnikušās politiskās elites teju vai kaitinošāko pārstāvi, kuras mēle ir tik lunkana, ka ar tās palīdzību pat vilku iespējams izmelot no meža.

Pat pie visa pieradušie amerikāņu politologi teju vienbalsīgi atzīst, ka tik netīra un pat pretīga prezidenta priekšvēlēšanu kampaņa vēl neesot piedzīvota. Tā vietā, lai runātu par valsts iedzīvotājiem patiešām svarīgām un nozīmīgām lietām, H. Klintone un D. Tramps viens otru aplējuši ar samazgu spaiņiem. Kampaņas laikā dominēja tādas tēmas kā bijušās pirmās lēdijas veselības (gan fiziskās, gan garīgās) apspriešana un nekustamo īpašumu magnāta muļķīgie izlēcieni; strīdi par to, kurš ir vairāk korumpēts, bet kurš veiklāk izmantojis spraugas likumdošanā, lai nemaksātu taisnīgus nodokļus; nebeidzami pārmetumi par to, ka republikāņu kandidāts ir politisks analfabēts, kurš galu galā sagraus ASV, un tiem sekojošās atbildes par demokrātu Klintonu klana un viņu pēcteča Baraka Obamas (tā pirmajā administrācijā H. Klintone bija valsts sekretāre) valdību neveiksmēm, kuru rezultātā arī izcēlies absolūts haoss Tuvajos Austrumos un krities amerikāņu labklājības līmenis.

Demokrātu kandidāte visu kampaņas laiku malusi ierasto politkorekto blablabla par absolūto vienlīdzību, līdztiesību un ASV kā pasaules demokrātijas nesējas lomu, bet republikāņu pārstāvis teju boļševiku stilā solījis «nojaukt visu līdz pamatiem, bet pēc tam...». Liela uzmanība pievērsta arī H. Klintones epastiem un D. Trampa it kā apgramstītajām sievietēm, demokrātu elites sazvērestībai pret H. Klintones sāncensi partijas rindās Bērniju Sandersu un Kremļa hakeriem, kuri palīdzējuši D. Trampam.

Jā, protams, pa vidu izskanējušas šādas tādas idejas, kā uzlabot ierindas pilsoņu dzīvi, taču lielākoties arī tās bijušas klaji populistiskas, bez nopietna seguma un analīzes, kā tie vai citi uzlabojumi panākami. Ja atkal atskaitām nelabojamos pielūdzējus, tad amerikāņi netic nedz vienam, nedz otram. H. Klintonei tādēļ, ka viņai jau ne vienu reizi vien bija iespēja visu mainīt - gan esot Baltā nama saimniecei un neapšaubāmi ietekmējot vīru prezidentu, gan senatores amatā, gan arī strādājot Baraka Obamas administrācijā. Rezultāts? Vienīgais reālais ieguvējs šajos gados bijis Klintona fonds - pavisam nesen atklājās, ka laikā, kad H. Klintone bija valsts sekretāre, tas saņēmis miljonu dolāru lielu ziedojumu no Kataras valdības - tieši dienās, kad ASV nolēma atbalstīt tā saukto arābu pavasari, kas tik ļoti gāja pie sirds Kataras valdošajam režīmam. Taču arī D. Tramps nav par mata tiesu labāks. Cilvēks, kurš pašlaik sevi pozicionē kā mazā un vidējā biznesa aizstāvi, savulaik izsludinot bankrotus, parāvis sev līdzi desmitiem, pat simtiem mazāku apakšuzņēmēju, kuriem atšķirībā no D. Trampa nebija tādas finansiālās aizmugures (un sakaru ar politiķiem), lai spētu atgūties. Nekustamo īpašumu magnāts arī izmantoja visas likumīgās iespējas, lai optimizētu nodokļus, un runas par «taisnīgumu» no viņa mutes izklausās ne tikai pēc liekulības, bet arī ņirgāšanās.

Ļoti iespējams, ka pēc gadu desmitiem vēsturnieki brīnīsies un rakstīs zinātniskus traktātus, kuros mēģinās racionāli izskaidrot - kā gan tas gadījās, ka ASV tradicionālais demokrātijas siets šoreiz izrādījies tik caurs, ka 2016. gada 8. novembrī vēlētājiem nākas izvēlēties starp tik nepieņemamiem kandidātiem. Starp citu, jau šonedēļ būs interesanti paraudzīties gan uz vēlētāju aktivitāti, gan tā saukto protesta balsojumu - proti, cik daudz amerikāņu būs apzināti sabojājuši biļetenus, bet cik daudzi būs nobalsojuši par kādu trešo kandidātu, kuri kā allaž balotējas atsevišķos štatos. Jūtā, kur republikāņi parasti gūst uzvaru, jau ir šāds kandidāts, kurš var liegt D. Trampam jau ierēķinātās astoņas elektoru balsis.

Abi kandidāti un viņu priekšvēlēšanu kampaņas ir polarizējušas amerikāņu sabiedrību, turklāt šī polarizācija uzskatāma par absolūtu - gan starp demokrātiem, gan republikāņiem ir ne mazums ļaužu, kuri šoreiz ne tikai neatbalstīs savas partijas kandidātu, bet pat balsos par viņa pretinieku. Kā piemēru var minēt pieredzējušo amerikāņu politologu Eliasu Kulukundi. Savā blogā viņš raksta, ka jau kopš 1960. gada vēlēšanām vienmēr balsojis par demokrātu kandidātu (ja atskaita Bila Klintona ievēlēšanu uz otro termiņu 1996. gadā), taču tagad būs spiests atbalstīt D. Trampu. Galvenais iemesls viņa lēmumam ir H. Klintones agresivitāte, nepiekāpība un brīžam absolūti liekā principialitāte, kas, pēc E. Kulukunda domām, var novest pie ASV un Krievijas militārā konflikta, bet tas, kā saprotams, var beigties ar kodolkaru. Uz šā fona D. Trampa skarbos un muļķīgos izteikumus par sievietēm, musulmaņiem, meksikāņiem, seksuālajām minoritātēm un tamlīdzīgi var pat neņemt vērā. Ir skaidrs, ka D. Tramps nav politiķis, bet gan uzņēmējs, kurš atšķirībā no H. Klintones ieradis nevis regulāri laipot un censties atbildību novelt uz kādu citu, bet gan runāt tieši. E. Kulukundis arī ir pārliecināts, ka liela daļa D. Trampa priekšlikumu sakņojas viņa biznesmeņa uztverē - sākotnēji jāiezīmē maksimālais, ko uzņēmējs cer panākt, bet pēc tam jau var uzsākt sarunas. Tieši tādēļ, pēc politologa domām, nav iemesla bažīties par to, ka D. Trampa skaļākie un pretrunīgāk vērtētie paziņojumi galu galā varētu īstenoties dzīvē - piemēram, daudz apspriestais plāns par robežmūra celtniecību.

***

HILARIJA KLINTONE

• Dzimusi 1947. gada 26. oktobrī Čikāgā

• 1969. gadā absolvējusi Veleslija koledžu Masačūsetsā

• 1973. gadā beigusi Jeila juridisko skolu un sākusi strādāt par juristi

• 1974. gadā līdzdarbojās Kongresa komisijā, kas izmeklēja ar prezidentu Ričardu Niksonu saistīto Votergeitas skandālu

• 1975. gadā apprecējusies ar Bilu Klintonu

• No 1979. līdz 1981. gadam un no 1983. līdz 1992. gadam bijusi Ārkanzasas štata pirmā lēdija - Bils Klintons šajos gados pildīja gubernatora pienākumus

• No 1993. līdz 2001. gadam - Bila Klintona prezidentūras laikā - ASV pirmā lēdija

• 1998. gadā bijusi spiesta liecināt par nelikumībām, kas pieļautas Klintonu un Makdugalu laulāto pāru 1978. gadā dibinātā Vaitvoteras attīstības projekta darbībā

• No 2001. līdz 2009. gadam bijusi senatore no Ņujorkas

• 2007. gada 20. janvārī pirmo reizi paziņojusi par nodomu kandidēt uz ASV prezidenta amatu, bet nākamā gada vasarā bijusi spiesta atzīt, ka demokrātu partijā viņai ir spēcīgāks sāncensis - Baraks Obama

• No 2009. līdz 2013. gadam Baraka Obamas pirmajā administrācijā pildījusi valsts sekretāres pienākumus, no amata aizgājusi pēc uzbrukuma ASV konsulātam Bengāzi pilsētā Lībijā

• Pēc neilgas svārstīšanās 2015. gada 12. aprīlī paziņojusi, ka otro reizi iesaistīsies cīņā par Balto namu

• Galvenais kampaņas sauklis - Stronger Together (Kopā stiprāki)

• Viceprezidenta amata kandidāts - bijušais Virdžīnijas štata gubernators Tims Keins

Avots: BBC, Reuters, CNN

***

DONALDS TRAMPS

• Dzimis 1946. gada 14. jūnijā Ņujorkā

• 1968. gadā absolvējis Pensilvānijas universitātes Vortona finanšu un tirdzniecības skolu

• 1972. gadā veicis pirmo veiksmīgo darījumu nekustamo īpašumu tirgū, nopelnot aptuveni pusmiljonu dolāru

• 1974. gadā kļuvis par tēva izveidotās uzņēmumu grupas prezidentu - pašlaik šī struktūra pazīstama kā

The Trump Organization

• 1977. gadā apprecējies ar Ivanu Zelničkovu

• 1983. gadā pabeidzis debesskrāpja Trump Tower celtniecību Ņujorkas Piektajā avēnijā

• 1987. gadā izdevis pirmo grāmatu

The Art of The Deal (Darījumu māksla) un nodibinājis savā vārdā nosaukto labdarības fondu

• 1991. gadā dēļ neveiksmīga darījuma ar kazino Taj Mahal pirmo reizi izsludinājis bankrotu. Vēlāk tā rīkojies vēl trīs reizes, turklāt, kā kļuvis zināms tagad, bankrotējot uzrādījis tādus zaudējumus, kas viņam vēlāk ļāvuši pavisam likumīgi nemaksāt ienākuma nodokli

• 1993. gadā apprecējies otro reizi - ar Mārlu Meiplsu

• 1996. gadā kļuvis par skaistumkonkursa Miss Universe īpašnieku

• 1999. gadā pirmo reizi licis saprast, ka vēlētos kandidēt uz prezidenta amatu, izveidojot komisiju, kurai jāpēta viņa izredzes

• 2004. gadā uzsācis realitātes šova The Apprentice veidošanu

• 2005. gadā apprecējies trešo reizi - ar Melāniju Knausu, šajā pašā gadā nodibinājis Trampa universitāti

• 2015. gada 16. jūnijā oficiāli iesaistījies cīņā par ASV prezidenta amatu

• Galvenais kampaņas sauklis - Make America Great Again (Padarīsim Ameriku atkal diženu)

• Viceprezidenta amata kandidāts - Indiānas štata gubernators Maiks Penss

Avots: BBC, Reuters, CNN

***

KANDIDĀTU NODOMI UN SOLĪJUMI

DARBA VIETAS

Tramps: Apgalvojis, ka desmit gadu laikā spēs nodrošināt 25 miljonu jaunu darba vietu izveidošanu. Lai realizētu šo mērķi, tiks samazināti nodokļi uzņēmējiem, lauztas vai pārskatītas vienošanās par brīvo tirdzniecību, liberalizēta darba likumdošana.

Klintone: Plāno nodrošināt lielākas investīcijas nozarēs, kas izmanto modernās tehnoloģijas, izstrādājusi bezdarbnieku apmācības plānu. It kā iztikusi bez skaļiem solījumiem, taču atsaucas uz «neatkarīgiem ekspertiem», kuru aplēses liecinot - viņas plāns varētu radīt 10 miljonus jaunu darba vietu.

NODOKĻI

Tramps: Apsolījis lielāko nodokļu reformu kopš Ronalda Reigana prezidentūras un nodokļu iekasēšanas sistēmas vienkāršošanu, atvieglojot dzīvi gan deklarāciju aizpildītājiem, gan kontrolētājiem. Apgalvojis, ka lielākie ieguvēji no reformas būs vidusšķiras amerikāņi. Programma paredz, ka desmit gadu laikā kopējais nodokļu slogs samazināsies par 6,2 triljoniem dolāru.

Klintone: Solījusi panākt «taisnīgāku» nodokļu iekasēšanu no miljonāriem un miljardieriem, kā arī novērst nepilnības, kas ļauj relatīvi nelielus nodokļus maksāt Volstrītas darboņiem. Tāpat kā sāncensis, apgalvo, ka izmaiņas nāks par labu vidusšķirai un mazajiem uzņēmumiem, taču nākamo desmit gadu laikā kopējais nodokļu slogs pieaugs par 1,4 triljoniem dolāru.

MINIMĀLĀ ALGA

Tramps: Ne īpaši entuziastiski izsakās par minimālās algas (pašlaik federālās valdības noteiktais minimums ir 7,25 dolāri stundā) palielināšanu, norādot, ka šis jautājums nav federālo, bet gan pavalstu varasiestāžu ziņā.

Klintone: Paziņojusi, ka atbalsta minimālās algas paaugstināšanu nacionālā mērogā.

ENERĢĒTIKA UN GLOBĀLĀS KLIMATA IZMAIŅAS

Tramps: Atbalsta gāzi grīdā politiku attiecībā uz visu ASV rīcībā esošo dabas resursu iegūšanu un izmantošanu. Joprojām diezgan skeptiski izturas pret apgalvojumiem, ka globālās klimata izmaiņas saistītas ar cilvēku darbību. Solījis samazināt ASV finansējumu starptautiskām programmām, kuru mērķis ir apturēt klimata izmaiņas.

Klintone: Apstiprinājusi, ka ASV pildīs visas saistības, ko uzņēmusies globālo klimata izmaiņu mazināšanas jomā. Mudinājusi plašāk izmantot dažādus atjaunojamās enerģijas veidus un mazināt valsts atkarību no naftas un cita fosilā kurināmā, solot, ka desmit gados ASV tiks saražots «tik daudz atjaunojamās enerģijas, lai tās pietiktu katram namam».

VESELĪBAS AIZSARDZĪBA

Tramps: Mudinās Kongresu pilnībā atteikties no pašreizējā prezidenta izlolotās Obamacare sistēmas. Apgalvojis, ka, pateicoties viņa plānam, tirgū lielāku lomu spēs ieņemt relatīvi lētāku medikamentu ražotāji.

Klintone: Paziņojusi par atbalstu Obamacare programmai un nodomu izveidot valdības kontrolētu veselības apdrošināšanas kompāniju, kas konkurētu ar privātajiem apdrošinātājiem. Solījusi cīnīties pret nepamatotu medikamentu cenas paaugstināšanu.

ŠAUJAMIEROČU KONTROLE

Tramps: Bez jebkādām iebildēm atbalsta ASV Konstitūcijas otrajā labojumā noteiktās tiesības uz brīvu šaujamieroču iegādi. Kritiski izteicies par dažviet ieviestajām «zonām bez šaujamieročiem».

Klintone: Solījusi padarīt stingrāku potenciālo šaujamieroču pircēju kontroli, lai nodrošinātu, ka tie nenonāk jau sodītu noziedznieku, uz varmācību tendētu un psihiski slimu cilvēku rokās.

KĀRTĪBAS NODROŠINĀŠANA UN LIKUMU IEVĒROŠANA

Tramps: Uzskata, ka tiesībsargājošo struktūru darbu apgrūtina nepieciešamība ievērot tā dēvēto politkorektumu. Aizstāv policistu tiesības profilakses nolūkos pārbaudīt noteiktu sociālo grupu un rasu pārstāvjus, ja reiz statistika liecina, ka tieši viņi pastrādā lielu īpatsvaru noziegumu.

Klintone: Iebilst pret policijas darbinieku «rasistiskajiem aizspriedumiem» un ideju visus likumpārkāpējus vismaz uz nelielu termiņu ieslodzīt cietumā.

ABORTU JAUTĀJUMS

Tramps: Pazīstams kā abortu veikšanas ierobežojumu piekritējs, solījis nominēt amatiem Augstākajā tiesā līdzīgi domājošus tiesnešus.

Klintone: Atbalsta sieviešu tiesības veikt abortus, taču uzsvērusi, ka tiem jābūt ne tikai drošiem un likumīgiem, bet arī retiem.

IMIGRĀCIJAS JAUTĀJUMS

Tramps: Ierosinājis uzbūvēt mūri uz ASV un Meksikas robežas, turklāt solījis panākt, ka finansējumu šim mūrim būs spiesta piešķirt Meksika. Paudis gatavību «īsā laikā» no ASV deportēt miljoniem nelegālo imigrantu, kuri pastrādājuši noziegumus. Rosinājis būtiski ierobežot vīzu izsniegšanu cilvēkiem no reģioniem, kur plosās karš vai nemieri, liekot saprast, ka ar to domā galvenokārt musulmaņu valstis.

Klintone: Solījusi veikt imigrācijas reformu, lai pakāpeniski legalizētu vairāk nekā 10 miljonus nelegālo ieceļotāju, kuri pašlaik dzīvo ASV, - liela daļa no viņiem ieceļojuši no Meksikas un citām Latīņamerikas valstīm. Paudusi gatavību uzņemt ASV vairākus desmitus tūkstošu patvēruma meklētāju no Sīrijas.

STARPTAUTISKĀ TIRDZNIECĪBA

Tramps: Pretēji tradicionālajai republikāņu nostājai iebilst pret ASV brīvās tirdzniecības līgumiem. Vēlas lauzt jau noslēgtos līgumus ar Ziemeļamerikas un Klusā okeāna reģiona valstīm un neslēgt jaunas vienošanās.

Klintone: Bijusi spiesta atzīt, ka pašas (kā valsts sekretāres) atbalstītais Klusā okeāna partnerattiecību līgums (TPP) tomēr līdz galam neatbilst amerikāņu interesēm.

CĪŅA PRET ISLĀMA VALSTI

Tramps: Solījis «iznīcināt» šo teroristu grupējumu, taču kategoriski atteicies atklāt savus plānus, norādot, ka no tiem nebūs nekādas jēgas, ja šie plāni nonāks ienaidnieka rokās. Gatavojas savas prezidentūras pirmajā mēnesī uzklausīt amerikāņu bruņoto spēku ģenerāļu ierosinājumus, turklāt jau paziņojis, ka palielinās armijai, flotei un aviācijai atvēlēto finansējumu.

Klintone: Paziņojusi, ka cīņā pret Islāma valsti ASV spēkiem jāsadarbojas gan ar arābu un kurdu sabiedrotajiem, gan jākoordinē sava rīcība ar Eiropas valstīm. Iebilst pret ASV sauszemes spēku piedalīšanos militārās operācijās, taču pretēji Barakam Obamam atbalsta lidojumiem aizliegtās zonas noteikšanu Sīrijas ziemeļos.

ATTIEKSME PRET KRIEVIJU UN NATO

Tramps: Gatavojas izveidot «ļoti labas» attiecības ar Krieviju, kuras prezidentu Vladimiru Putinu uzskata par labāku līderi nekā ASV prezidentu Baraku Obamu. Pieļāvis iespēju, ka varētu atzīt Krimas aneksiju un atcelt Krievijai noteiktās sankcijas. Kritizējis citas NATO dalībvalstis, kas aizsardzībai neatvēl tik procentuāli daudz līdzekļu kā ASV, un vienā no runām licis saprast, ka viņa prezidentūras laikā NATO 5. pantu varētu arī automātiski neiedarbināt.

Klintone: Lai gan, ieņemot valsts sekretāres amatu Baraka Obamas administrācijā, mēģināja panākt attiecību atjaunošanu ar Krieviju (perezagruzka plāns gan izrādījās neveiksmīgs), pašlaik kļuvusi par vienu no Kremļa režīma asākajām kritiķēm. Apgalvojusi, ka Tramps darbojas Krievijas prezidenta interesēs, bet demokrātu partijas serverus uzlauzuši un partiju kompromitējošu informāciju publiskojuši ar Kremli saistīti hakeri. Pilnībā atbalstījusi gatavību nepieciešamības gadījumā atbalstīt NATO dalībvalstis.

Avots: BBC, Reuters, CNN