6,5 magnitūdas stiprā zemestrīce, kas svētdien piemeklēja Itālijas centrālo daļu, par laimi, neprasīja cilvēku upurus, taču seismoloģijas speciālisti uzsver, ka reģiona iedzīvotājiem jābūt modriem un jārēķinās ar jaunu zemestrīču draudiem.
Runa nav tikai par daudzajiem pēcgrūdieniem, kurus nācās izjust arī naktī uz pirmdienu - eksperti ir nobažījusies, ka notikušās zemestrīces ir tikai priekšvēstneši vēl spēcīgākai dabas katastrofai.
Itālija ir seismiski nestabils reģions, un tas nav nekāds jaunatklājums nedz zinātniekiem, nedz vietējiem iedzīvotājiem. Itālijas Nacionālā ģeofizikas un vulkanoloģijas institūta seismologs Džanluka Valensise sarunā ar Reuters atgādinājis, ka zem Apenīnu kalniem, kas stiepjas no Ligūrijas Itālijas ziemeļrietumos līdz pat Sicīlijai dienvidos, atrodas neskaitāmas lūzumlīnijas. Tās ir izveidojušās tektonisko plātņu kustības rezultātā un vidēji ir aptuveni 10 līdz 20 kilometrus garas. Kad lūzumlīnijā uzkrājas kritisks spriegums, notiek Zemes garozas pārvietošanās, ko uz mūsu planētas virsmas dzīvojošie izjūt kā zemestrīci. Spēcīga zemestrīce nozīmē, ka spriegums vismaz uz laiku ir zudis, un reģionos, kur ir tikai viena lūzumlīnija, ļaudis var sevi mierināt ar domu, ka nākamā lielā dabas katastrofa notiks pēc desmitiem, ja ne simtiem gadiem. Taču tur, kur lūzumlīnijas atrodas pavisam netālu cita no citas, kā Apenīnos, situācija ir atšķirīga.
«Sešu vai vairāk magnitūdu stipras zemestrīces gadījumā spriegums pārvietojas uz kaimiņos esošajām lūzumlīnijām, radot pārrāvumus tajās. Šķiet, tieši to mēs novērojam kopš augusta,» sacījis Dž. Valensise. Viņa prognoze nav iepriecinoša - ļoti iespējams, ka jau novērojams tā sauktais domino efekts un tuvākajā laikā (dienās, nedēļās, mēnešos) Itālijas un Apenīnu kalnu centrālajā daļā notiks jauni pazemes grūdieni, kas var būt pat spēcīgāki par svētdien notikušo zemestrīci. Līdzīgu viedokli intervijā AP paudis institūta direktors Karlo Doljioni, kurš pieļāvis iespēju, ka visas līdzšinējās zemestrīces varētu būt tikai priekšgrūdieni, kuriem sekos vēl spēcīgāka zemestrīce. K. Doljioni arī uzsvēris, ka Itālijai un Apenīniem šāda situācija nebūtu nekāda anomālija, atgādinot par spēcīgo zemestrīču sērijām 1703. un 1997. gadā.
Jāņem gan vērā, ka itāliešu zinātnieki var apzināti sabiezināt krāsas, atceroties par absurdo tiesas prāvu, kurā viņu kolēģus atzina par vainīgiem, jo viņi nebija spējuši prognozēt 2009. gada 6. aprīļa L’Akvilas zemestrīci. Speciālistu grupa, kurā bija seši zinātnieki un civilās aizsardzības dienesta pārstāvis, pāris dienas pirms zemestrīces bija sniegusi atzinumu, ka iepriekšējie, ne īpaši spēcīgie grūdieni neliecina par to, ka reģionu varētu piemeklēt ļoti spēcīga dabas katastrofa. Kad tā tomēr notika, prasot vairāk nekā 300 cilvēku dzīvības, 2012. gadā visus notiesāja uz sešiem gadiem cietumā par netīšu slepkavību, un tikai 2014. gadā apelāciju tiesa šo spriedumu, ko kritizēja zinātnieki visā pasaulē, atcēla.
Tomēr par to, ka Itālijas zemestrīču sezona vēl ne tuvu nav galā, ir pārliecināta arī Lielbritānijas Ģeoloģiskās izpētes dienesta seismoloģe Margarita Segū. Intervijā AP viņa norādījusi, ka nākamās zemestrīces var būt arī spēcīgākas - kā šogad tas jau notika Japānā. «Ir skaidrs, ka pašlaik mums ir jārunā par veselu zemestrīču sēriju,» intervijā BBC viņai piebalsojis Dārhemas universitātes speciālists Ričards Volterss. Gan viņš, gan kolēģe no Līdsas universitātes Lora Gregorija uzsvēruši, ka pašlaik ir būtiski noskaidrot, kādas sekas ģeoloģiskā ziņā radījušas pagājušonedēļ notikušās zemestrīces un to pēcgrūdieni - šī informācija ļautu nojaust, no cik liela sprieguma atbrīvojušās lūzumlīnijas. L. Gregorija, kura jau atrodas Apenīnos, skaidrojusi, ka pašlaik tiek pārbaudīti visi izvietotie GPS sensori, lai noskaidrotu, kā pārvietojusies Zemes garoza. Jau drīzumā zinātnieki cer saņemt arī datus no Eiropas Kosmosa aģentūras misijas Sentinel1 Zemes mākslīgajiem pavadoņiem, kas ļaus spriest par mūsu planētas iežu pārvietošanos beidzamās zemestrīču sērijas laikā.