Seismiski drošas celtnes Apenīnos – utopija?

STIPRINĀŠANA NELĪDZĒJA. Norčijas Svētā Benedikta bazilikai 24. augusta zemestrīce nodarīja nelielus postījumus, bet svētdien daļa ēkas tomēr sagruva © AP

Pēc svētdienas zemestrīces, kurā sagrautas gan simtiem vēsturisku celtņu, gan salīdzinoši nesen būvētu ēku, Itālijas premjers Mateo Renci apgalvojis, ka «viss tiks atjaunots», turklāt ņemot vērā to, ka šīs celtnes atradīsies seismiski nestabilā reģionā. Tomēr liela daļa sabiedrības pret solījuma otro daļu izturas skeptiski. Un ne tikai tāpēc, ka Itālijā svarīgiem mērķiem atvēlētie līdzekļi bieži vien mēdz palikt alkatīgu ierēdņu un mafijas kabatās. Zemestrīcē visspēcīgāk cietusī Norčija vēl augustā tika minēta kā piemērs seismiskajai drošībai, taču nu šķiet, ka viss patiesībā atkarīgs no zemestrīces stipruma un tās epicentra tuvuma.

Pāris dienas pēc tam, kad 24. augusta zemestrīce pilnībā nolīdzināja Amatričes pilsētas vēsturisko centru, Reuters rakstīja, ka tikai 24 kilometru attālumā esošā Norčija faktiski nav cietusi, jo «neatlaidīgi investēja savu seno celtņu seismiskajā aizsardzībā», kam neesot pievērsuši uzmanību kaimiņi. Norčijas varas iestādes tika slavētas par to, ka jau kopš septiņdesmito gadu nogales, kad šo reģionu piemeklēja vairākas spēcīgas zemestrīces, izdarījušas pareizos secinājumus un pieņēmušas pareizos lēmumus, nostiprinot gan vēsturisko apbūvi, gan jaunās celtnes. Reuters pirms nepilniem diviem mēnešiem citēja pilsētas mēru Nikolu Alemanno lepni runājam par milzīgajiem līdzekļiem, kurus vietējā kopiena ieguldījusi celtņu nostiprināšanā.

Taču svētdien pasaules mediju uzmanības centrā nonāca jau pati Norčija, netālu no kuras atradās 6,5 magnitūdu stiprās zemestrīces epicentrs - jāpiebilst, ka tik spēcīgu zemestrīci Itālija nebija piedzīvojusi kopš 1980. gada, un pazemes grūdienus sajuta ne tikai valsts dienvidu daļas iedzīvotāji, bet arī ziemeļu kaimiņi Austrijā. Šķiet neticami, ka šajā zemestrīcē samērā nelielus savainojumu guvuši tikai 20 cilvēki, taču jāatceras arī par tiem simtiem, iespējams, pat tūkstošiem, kuri Nor-čijā un tās apkaimes ciematos zaudējuši pajumti vai vienkārši ir pārāk nobiedēti, lai paliktu uz dzīvi šajā reģionā. «Protams, ka došos prom. Kā gan es varu te palikt? Te taču vairs nav nekā - ne skolas, ne baznīcas, ne policijas iecirkņa,» sarunā ar BBC sacījis pilsētas iedzīvotājs Stefano Boldrini, kurš kopā ar astoņus gadus veco meitu nakti uz pirmdienu pārlaida savā mikroautobusā. Savā dzīvoklī, kas zemestrīcē cietis tikai nedaudz, viņš baidās atgriezties, bažījoties par jauniem grūdieniem. Līdzīgi šajā reģionā naktī uz pirmdienu rīkojās ap 15 000 cilvēku - Itālijas civilās aizsardzības dienests ziņo, ka aptuveni 4000 no viņiem devušies uz operatīvi ierīkotajām patvertnēm, bet citi būvējuši teltis, nakšņojuši automašīnās vai zem klajas debess. BBC norāda, ka daudzi no tiem, kuri dzīvoja ēkās, kuras tika bojātas augusta zemestrīcē, citu patvērumu meklējuši jau pagājušās nedēļas vidū, kad reģionu piemeklēja vairāk nekā 5 magnitūdu stipras zemestrīces - ne vienam vien šāda apdomīga rīcība izglābusi dzīvību.

Tolentino, Kastelsantangelo, Preči, Usita, Arkata - visās šajās apdzīvotajās vietās zemestrīce nodarījusi būtiskus postījumus. Pilnībā sagrauto vai faktiski neremontējamo ēku skaits sniedzas simtos, ziņo AP. Nopietni postījumi ir nodarīti daudzām vēsturiski nozīmīgām celtnēm, kuras līdz šim bija izturējušas ne vienu vien zemestrīci. Amatričē gandrīz pilnībā sagruvis viduslaiku zvanu tornis un XV gadsimtā celtā Svētā Agostīna baznīca, līdzīgs liktenis piemeklējis Nočijas Svētā Benedikta baziliku un Svētās Marijas katedrāli. Netālu no Ankonas, Džesi pilsētiņā, būtiski postījumi nodarīti Svētā Jāzepa baznīcai, bet Tolentino sapostīta Svētā Nikolasa bazilika.

«Mēs atjaunosim visu - gan dzīvojamās ēkas, gan baznīcas, gan uzņēmumus,» jau pāris stundas pēc zemestrīces žurnālistiem sacījis Itālijas premjers M. Renci, īpaši uzsverot, ka centīsies panākt, ka šos tēriņus (miljoniem, ja ne miljardiem eiro) Eiropas Savienība neierēķina budžeta deficītā. Tomēr, kā norāda Deutsche Welle, Itālijā nauda, kas paredzēta zemestrīču seku likvidēšanai, jau gadiem ilgi mēdz izkust - arī L’Akvilu savulaik solīja atjaunot pāris gadu laikā, bet pilsēta joprojām ir nožēlojamā stāvoklī. Pie tā vainojama gan birokrātija, gan korupcija, gan arī... cīņa pret korupciju, kuras dēļ pieņemti tik stingri kritēriji, ka tos nespēj izpildīt neviens uzņēmums.

Taču, pat pieņemot, ka finansējums tiks piešķirts un izlietots racionāli, svarīgāk pašlaik ir tas, kādiem mērķiem tas tiks novirzīts - reaģēšanai uz jau notikušas dabas katastrofas sekām vai tā dēvētajai proaktīvajai rīcībai, proti, jau esošo celtņu stiprināšanai. Neilgi pēc augusta zemestrīces gan inženieri, gan būvuzņēmēji apgalvoja, ka viņiem ir zināms, kā no zemestrīcēm pasargāt gan viduslaikos, gan XIX, gan XX, gan pat XXI gadsimtā būvētas ēkas. Tiesa, tam esot nepieciešami nopietni līdzekļi - no 40 miljardiem eiro, ja runa ir tikai par sabiedriskajām ēkām, līdz 360 miljardiem eiro, lai modernizētu arī visas dzīvojamās ēkas. Amatričes zemestrīces izmeklēšanas laikā prokurors Džuzepe Saieva apgalvoja: «Ja visas jaunās celtnes būtu būvētas tā, kā Japānā, tās nebūtu sabrukušas.»

Taču viss nebūt nav tik vienkārši. Amatričes skola, kuras rekon-strukcijā, ņemot vērā visus ieteikumus, bija ieguldīts 700 000 eiro, 24. augusta zemestrīcē sabruka. Tika izteiktas aizdomas, ka būvuzņēmēji vai celtnieki piesavinājušies daļu līdzekļu, un kā piemērs minēta Norčijas skola, taču nu arī tā ir drupās. Tāpēc Itālijas sabiedrībai nākas sadzīvot ar domu - seismiski izturīgāku ēku celtniecība samazinās risku, taču, ja patiešām spēcīga zemestrīce notiek turpat, lieveņa priekšā, garantijas būt pasargātam nav nevienam.



Svarīgākais