Īslande nelikumīgi eksportē nomedīto vaļu gaļu uz Latviju, pārkāpjot ne tikai vaļu medību moratoriju, bet arī starptautiskos likumus par tirdzniecību ar apdraudētu dzīvnieku izstrādājumiem, norāda Starptautiskais Dzīvnieku labturības fonds (IFAW).
Kā liecina pēdējie Īslandes valdības statistikas dati, valsts eksportējusi vaļu gaļas produktus uz trim valstīm - Latviju, Dāniju un Japānu.
Vaļu gaļas eksports uz Dāniju un Latviju ir Eiropas Savienības (ES) likumu pārkāpums arī gadījumā, ja produkti tiek reeksportēti, norāda IFAW.
Vaļu gaļas produktu starptautiska tirdzniecība ir aizliegta saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES).
Latvijas amatpersonas IFAW apstiprinājušas faktu par vaļu gaļas produktu importu un solījušas veikt attiecīgu izmeklēšanu.
"IFAW pauž bažas par vaļu gaļas produktu nelegālo tirdzniecību, īpaši ņemot vērā pašreizējās diskusijas par vaļu komerciālo medību globālā aizlieguma mīkstināšanu," teikts fonda paziņojumā.
Kaut arī Īslandē pēdējos gados medīti gan mazie joslvaļi, gan finvaļi, eksportētie produkti visdrīzāk ir no apdraudētajiem finvaļiem, norāda IFAW.
"Izskatās, ka Īslandei starptautiskie likumi ir vienaldzīgi. Šī informācija parādījusies laikā, kad Starptautiskā vaļu medību komisija (IWC) apsver kompromisa vienošanos, kas atļautu vaļu komerciālas medības, neskatoties uz moratoriju," sacīja IFAW Lielbritānijas nodaļas direktors Robijs Marslends.
"Šie eksporta darījumi kārtējo reizi apliecina, ka jebkādu lēmumu pārskatīšana, lai leģitimizētu vaļu medības, ir nepareizs solis. Vaļiem ir nepieciešama aizsardzība un globālais vaļu medību aizliegums ir jāpadara stingrāks, nevis jāmīkstina," norādīja Marslends.
Tā kā Latvija un Dānija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, vaļu produktu imports ES pārkāpj gan ES Dabiskās vides direktīvu, gan ES CITES regulu. Turklāt šāds darījums ir nelegāls arī saskaņā ar CITES, kam pievienojusies gan Īslande, gan Latvija un Dānija.
IFAW šajā lietā gatavo oficiālas sūdzības Eiropas Komisijai (EK), CITES sekretariātam, CITES pārstāvniecībām Latvijā, Dānijā un Īslandē, Interpolam un Pasaules muitas organizācijai.
Īslande pārtrauca vaļu medības 1989.gadā un 2002.gadā pievienojās 1986.gadā pieņemtajam starptautiskajam vaļu medību moratorijam, tomēr 2006.gadā tā atsāka komerciālas vaļu medības.
Starptautiskā vaļu medību regulēšanas konvencija tika parakstīta 1946.gada 2.decembrī ar mērķi nodrošināt vaļu populācijas aizsardzību un vaļu rūpniecības attīstību. Konvencijas ieviešanai ir izveidota Starptautiskā vaļu medību komisija (IWC), kurā var piedalīties visas konvencijas dalībvalstis.
Sākotnēji Starptautiskā vaļu medību komisija noteica vaļu medību kvotas, bet 1982.gadā komisija vienojās par moratorija noteikšanu komerciālām vaļu medībām. Moratorijs stājās spēkā ar 1985.-1986.gada sezonu.
Mūsdienās vaļu medības, atbilstoši noteiktajām kvotām, veic atsevišķas pamatiedzīvotāju kopienas Kanādā, Grenlandē, Fēru salās, Krievijā, ASV Aļaskas štatā, Indonēzijā un Sentvinsentā un Grenadīnās.
Īslande un Norvēģija ir vienīgās valstis, kas atļauj vaļu medības komerciāliem nolūkiem.
Japāna savas vaļu medības dēvē par zinātnisku programmu, kas ir pretrunīgi vērtēts apzīmējums, jo nomedītā gaļa nonāk gan vietējā tirgū, gan tiek eksportēta.