Lietuvas zaļzemnieki meklē koalīcijas partnerus
Lietuvas parlamenta vēlēšanu otrā kārta apliecinājusi, ka kaimiņvalsts iedzīvotāji ir patiešām izslāpuši pēc pārmaiņām – 56 no 141 Seima deputāta mandāta saņēmusi Zaļo un zemnieku savienība (LVZS), kas iepriekšējā sasaukumā bija pārstāvēta tikai ar vienu deputātu. Partijas vadība paziņojusi, ka potenciālajā koalīcijā vēlētos piesaistīt gan 31 mandātu ieguvušo Tēvzemes savienību – kristīgos demokrātus (TS-LKD), gan līdz šim valdījušos sociāldemokrātus, kuri bijuši spiesti samierināties vien ar 17 mandātiem, tomēr neizskatās, ka konservatīvos šāds risinājums apmierinātu.
«Mūsu valdība būs atklāta, atbildīga, profesionāla un apņēmīga,» sarunā ar Reuters paziņojis viens no redzamākajiem LVZS pārstāvjiem Sauļus Skvernelis. Partijas līderis, viens no Lietuvas turīgākajiem fermeriem Ramūns Karbauskis, kuru daži mediji sauc par miljonāru, bet citi pat par miljardieri, gan balotējās Seima vēlēšanās un ieguva mandātu, taču jau iepriekš bija paziņojis, ka pats uz valdības vadītāja amatu nepretendēs, un LVZS kandidāts premjera postenim ir tieši S. Skvernelis. Tomēr daudz kas būs atkarīgs no tā, kā ritēs sarunas par koalīcijas veidošanu. Vakar R. Karbauskis pieļāvis iespēju, ka S. Skvernelis varētu kļūt par Seima spīkeru, un šādā gadījumā premjera amatam būtu iespējams virzīt eiroparlamentārieti Broņi Ropi. «Taču iespējams arī variants, ka premjers vispār nepārstāv nevienu no partijām, kas piedalījušās vēlēšanās,» Delfi.lt citē R. Karbauska vakardienas izteikumu.
Viļņas Starptautisko attiecību un politiskās zinātnes institūta vadītājs Ramūns Vilpisausks intervijā Reuters norādījis, ka vēlēšanu kampaņas laikā LVZS pārstāvji nākuši klajā ar veselu virkni izteikumu, kas ir pretrunā viens otram, te runājot par «lielo koalīciju» un «tehnokrātu valdību», kuru kopīgi veidotu visi parlamentā pārstāvētie spēki, te pavēstot par savām sarkanajām līnijām un nesadarbošanos ar liberāļiem, skandalozā Rolanda Paksa izveidoto Kārtību un taisnīgumu vai Lietuvas poļu partiju. Tādēļ sākotnēji vēlēšanu uzvarētājiem (vēl neviena partija beidzamo 20 gadu laikā nav ieguvusi tik daudz mandātu Seimā), pašiem būtu jāsaprot, kādu ceļu tie vēlas iet. R. Karbauskis jau paspējis paziņot, ka iecēlis pārstāvjus sarunām ar konservatīvajiem un sociāldemokrātiem, taču jau pēc stundas faktiski saņēmis pirmo kurvīti. TS-LKD līderis Gabrieļus Landsberģis, kuram pirms vēlēšanām daudzi prognozēja premjera krēslu, uzsvēris, ka R. Karbauskim sākumā jāizvēlas, vai viņa valdība būs labēja vai kreisa. «Sarunas ar sociāldemokrātiem un mums vienlaikus nebūs iespējamas. Turklāt vēl viens mūsu nosacījums ir šādām sarunām piesaistīt visus labēji noskaņotos spēkus,» viņš sacījis.
Daudz kas, protams, būs atkarīgs no tā, cik stingri LVZS apņēmusies ievērot savus priekšvēlēšanu solījumus - ja partija no tiem nevēlēsies atkāpties ne par sprīdi, tai būs grūti atrast pat vienu koalīcijas partneri. Lietuvas zaļzemnieku programmu visspilgtāk raksturo R. Karbauska izteikums naktī uz svētdienu: «Es nezinu nevienu nozari, kurā pašreizējo valdības politiku nevajadzētu mainīt, atskaitot ārpolitiku.» Par savu galveno mērķi partija uzskata Lietuvas iedzīvotāju skaita samazināšanās apturēšanu (kopš iestāšanās ES valsti pametuši ap 370 000 iedzīvotāju). Tā apzinās, ka emigrācijas process ir ekonomiskās situācijas sekas, un cer Lietuvas ekonomikas kāpumu panākt, palielinot valsts lomu. Alkohola tirdzniecības monopola noteikšana, valsts izveidots aptieku tīkls, kurā medikamenti būtu lētāki, valsts banka, kas kreditētu dažādu reģionu attīstību, progresīvās nodokļu likmes ieviešana - kā liecina vēlēšanu rezultāti, šie LVZS priekšlikumi ir ieinteresējuši vēlētājus. Taču programmu vēl nepieciešams realizēt, un pirmais solis šajā virzienā ir domubiedru atrašana. Vakar ar vadošo Lietuvas partiju līderiem jau tikusies prezidente Daļa Grībauskaite, taču sarunas par jaunās koalīcijas veidošanos tagad tikai sākas. Zināmai skaidrībai par Lietuvas jaunās valdības aprisēm vajadzētu būt līdz novembra vidum, kad notiks pirmā jaunā Seima sēde.