Skandalozā interneta resursa WikiLeaks dibinātājam Džūljenam Asānžam, kurš jau vairāk nekā četrus gadus uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, jau vairākas dienas liegta pieeja internetam. Šādā veidā Ekvadoras varas iestādes, šķiet, paudušas savu neapmierinātību ar ASV demokrātu partijas prezidenta amata kandidāti Hilariju Klintoni diskreditējošo informāciju, kas pēdējo nedēļu laikā regulāri parādās WikiLeaks vietnē. Dž. Asānžam piešķirto patvērumu Ekvadoras varas iestādes gan negrasās liegt.
Pirmo paziņojumu par to, ka kopš sestdienas pēcpusdienas Dž. Asānžam vairs nav pieejas internetam, WikiLeaks izplatīja pirmdien pa dienu, bet naktī uz otrdienu noliedza pasaules tīmeklī cirkulējušās baumas par britu vai amerikāņu īpašo dienestu saistību ar notikušo. «Internetu atslēdza Ekvadora - pavisam neilgu laiku pēc tam, kad tika publiskoti Hilarijas Klintones apmaksāto runu Goldman Sachs mītnēs atreferējumi,» vietnes paziņojumu citē Reuters. International Business Times norāda, ka ar lekcijām Goldman Sachs darbiniekiem H. Klintone uzstājusies 2013. gadā, neilgi pēc tam, kad beidza pildīt ASV valsts sekretāres pienākumus. Vairāki viņas izteikumi varētu nepatikt gan demokrātu partijas liberālajām aprindām, gan ierindas vēlētājiem, un ne jau velti demokrātu štābs izlicies nedzirdam aicinājumus publiskot runu (par katru uzstāšanos H. Klintone saņēmusi aptuveni 225 000 dolāru lielu honorāru) atreferējumus. Viņas izteikumi apliecina demokrātu kandidātes ciešo saistību ar finansiālajām aprindām, tā saukto Volstrītu, kuras alkatību daudzi amerikāņi sliecas vainot valsts ekonomiskajās problēmās. Tāpat H. Klintone apliecinājusi savu agresīvo ārpolitisko nostāju, jau 2013. gadā apgalvojot, ka ASV vajadzētu aktīvāk iesaistīties Sīrijas konfliktā, taču darīt to slepeni - gluži tāpat kā Savienotās Valstis mēdza rīkoties aukstā kara gados.
Publiskojot ziņas, kas pavisam noteikti nepalīdzēs H. Klintonei gūt uzvaru 8. novembrī paredzētajās ASV prezidenta vēlēšanās, WikiLeaks, šķiet, pārpildījusi Ekvadoras prezidenta Rafaela Koreas pacietības kausu. Vairākās šovasar sniegtās intervijās kreisi noskaņotais Ekvadoras prezidents izteicies, ka, pēc viņa domām, «gan ASV, gan visai pasaulei būs labāk», ja par nākamo ASV prezidenti tiks ievēlēta H. Klintone, kuru viņš turklāt pazīstot personīgi. BBC vēsta, ka Ekvadoras vēstniecība Londonā atteikusies sniegt kādus komentārus par to, kāpēc un pēc kā rīkojuma Dž. Asānžam liegta pieeja internetam. Par šo tēmu intervijā Reuters nav vēlējies runāt arī Ekvadoras ārlietu ministrs Gijoms Longs, kurš tikai uzsvēris, ka Dž. Asānžs joprojām var rēķināties ar to, ka Ekvadoras vēstniecības ēkā Londonā viņš var justies droši.
Patvērumu vēstniecībā 45 gadus vecais Austrālijas pilsonis Dž. Asānžs meklēja 2012. gada jūnijā, kad Lielbritānijas tiesa nolēma viņu izdot Zviedrijai - šajā valstī divas sievietes apsūdzējušas WikiLeaks dibinātāju seksuālā vardarbībā. Dž. Asānžs uzskata, ka lieta ir safabricēta un Zviedrijas iestāžu vienīgais mērķis ir viņu aizturēt un izdot Savienotajām Valstīm, kurām pret viņu un viņa vadīto organizāciju ir lielas pretenzijas par slepenas informācijas publiskošanu. Dž. Asānžs paziņojis, ka uz Zviedrijas prokuroru jautājumiem ir gatavs atbildēt, atrodoties Ekvadoras vēstniecībā, par šādu vizīti panākta vienošanās starp Zviedrijas un Ekvadoras amatpersonām, tomēr zviedru prokurori uz Londonu nesteidzas. Tas vedina uz domām, ka aizdomās turētā nopratināšana un lietas izmeklēšana viņiem nešķiet tik svarīga kā viņa ieslodzīšana. Un, iespējams, izdošana ASV...
Pēdējo mēnešu laikā WikiLeaks regulāri publiskojis informāciju, kuru, kā apgalvo ASV demokrātu partija un arī prezidenta Baraka Obamas administrācija, nelegālā ceļā ieguvuši ar Krievijas varas iestādēm saistīti hakeri. Vēl pirms Demokrātiskās partijas nacionālā konventa, kurā tika apstiprināta H. Klintones nominācija, tika publiskotas ziņas par to, kā partijas elite centusies noniecināt viņas sāncensi Bērniju Sandersu, bet pašlaik WikiLeaks turpina publiskot H. Klintones priekšvēlēšanu štāba vadītāja Džona Podestas privāto saraksti. Līdz 1. novembrim WikiLeaks arī solījis publiskot tās aptuveni 33 000 epasta vēstules, kas savulaik tika izdzēstas no H. Klintones izmantotā servera - jāatgādina, ka republikāņu kandidāts Donalds Tramps bargi kritizējis bijušo valsts sekretāri, kura, strādājot tik atbildīgā amatā, dienesta sarakstei izmantojusi nevis aizsargāto valdības epasta adresi, bet gan privātu adresi un serveri. Dž. Asānžs gan noliedzis ij saistību ar Krievijas hakeriem, ij kādas īpašas simpātijas vai antipātijas pret ASV prezidenta amata kandidātiem, norādot, ka WikiLeaks, kas oktobra sākumā atzīmēja savas pastāvēšanas desmitgadi, publisko visu iegūto un sabiedrībai nozīmīgo informāciju, kuru kāds vēlas slēpt.