Nākamajā gadā, pārņemot G20 prezidentūru, Vācija par savu galveno prioritāti izvirzīs Āfrikas kontinenta valstu attīstību, paziņojusi kanclere Angela Merkele, noslēdzot vizīšu sēriju Nigērā, Mali un Etiopijā. Sarunu laikā dominējošie temati bijuši migrācija, drošība un investīcijas.
Vācijas kancleres viedoklis ir skaidrs - viens no priekšnosacījumiem, lai nelegālie imigranti no Āfrikas valstīm necenstos šķērsot Vidusjūru un nokļūt Eiropā, ir ekonomiskās un drošības situācijas uzlabošanās kontinenta valstīs. Ideālā gadījumā Vācija labprāt ar Āfrikas valstīm noslēgtu līdzīgu vienošanos par nelegālo iedzīvotāju atpakaļuzņemšanu kā ar Turciju.
Vācijai lielāka loma Āfrikā
BBC atgādina, ka vēsturiski Vācijai šajā kontinentā bijusi daudz mazāka ietekme nekā bijušajām koloniālajām lielvarām Francijai un Lielbritānijai, kuras arī pēc koloniālisma ēras beigām turpina uzskatīt Āfriku par savu īpašo interešu zonu. Taču pagājušajā gadā, uzliesmojot migrācijas krīzei, tieši Vācijai nācās uzņemt bezprecedenta skaitu patvēruma meklētāju, turklāt ļoti daudzi no tiem, kuri pērn ieradās Eiropā, bija Āfrikas valstu pilsoņi, bet viens no populārākajiem migrantu maršrutiem ved no Āfrikas rietumiem vai austrumiem uz Lībijas Vidusjūras piekrasti.
Sabiedrības noskaņojums pirms nākamgad gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanām liecina, ka vēl vienu šādu migrācijas vilni A. Merkeles valdība nevar atļauties. Saprotot, ka kavēt nelegālo migrāciju ar policejiskām metodēm neizdosies, kanclere vairākkārt uzsvērusi, ka vāciešiem jāspēlē daudz lielāka loma Āfrikas liktenī. «Āfrikas labklājība ir Vācijas interesēs,» viņa izteikusies neilgi pirms došanās uz Mali, Nigēru un Etiopiju.
Deutsche Welle atgādina, ka šajā pašā laikā ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers apmeklēja Nigēriju, bet šonedēļ kanclere Berlīnē uzņem Čadas un Nigērijas prezidentus (pirmā tikšanās notika vakar). Vācu publiciste Margarete Hekele norādījusi, ka šīs aktivitātes liecina par Vācijas stratēģijas maiņu un pilnībā atbilst politiskajai realitātei. «Pagātnē, kad Vācija kādam piešķīra palīdzību, tā parasti tika pozicionēta kā altruistiska rīcība, taču tagad ir kļuvusi par politiskās taktikas pamatu,» viņa sacījusi intervijā BBC.
Merkele rīkos konferenci
Vizītes noslēgumā A. Merkele uzstājās ar runu Āfrikas Savienības (tā apvieno 53 kontinenta valstis) galvenajā mītnē Adisabebā, paziņojot, ka nākamgad, uzņemoties G20 valstu grupas prezidentūru, Vācija ir gatava pievērst īpašu uzmanību Āfrikas valstu problēmām. Nākamā gada pirmajā pusē Berlīnē tiks sarīkota augsta ranga konference, uz kuru būs aicinātas gan starptautiskās organizācijas, gan uzņēmēji, un šī pasākuma mērķis ir veicināt privātās investīcijas Āfrikas valstīs, kas sekmētu jaunu darba vietu izveidošanu un ekonomisko izaugsmi, raksta Reuters.
A. Merkele uzskata, ka šī reģiona labklājības līmeņa paaugstināšana ir viens no galvenajiem instrumentiem, ar kura palīdzību būtu iespējams atturēt Āfrikas valstu iedzīvotājus no dzimtenes pamešanas un došanās laimes meklējumos uz Eiropu. «Āfrikā jau strādā diezgan daudz vācu kompāniju, taču to varētu būt vairāk,» viņa piebildusi.
Vācijas kanclere norādījusi, ka Āfrikas valstīm vajadzētu pastiprināt savus pūliņus cīņā pret radikālajiem islāmistiem un nelegālo migrāciju, piebilstot, ka teroristu aktivitātes iespējams slāpēt arī ar demokrātiskām un ekonomiskām reformām - kā uzskata politologi, tas bijis mājiens attiecībā uz lielo iedzīvotāju nevienlīdzību un augsto korupcijas līmeni daudzās reģiona valstīs. Kā piemēru Deutsche Welle min Nigēriju. No vienas puses, tā ir viena no kontinenta lielākajām naftas ieguves valstīm, kas uz daudzu kaimiņvalstu fona uzskatāma par turīgu. No otras - Nigērijas dienvidos darbojas virkne separātistu organizāciju, kas izmanto teroristiskas metodes, ziemeļaustrumos saimnieko islāmistu grupējuma Boko Haram kaujinieki, valstī ir milzīga sociālā plaisa starp bagātniekiem un ļaudīm, kuri slīgst nabadzībā. Kā rezultāts, saskaņā ar Eiropas robežapsardzes aģentūras Frontex datiem, laikā no šā gada janvāra līdz augustam Vidusjūru, izmantojot Lībijas maršrutu, šķērsojoši vairāk nekā 22 700 Nigērijas pilsoņu. Tik daudz patvēruma meklētāju Eiropā nav ieradušies pat no Eritrejas, kur patiešām pie varas ir autoritārs režīms un cilvēku dzīvībām draud lielākas briesmas. Tiesa, jāņem vērā, ka Nigērija ir viena no pasaules apdzīvotākajām valstīm, kurā dzīvo aptuveni 180 miljoni cilvēku.
Rūpju bērns Lībija
A. Merkele arī mudinājusi Āfrikas Savienības valstis aktīvāk iesaistīties Lībijas konflikta risināšanā, norādot, ka situācija šajā valstī ir «skumjš piemērs» tam, kas notiek, kad sabrūk valsts struktūras. Tiesa, atgādināt par to, ka šo struktūru sabrukšanā vislielākā loma bija Rietumu sniegtajam militārajam atbalstam Muamara Kadāfi oponentiem, viņa nav uzskatījusi par nepieciešamu.
Etiopija bija pēdējā no trim Āfrikas valstīm, kuras apmeklēja Vācijas kanclere, un starptautiskās ziņu aģentūras atzīst, ka vizīte iegadījusies pavisam nelāgā laikā. Tieši beidzamajās nedēļās saasinājušās attiecības starp Etiopijas valdību un opozīciju (tiek lēsts, ka pēdējā gada laikā konflikts prasījis vismaz
500 cilvēku dzīvības), un visā valstī noteikts ārkārtas stāvoklis. Sestdien, vēl pirms A. Merkeles došanās ceļā, pie viņas kancelejas vairāki simti cilvēku (lielākoties etiopiešu izcelsmes) protestēja pret vizīti, norādot uz regulārajiem cilvēktiesību neievērošanas gadījumiem Etiopijā. Neoficiāla informācija liecina, ka A. Merkele noraidījusi uzaicinājumu uzstāties ar runu Etiopijas parlamentā, jo tajā liegta pārstāvniecība opozīcijai. Preses konferencē pēc tikšanās ar premjeru Hailemariamu Desalenju viņa aicināja uz dialogu ar opozīciju un mudināja protestu nomierināšanai neizmantot neproporcionāli lielu spēku, turklāt piedāvājot Vācijas palīdzību Etiopijas policijas apmācīšanā. Taču, ņemot vērā kancleres izvirzītos mērķus, ignorēt Etiopiju nebija iespējams, jo šajā valstī pašlaik uzturas aptuveni 700 000 bēgļu no apkārtējiem reģioniem un neviens nav ieinteresēts, lai viņi dotos uz Lībiju cerībā šķērsot Vidusjūru.
Mali un Nigēra, kuras A. Merkele apmeklēja nedēļas sākumā, ir valstis, caur kurām Lībijas piekrastē nonāk lielākā daļa nelegālo migrantu no Rietumāfrikas. Frontex dati liecina, ka 90% no tiem, kuri dodas uz Eiropu no Lībijas, pirms tam ir šķērsojuši Nigēras teritoriju. «Viesojoties Mali, Merkele apsolīja lielāku atbalstu cīņai pret narkotiku un cilvēku kontrabandistiem un finansiālo palīdzību valsts lauksaimniecības sektoram,» vēsta BBC. Savukārt Nigērai papildus finansiālai palīdzībai solīts arī militārs atbalsts. Vācija ir gatava šajā valstī ierīkot savu militāro bāzi, kurā dislocētie karavīri varēs sniegt atbalstu ar ANO misijai MINUSMA Mali.