Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietu un drošības politikas jautājumos, britu baroneses Ketrīnas Eštones birojs sagatavojis priekšlikumus par jaunā ES diplomātiskā dienesta EEAS struktūru.
Ja tā apmierinās ES dalībvalstu pārstāvjus, ārlietu dienesta struktūra tiks apstiprināta aprīlī, vēsta izdevums EU Observer. Jāatgādina, ka šāda dienesta izveidi paredz Lisbonas līgums par Eiropas Savienības reformām, un Briselē cer, ka dienests ne tikai palīdzēs ES beidzot realizēt kopīgu un skaidri definētu ārpolitiku, bet arī palielinās savienības ārpolitisko ietekmi. Saskaņā ar K. Eštones vīziju EEAS tiks izveidoti deviņi augsta ranga amati, kuros pēc saskaņošanas iecels dalībvalstu izvirzītus pretendentus – netiek slēpts, ka tās būs politisku lēmumu rezultātā izvēlētas kandidatūras. EU Observer raksta, ka pati K. Eštone plāno nodarboties ar vizīšu diplomātiju – tāpat kā viņas priekštecis šajā amatā Havjērs Solana. Dienesta ģenerālsekretāram paredzēts uzticēt tā ikdienas darbību, bet diviem viņa vietniekiem nāksies palīdzēt administratīvu jautājumu risināšanā. Starp citu, jau tiekot izskatīti kandidāti uz EEAS ģenerālsekretāra amatu, un šajā sakarā tiek minēti Francijas vēstnieka ASV Pjēra Vimona, Francijas ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra Pjēra Selala un Vācijas kancleres Angelas Merkeles padomnieka Kristofa Ozgēna vārdi. Ģenerālsekretārs personīgi kontrolēs arī ES militārā štāba, informācijas apmaiņas un analīzes centra SitCen (dēvēta arī par Eiropas CIP), kā arī iekšējās drošības un audita nodaļu darbību.
Paredzēts, ka ģenerālsekretāra pakļautībā atradīsies seši ģenerāldirektori, katram no kuriem būs uzticēta zināma sfēra. Pirmais direktorāts atbildēs par budžeta un kadru jautājumiem, otrais – par tādām globālām problēmām kā klimata izmaiņas, cilvēktiesības un demokrātijas veicināšana, trešais – par sadarbību ar starptautiskām organizācijām, bet pārējie trīs būs sadalīti pēc ģeogrāfiskā un ekonomiskā principa, proti, ceturtais atbildēs par sadarbību ar ES kaimiņvalstīm, piektais – par ekonomiski attīstītajām, bet sestais – par jaunattīstības valstīm. Pagaidām nav zināms, kā šādu struktūru uztvers ES dalībvalstu pārstāvji. European Voice vēsta, ka pagājušās nedēļas nogalē Somijā notikusi vairāku ES valstu ārlietu ministru neformāla apspriede, kuras laikā izvirzīta ideja piešķirt ministriem īpašo sūtņu pilnvaras gadījumos, ja K. Eštone kādu iemeslu dēļ nespēj doties uz kādu svarīgu karsto punktu. Somijas ārlietu ministrs Aleksandrs Stubs izteicies, ka šādā veidā ministri mēģina palīdzēt K. Eštonei, jo EEAS izveidošana buksējot, tāpēc ka nav īsti skaidrs, kuri no Eiropas Komisijas ārējo sakaru departamentiem būtu jāintegrē jaunajā struktūrā vai arī to nepieciešams radīt no baltas lapas. A. Stubs arī atzinis, ka dalībvalstu ārlietu ministri pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā jūt, ka viņu lomas mazinās, un vēlas atrast sev kādu izmantojumu. Jāatgādina, ka tagad ārlietu ministri vairs nepiedalās ES līderu regulārajās sanāksmēs, tāpat ES prezidējošās valsts ārlietu ministram vairs nav tiesību vadīt savu kolēģu sanāksmes – tā ir K. Eštones prerogatīva.