Igaunijas parlamentam beidzot izdevies ievēlēt līdzšinējā prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa pēcteci, un pirmo reizi kaimiņvalsts vēsturē par prezidenti kļūs sieviete – 46 gadus vecā Kersti Kaljulaida.
Tā kā iepriekšējos piecos mēģinājumos nedz parlamentam, nedz elektoru kolēģijai prezidentu ievēlēt neizdevās, šoreiz tika meklēts kompromisa kandidāts, pret kuru iebildumu nebūtu lielākajai daļai parlamentā pārstāvēto partiju.
Šāds kandidāts tika atrasts Luksemburgā, kur K. Kaljulaida kopš 2004. gada bijusi Igaunijas pārstāve Eiropas Revīzijas palātā. Interneta ziņu vietne Delfi.ee norāda, ka dzīve un darbs ārzemēs nozīmējuši attālināšanos no Igaunijas politiskās dzīves, un līdz ar to bezpartejiskā K. Kaljulaida (līdz 2004. gadam viņa gan trīs gadus bijusi Isamaaliit biedre) uzskatīta par zinošu un kompetentu, bet tajā pašā laikā ar partijām nesaistītu kandidāti. Jāatgādina, ka tieši partiju savstarpējie ķīviņi un pat to iekšējās nesaskaņas neļāva prezidentu ievēlēt iepriekšējās balsošanas kārtās, taču šoreiz amatam bija izvirzīts tikai viens kandidāts, kuram atbalstu ar saviem parakstiem bija pauduši 90 no 101 Igaunijas parlamenta jeb Rīgikogu deputātiem. Vakardienas balsojumā K. Kaljulaidu gan atbalstīja 81 no 98 klātesošajiem deputātiem (pret viņu, kā solījuši, balsoja konservatīvie un, šķiet, arī vairāk Centra partijas deputātu, nekā prognozēts), taču arī ar šīm balsīm bija vairāk nekā pietiekami. Likums paredz, ka prezidenta amata kandidātam jāiegūst divu trešdaļu jeb 68 deputātu atbalsts.
Igaunijas sabiedriskā medija ERR interneta mājaslapa ziņo, ka K. Kaljulaidas inaugurācija notiks 10. oktobrī, bet jaunievēlētā prezidente jau paspējusi pavēstīt, ka pirmajās ārzemju vizītēs došoties uz Igaunijas ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīm. Preses konferencē, kas bija sarīkota uzreiz pēc balsojuma, K. Kaljulaida uz žurnālistu jautājumiem atbildējusi gan igauņu, gan somu, gan angļu valodā, uzsverot, ka viņa ir visas igauņu tautas, nevis atsevišķu partiju pārstāve. Jāpiebilst, ka Eiropas Revīzijas palātā viņa jau nostrādājusi divus termiņus un līdz šim Igaunijā nebija atgriezusies vien tāpēc, ka nebija atrasts piemērots aizstājējs. Igaunijas sabiedrībai K. Kaljulaidas vārds izsaka samērā maz. Vakar informācija par viņu bija visvairāk meklētā Google igauņu valodas segmentā, bet daļa iedzīvotāju internetā pauda sašutumu par to, ka deputāti un elektoru kolēģija ignorējuši tautas gribu, neievēlot par prezidentu kādu no populārākajiem kandidātiem - piemēram, bijušo ārlietu ministri Marinu Kaljurandu, kura pirms kandidēšanas pat atstāja savu amatu, vai Reformu partijas līderi Sīmu Kallasu. Opozīcijā esošās Centra partijas pārstāvji, uztverot šo neapmierinātības vilni, vakar paspēja iesniegt parlamentā likumprojektu par prezidenta vēlēšanu likuma grozīšanu, kas paredz, ka turpmāk valsts vadītāju ievēlēs visas tautas balsojumā, taču maz ticams, ka šis projekts tiks pieņemts.