Ciklons Tomas, kas brāzies pāri Klusā okeāna salu valstij Fidži, licis vairāk nekā 17 000 cilvēku doties uz patvertnēm, bet varasiestādēm izsludināt ārkārtas stāvokli. Nav skaidrs, cik lielus postījumus ceturtās kategorijas ciklons nodarījis, – vakar vakarā ar vairākām salām nebija izdevies atjaunot sakarus.
BBC vēsta, ka spēcīgākās brāzmas piemeklējušas arhipelāga austrumu un ziemeļu salas, – piekrastē vietām vēja sakultās bangas sasniegušas pat septiņu metru augstumu, aizskalojot okeānā netālu no krasta esošās mājas. Spēcīgā vētra nodarījusi ievērojamus postījumus sējumiem, sagāzusi elektropārvades līnijas, bojāti arī ceļi. Fidži valdība un Nacionālā krīžu padome vakar paziņojusi, ka visvairāk cietušo reģionu apgādi ar pārtiku, ūdeni un citām pirmās nepieciešamības precēm nodrošinās armija.
Vakar, vēja spēkam nedaudz atslābstot, darbu atsākusi Nadi starptautiskā lidosta, tomēr lauku rajonos joprojām bijušas slēgtas lielākā daļa skolu un iestāžu. Nacionālā krīzes centra pārstāvis Entonijs Bleiks informējis, ka trešdien amatpersonas plāno pārlidot arhipelāgu un, veicot novērošanu no gaisa, konstatēt nodarīto postījumu apjomu. Līdz šim oficiāli apstiprināts tikai viens ar vētru saistīts nāves gadījums.
Vietējais meteoroloģiskais dienests ziņo, ka vētras vēja ātrums sasniedzis 205 km/h, bet atsevišķas brāzmas – pat 280 km/h. Fidži ziemeļos ciklons divu dienu laikā atnesis 350 milimetrus nokrišņu, turklāt lietus gāzes turpinājās arī vakar, radot bažas par plūdiem un zemes nogruvumiem. Paša ciklona, kas virzās uz dienvidiem, spēks gan mazinājies, un vakar vakarā tam bija piešķirta trešā kategorija.
AP vēsta, ka Fidži militārais līderis Frenks Bainimarara jau vērsies pēc ārzemju palīdzības. Jaunzēlandes ārlietu ministrs Marejs Makkallijs sacījis, ka ar kolēģiem no Austrālijas un Francijas apspriedušies, kā to vislabāk sniegt. Jaunzēlandes gaisa kara spēku transportlidmašīnas ir gatavas doties uz Fidži ar humānās palīdzības sūtījumiem, taču sākotnēji Fidži valdībai jādefinē, kāda palīdzība tai visvairāk nepieciešama.