Igaunijas parlaments vēl nākamo valsts prezidentu
Igaunijas parlaments Rīgikogu pirmdien vēlēs prezidentu, un paredzams, ka par jauno valsts galvu tiks ievēlēta pie partijām nepiederošā Igaunijas pārstāve Eiropas Revīzijas palātā Kersti Kaljulaida.
Balsojuma sākums paredzēts plkst.13:00
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) svētdien Kaljulaidu reģistrēja kā vienīgo prezidenta amata kandidāti balsojumam parlamentā. Pieteikumu reģistrēt Kaljulaidas kandidatūru CVK bija iesnieguši 90 parlamenta deputāti. Šo pieteikumu neparakstīja tikai 11 deputāti - visi septiņi opozīcijā esošās Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) deputāti, kā arī četri opozīcijā esošās Centra partijas deputāti.
Jau vēstīts, ka ievēlēt jauno Igaunijas prezidentu neizdevās nedz parlamentam augusta beigās, nedz elektoru kolēģijai 24.septembrī, jo neviens no kandidātiem nespēja iegūt nepieciešamo balsu skaitu.
26.septembrī Rīgikogu frakciju vadītāji vienojās sadarboties, lai parlamentam prezidentu tomēr izdotos ievēlēt, un arī atzina, ka līdzšinējos kandidātus izvirzīt nebūtu lietderīgi.
Pašreizējā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa otrais piecu gadu amata termiņš noslēgsies oktobrī. Konstitūcija viņam liedz kandidēt uz trešo amata termiņu pēc kārtas.
Kaljulaida dzimusi 1969.gadā. 1992.gadā beigusi Tartu universitātes Bioloģijas fakultāti, bet 2001.gadā šajā pašā augstskolā aizstāvējusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.
1999.gadā kļuvusi par toreizējā premjera Marta Lāra padomnieci ekonomikas jautājumos, bet 2002.gadā iecelta parIgaunijas valsts energokompānijas "Eesti Energia" Iru koģenerācijas elektrostacijas vadītāju. No 2004.gada pārstāvIgauniju Eiropas Revīzijas palātā. Lai gan viņas amata termiņš beidzās jau maijā, viņa turpina pildīt šos pienākumus, jo Igaunijas valdība nav atradusi jaunu valsts pārstāvi palātā.
No 2001. līdz 2004.gadam bijusi Tēvzemes savienības biedre.
Igaunijā prezidentu vēlē parlaments, kurā ir 101 deputāts, un ievēlēšanai kandidātam ir nepieciešams iegūt vismaz divas trešdaļas balsu. Ja neviens kandidāts nespēj iegūt nepieciešamo balsu vairākumu, tiek sasaukta elektoru kolēģija, kurā ir parlamenta deputāti un pašvaldību pārstāvji, un kurā kandidātam ievēlēšanai jāiegūst vairāk nekā puses kolēģijas locekļu balsis.
Kandidātu var izvirzīt 21 parlamenta deputāts vai 21 elektoru kolēģijas loceklis. Katrs deputāts vai kolēģijas loceklis ar savu parakstu drīkst atbalstīt tikai viena kandidāta izvirzīšanu.