MH17 notriekšanā izmantots no Krievijas atvests Buk
Raķete, ar kuru 2014. gada 17. jūlijā virs Doņeckas apgabala tika notriekta Malaysia Airlines pasažieru lidmašīna, tikusi izšauta no pretgaisa aizsardzības ierīces Buk, kas neilgi pirms tam no Krievijas ievesta Austrumukrainas separātistu kontrolētajā teritorijā, bet pēc uzbrukuma aizgādāta atpakaļ uz Krieviju. Šāds secinājums izteikts starptautiskās izmeklētāju grupas starpziņojumā, kas vakar tika publiskots Nīderlandes pilsētā Nivegeinā.
Reuters atgādina, ka, nogāžoties reisa MH17 lidmašīnai Boeing 777, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, gāja bojā visi 298 tajā esošie cilvēki - pasažieri, kuru vairākums bija Nīderlandes pilsoņi, un apkalpes locekļi - malaizieši. Nīderlandes prokuratūras vadītā izmeklētāju grupa (tajā darbojas arī eksperti no Malaizijas, Ukrainas, Austrālijas un Beļģijas) faktiski apstiprinājusi iepriekš publiskotās Nīderlandes Lidojumu drošības dienesta veiktās izmeklēšanas rezultātus un versiju, kas jau kopš 2014. gada vasaras bijusi dominējošā Rietumu medijos un tikusi aktīvi noliegta Maskavā un Austrumukrainas separātistu aprindās. Proti, pretgaisa aizsardzības ierīce, no kuras tika izšauta pasažieru lainerim liktenīgā raķete, atradusies separātistu kontrolētajās teritorijās, bet šo bīstamo ieroci viņiem piegādājusi Krievija, kas turpina apgalvot, ka neesot iesaistīta Austrumukrainas konfliktā.
Maskava gan savu nostāju negrasās mainīt. Lai gan vakar izmeklētāji demonstrēja visdažādākos pierādījumus (radaru datus, satelītuzņēmumus, pārtvertu separātistu sarunu atšifrējumus, aculiecinieku liecības, veiktās tiesu medicīnas ekspertīzes protokolus), Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs vēl pirms oficiālā paziņojuma pavēstīja, ka Krievijas rīcībā esot pavisam citādi radaru dati, kas skaidri apliecinot - no Doņeckas apgabala separātistu kontrolētās teritorijas todien nekāda raķete neesot izšauta. Krievijas Valsts domes ārlietu komisijas vadītāja vietnieks Leonīds Kalašņikovs ziņojumu nosaucis par «diversiju», nez kādēļ tā publiskošanu saistot ar situāciju Sīrijā, bet vairāki politologi sūrojušies, ka tas atgādinot tā dēvēto dopinga lietu, kurā Krievija a priori pasludināta par vainīgo.
Atšķirībā no Nīderlandes Lidojumu drošības dienesta izmeklēšanas šīs, tā dēvētās JIT, grupas iegūtos datus iespējams izmantot kā pieradījumus tiesā, sarunā ar AP norādījis Nīderlandes policijas pārstāvis Tomass Ailings. Tomēr vakar izmeklētāju grupas vadītājs Vilberts Paulisens nav nosaucis konkrētu aizdomās turēto vārdus, vien sakot, ka ar šo uzbrukumu varētu būt saistītas aptuveni 100 personas. Euronews arī norāda, ka konkrētas apsūdzības Krievijai nav izteiktas - izmeklētāji pieļāvuši niecīgu, bet iespēju, ka Buk Austrumukrainā nogādāts, nevis pildot pavēli, bet atsevišķām militārpersonām izrādot savu iniciatīvu. Izmeklētāju grupas darbs pagarināts līdz 2018. gada sākumam, paziņojis Nīderlandes ģenerālprokurors Freds Vesterbeke. «Pašlaik mēs nevaram sniegt informāciju par visu, ko esam uzzinājuši, jo tas var traucēt izmeklēšanas gaitai,» viņš piebildis. Pagaidām gan nav skaidrs, kā panākt, lai lidmašīnas notriekšanā vainīgie saņemtu pelnīto sodu. Pagājušogad Krievija ANO Drošības padomē bloķēja Malaizijas ierosinājumu izveidot speciālu tribunālu šā nozieguma izmeklēšanā, tāpat Maskava, nerunājot nemaz par Doņeckas apgabala separātistiem, ļoti negribīgi sadarbojas ar JIT.