Bosnijas serbu referendums saasina situāciju

PROVOKATORS. Bosnijas serbu līdera Milorada Dodika iniciētais referendums rada lieku spriedzi © Scanpix

Par nevajadzīgu situācijas saasinājumu pasaulē (izņemot Krieviju) tiek uzskatīts svētdien Bosnijas Serbu republikā notikušais referendums, kurā gandrīz visi balsotāji atbalstīja 9. janvāra saglabāšanu kā svētku dienu.

Iepriekš lēmumu par šīs svētku dienas anulēšanu un referenduma aizliegšanu bija pieņēmusi Bosnijas un Hercegovinas konstitucionālā tiesa, un tās sprieduma nepildīšana ir tieša Deitonas miera līguma nosacījumu pārkāpšana.

Bosnijas Serbu republikas prezidenta Milorada Dodika rosinātā referenduma rezultāti nav pārsteidzoši - vakar republikas vēlēšanu komisija vēstīja, ka par svētku dienas noteikšanu 9. janvārī nobalsojuši 99,8% referenduma dalībnieku, bet savu viedokli pauduši gandrīz 60% balsstiesīgo, ziņo AP. Bosnijas serbiem šī diena ir dubulti svētki. Pirmkārt, Balkānu pareizticīgie šajās dienās atzīmē Ziemassvētkus, bet, otrkārt, tieši 1992. gada 9. janvārī uz savu pirmo sēdi sanāca Bosnijas serbu parlaments, proklamējot republikas izveidošanu. Toreizējās Dienvidslāvijas izjukšanas process jau bija sācies, un pēc trim mēnešiem karš, kas prasīja 100 000 cilvēku dzīvības un ilga līdz 1995. gadam, uzliesmoja arī Bosnijā un Hercegovinā.

Ilgajai asinsizliešanai, kuras laikā Eiropa piedzīvoja gan Sarajevas aplenkumu, gan Srebreņicas slaktiņu, punkts tika pielikts tikai 1995. gadā, taču divu gadu desmitu laikā Bosnija un Hercegovina tā arī nav kļuvusi par vienotu valsti. Vienu tās daļu veido Bosniešu (bosņaku) un horvātu federācija, kuras pārstāvju starpā tāpat netrūkst etnisku un reliģiozu domstarpību izraisītas rīvēšanās, bet otru - Bosnijas Serbu republika, kuras attiecības ar pārējo valsts daļu ir labākajā gadījumā ļoti vēsas. Svētdien notikušais referendums tikai kārtējo reizi uzplēsis kara brūces, un lielākie karstgalvji jau prognozējuši, ka tas varētu būt Bosnijas Serbu republikas atdalīšanās pasludināšanas un jauna kara priekšvēstnesis. Taču, kā uzsver AFP, notikušajam var būt arī pavisam cits iemesls - M. Dodika vēlme mobilizēt savus atbalstītājus pirms šonedēļ paredzētajām vietējām vēlēšanām.

Tomēr atbildība par šo pilnīgi nevajadzīgo situācijas saasināšanos gulstas ne tikai uz Bosnijas serbiem. Nav īsti skaidrs, kādēļ konstitucionālajai tiesai no 1995. līdz 2015. gadam nebija nekādu iebildumu pret to, ka 9. janvāris Bosnijas Serbu republikā ir svētku diena, bet pērn tādi pēkšņi parādījās.

Oficiālais traktējums - šādi svētki ir bosņakus un horvātus diskriminējoši. Taču, ja runa ir par nacionālajiem svētkiem, nav noliedzams, ka šis datums Bosnijas serbiem ir nozīmīgs, turklāt 1992. gadā proklamētā Bosnijas Serbu republika pašlaik ir atzīta starptautiski - kā viena no Bosnijas un Hercegovinas sastāvdaļām.



Pasaulē

Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm ir pienācīgi jāreaģē uz Baltijas jūrā notikušajiem kabeļu bojāšanas incidentiem, ja izmeklēšana apliecinās, ka tie ir bijuši hibrīduzbrukumi, pēc tikšanās ar Latvijas un Igaunijas kolēģiem piektdien žurnālistiem Viļņā teica Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Svarīgākais