52 gadus ilgušajam pilsoņu karam Kolumbijā, šķiet, beidzot būs pielikts punkts.
Naktī uz otrdienu Kartahenā svinīgā ceremonijā, kuru bija ieplānojuši apmeklēt arī augsta ranga ārvalstu viesi, Kolumbijas prezidentam Huanam Manuelam Santosam un kreisā grupējuma Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki (FARC) līderim Rodrigo Londono bija jāparakstās zem 297 lappušu biezā miera līguma, kas augustā tika noslēgts pēc četrus gadus ilgušām intensīvām sarunām. Šīs nedēļas nogalē miera līgums referendumā vēl būs jāatbalsta vairākumam Kolumbijas vēlētāju, taču nav lielu šaubu, ka tas notiks.
«Mēs pāršķiram kara lappusi, lai sāktu rakstīt jaunu - miera - nodaļu,» pagājušonedēļ paziņoja H. M. Santoss, iesniedzot vienošanās tekstu ANO Drošības padomē. Tieši ar ANO un divu tās dalībvalstu - Norvēģijas un Kubas - starpniecību tika sarīkotas izšķirošās sarunas, kas 2012. gadā sākās Oslo, bet vēlāk turpinājās Havanā. Uz līguma parakstīšanas ceremoniju Kartahenā aicināti ap 2500 viesu, kuriem lūgts tērpties baltā, - starp viņiem arī ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Mūns, ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, bijušais Spānijas karalis Huans Karloss un 15 Latīņamerikas valstu līderi ar Raulu Kastro priekšgalā.
AFP atgādina, ka FARC savu cīņu uzsāka 1964. gadā, pēc tam, kad Kolumbijas armija bija nežēlīgi apspiedusi zemnieku sacelšanos. Rietumu medijos grupējums, kas ASV oficiāli atzīts par teroristu organizāciju, parasti tika dēvēts par marksistisku, taču patiesībā tā ideoloģija ir samērā izplūdusi. Galvenā FARC kaujinieku prasība allaž bijusi lauku reģionu iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošana, bet cīņas metodes gadu gaitā mainījušās. Sākotnēji FARC, kura galvenās bāzes atrodas grūti pieejamos kalnainos džungļos valsts dienvidaustrumos, bija izvērsis tipisku partizānu karu pret Kolumbijas armiju un policiju, kustības ziedu laikos tajā bija ap 20 000 labi sagatavotu kaujinieku. Taču pamazām FARC sāka nodarboties ar pavisam banālām cilvēku nolaupīšanām, lai saņemtu izpirkumu, reketēja nelegālos narkotiku ražotājus un zeltračus, uzbruka valdības ierēdņiem.
AFP vēsta, ka 52 gadu laikā konflikts Kolumbijā prasījis 260 000 cilvēku (lielākoties civiliedzīvotāju) dzīvības, aptuveni 45 000 cilvēku tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts, bet 6,9 miljoni cilvēku laika gaitā bijuši spiesti pamest savas mājas. Tiesa, atbildība par to gulstas ne tikai uz FARC un vairākiem līdzīgiem kreisajiem grupējumiem, daži no kuriem joprojām atsakās nolikt ieročus, bet arī bagāto zemes īpašnieku finansētajām labējā spārna milicijām, narkotiku audzētājiem un kontrabandistiem, un, protams, Kolumbijas drošības spēkiem, kuri FARC kontrolētajās teritorijās nereti izmantoja izdedzinātās zemes taktiku.
Neraugoties uz milzīgo upuru skaitu, tagad ir skaidrs, ka šāda taktika ir devusi rezultātus, un simboliski ir tas, vienošanos ar kreisajiem kaujiniekiem prezidenta statusā paraksta tieši H. M. Santoss. Laikā no 2006. līdz 2009. gadam viņš bija Kolumbijas aizsardzības ministrs, un tieši šajos gados bruņotajiem spēkiem (pateicoties arī dāsnajai ASV finansiālajai palīdzībai) izdevās būtiski vājināt nemierniekus. Tiek lēsts, ka pašlaik FARC rindās ir ne vairāk kā 7500 kaujinieku, turklāt lielāko daļu no viņiem konflikts ir nogurdinājis. «Šī ir ļoti svarīga diena - tagad mēs par savām idejām varēsim cīnīties ar politiskiem paņēmieniem, bez asinsizliešanas un bez kara, pagājušās nedēļas nogalē, kad delegāti no atsevišķām FARC apakšvienībām savā saietā vienbalsīgi atbalstīja panākto vienošanos, Reuters sacījis 25 gadus vecais kaujinieks Duvjē. Zīmīgi, ka delegāti uz šo tikšanos bija ieradušies neapbruņoti un civilā apģērbā, lai gan pagaidām FARC savus arsenālus saglabā. Pēc tam, kad vienošanās būs apstiprināta referendumā, kaujiniekiem būs 180 dienu laika, lai speciālos ANO novērotāju izveidotos un uzraudzītos punktos nodotu šaujamieročus, munīciju un sprāgstvielas, savukārt valdība apņēmusies garantēt viņu drošību un nepieļaut labējā spārna kaujinieku atriebības uzbrukumus.
Viens no vissarežģītākajiem jautājumiem, par ko vienprātības nav arī Kolumbijas sabiedrībā, attiecas uz konfliktā iesaistīto pušu atbildību. Īpašām tiesām būs iespējams saukt pie atbildības tos, kas vainojami masu slepkavībās, spīdzināšanās un izvarošanās, taču, pirmkārt, izsludināta amnestija par «politiskiem noziegumiem», otrkārt, tiem, kuri labprātīgi atzīs savu vainu, draud ne vairs līdz 20 gadiem, bet gan krietni vieglāks sods. Daudzi kolumbieši uzskata, ka tas ļaus izvairīties no atbildības gan daudziem slepkavām, gan noziedzīgu pavēļu devējiem, un tas attiecas gan uz kaujiniekiem, gan valsts drošības spēkiem. No otras puses - vienošanās noteikti būs noturīgāka, ja tagad nesāksies raganu medības. Miera līgums paredz, ka FARC turpmāk drīkstēs legāli iesaistīties politikā, turklāt jau šajā kongresa sastāvā grupējumam avansā garantētas desmit vietas. Pagaidām vēl nav skaidrs, kā sauksies līdzšinējo kreiso nemiernieku politiskā organizācija, taču zināms, ka tās līderis R. Londono - viņš arī Timoleons Himeness, viņš arī Timočenko, kurš iniciēja sarunas ar valdību, - ir gatavs uzņemties politiskā vadītāja lomu. Vienu no saviem mērķiem viņš jau ir sasniedzis - valdība solījusi ievērojamas investīcijas lauku reģionu infrastruktūrā un dotācijas, kas ļautu zemniekiem atteikties no kokaīna izgatavošanā izmantojamās kokas audzēšanas.
«Kolumbijas iedzīvotāji ar zināmām bažām gaida, kā aptuveni 7500 atlikušo nemiernieku integrēsies sabiedrībā, taču lielākā daļa ir noskaņoti optimistiski un uzskata, ka līgums neradīs lielas problēmas. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Kolumbijas ekonomika beidzamajos gados piedzīvo diezgan labus laikus, miera līguma noslēgšana samazinās drošībai atvēlētās izmaksas un dos iespēju naftas un citu derīgo izrakteņu ieguves kompānijām apgūt jaunus reģionus,» raksta Reuters. Zīmīgi, ka pats būtiskākais pavērsiens Kolumbijas konfliktā noticis brīdī, kad atbalstu kreisajiem nemierniekiem vairs nespēj sniegt sociālisti kaimiņvalstī Venecuēlā, kuri paši tagad pie varas turas ar lielām grūtībām.