Igaunija patlaban prezidenta vēlēšanu dēļ ir nonākusi zināmā strupceļā un risinājums varētu būt jaunas likumdošanas iniciatīvas prezidenta ievēlēšanas procedūrā, uzskata Austrumeiropas politikas pētījumu centra eksperts Ainārs Lerhis.
Šāda situācija, kad pat elektoru kolēģijai nav izdevies ievēlēt jauno Igaunijas prezidentu, atdodot šo pienākumu atpakaļ parlamentam, liecina par demokrātijas izpausmēm, un nav nekas ārkārtējs, aģentūrai LETA atzina Lerhis.
Viens no risinājumiem ir jauni kandidāti uz Igaunijas prezidenta amatu, un partijām šajā gadījumā ir jāsāk nopietnas politiskās diskusijas. Neesot gan arī izslēgts, ka partijas mēģinās pierunāt līdzšinējos kandidātus piedalīties atkārtotās vēlēšanās, taču šajā gadījumā atkal neesot garantijas, ka proces svēlreiz nenonāks pie pašreizējā iznākuma, sprieda eksperts.
"Tas nozīmē sākt visu no nulles un process var ievilkties garumā," noteica Lerhis. Ņemot vērā, ka pašreizējam Igaunijas prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam amata pilnvaras beidzas oktobrī, būs jāmeklē risinājumi, lai Igaunija tajā brīdī nepaliktu bez valsts galvas, viņš piebilda.
Tāpat šī situācija liekot aizdomāties par to, vai gadījumā nevajadzētu jaunas iniciatīvas likumdošanā, lai citreiz nenonāktu zināmā strupceļā.
Jau ziņots, ka vakar Igaunijas elektoru kolēģijai arī otrajā balsošanas kārtā nav izdevies ievēlēt jauno valsts prezidentu, līdz ar to prezidentu atkal vēlēs parlaments.
Bijušais eirokomisārs Sīms Kallass no valdošajā koalīcijā ietilpstošās Reformu partijas otrajā balsošanas kārtā ar 138 balsīm pārspējis savu sāncensi, pie partijām nepiederošo bijušo tieslietu kancleru Allaru Jeksu, kurš saņēmis 134 balsis, taču ievēlēšanai bija vajadzīgas vismaz 168 balsis.
Balsošanai bija reģistrējušies 334 no 335 elektoru kolēģijas locekļiem, skaitīšanā konstatēti 57 tukši biļeteni, trīs atzīti par nederīgiem, bet divi kolēģijas locekļi nav nobalsojuši.
Tā kā neviens no kandidātiem neieguva nepieciešamo balsu skaitu elektoru kolēģijas balsojuma otrajā kārtā, 3.oktobrī tiks rīkotas prezidenta ārkārtas vēlēšanas parlamentā.
Elektoru kolēģija Igaunijas prezidentu vēlēja, jo augusta beigās prezidentu neizdevās ievēlēt parlamentā tāpēc, ka neviens no kandidātiem neieguva tam nepieciešamo divu trešdaļu balsu vairākumu.
Pašreizējā Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa otrais piecu gadu amata termiņš noslēgsies oktobrī. Konstitūcija viņam liedz kandidēt uz trešo amata termiņu pēc kārtas.
Jekss un Kallass paziņojuši, ka vairs nekandidēs uz prezidenta amatu.