Vakar publiskotajā britu parlamenta ārlietu komisijas ziņojumā norādīts, ka 2011. gadā, iesaistoties militārajā operācijā pret Lībiju, Lielbritānija vadījusies no kļūdainiem vai nepareizi interpretētiem izlūkošanas datiem un bez skaidra plāna, kas ar Lībiju notiks pēc Muammara Kadāfi režīma gāšanas.
Rezultāts ir šīs valsts politiskais un ekonomiskais sabrukums, un atbildīgs par to galvenokārt ir bijušais premjerministrs Deivids Kamerons, kurš atbalstījis Francijas vēlmi steigšus «risināt L ībijas problēmu», sacīts ziņojumā.
«Lielbritānijas rīcība Lībijā bija daļa no slikti pārdomātas intervences, kuras rezultātus mēs varam novērot arī pašlaik. Gan pirms, gan pēc 2011. gada martā notikušās intervences Lielbritānijas politiku noteica kļūdaini pieņēmumi un nepietiekama izpratne par to, kāda ir situācija Lībijā,» uzrunājot parlamentāriešus, sacījis ārlietu komisijas priekšsēdētājs Krispins Blants. CNN norāda, ka komisijas locekļi, kas bija iesaistīti izmeklēšanā, iztaujājuši gan toreizējo ārlietu ministru Viljamu Heigu, gan aizsardzības ministru Liamu Foksu, gan citus augsta ranga politiķus un militārpersonas, kā arī pētījuši dokumentus, kuros atspoguļotas starptautiskās sarunas par situāciju Lībijā 2011. gada pavasarī. Taču pašu D. Kameronu viņiem nav izdevies uzklausīt, jo viņš izvairījies no sarunas. Interesanti, ka arī ziņojumu, kas bijušo premjeru parāda tik nepievilcīgā gaismā, D. Kameronam nav nācies uzklausīt, jo viņš šīs nedēļas sākumā paziņoja par sava deputāta mandāta nolikšanu.
Reuters atgādina, ka 2011. gada pavasarī, kad tā dēvētā arābu pavasara nemieri uzliesmoja arī Lībijā, Lielbritānija un Francija aktīvi iesaistījās militārā operācijā, kas bija vērsta pret Lībijas armijas spēkiem. Oficiāli tika ziņots, ka šāda operācija nepieciešama, lai nepieļautu, ka M. Kadāfi lojālā armija izrēķinās ar revolucionāriem, kas bija pārņēmuši kontroli pār Bengāzī pilsētu. Jaunajā ziņojumā norādīts, ka argumenti par nepieciešamību aizsargāt civiliedzīvotājus palīdzēja D. Kameronam par iebrukuma nepieciešamību pārliecināt gan valdību, gan parlamenta deputātus - balsojumā iebrukumu Lībijā tolaik neatbalstīja tikai 15 deputātu. Taču komisija konstatējusi, ka šie argumenti nav bijuši pamatoti - patiesībā civiliedzīvotājiem tik lielas briesmas nav draudējušas, turklāt humānās operācijas aizsegā faktiski organizēta Lībijas valdošā režīma gāšana. Savukārt britu izlūkdienesti vai nu nav zinājuši, vai arī slēpuši to, ka starp M. Kadāfi pretiniekiem, tā dēvētās Lībijas opozīcijas, ir arī daudz radikālo islāmistu. Sarunā ar BBC K. Blants uzsvēris, ka D. Kamerons, lemjot par Lielbritānijas iesaistīšanos Lībijas konfliktā, centies izdarīt pakalpojumu toreizējam Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī, jo tieši Francijas valdošās aprindas bijušas ļoti ieinteresētas M. Kadāfi režīma gāšanā. Par to cita starpā liecinot arī sarunas, kas notikušas starp toreizējo ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni un Francijas izlūkdienesta virsniekiem, ziņo radiostacija France 24. Zīmīgi, ka 2011. gada 15. septembrī D. Kamerons un N. Sarkozī Bengāzī viesojās pie Lībijas Nacionālās pārejas padomes vadītāja Mustafas Abduldžalila, kopīgi svinot veiksmīgo iebrukumu. Par izdevušos tas tika uzskatīts nevis glābto civiliedzīvotāju dzīvību dēļ, bet gan tāpēc, ka bija gāzta M. Kadāfi valdība.
Nedz D. Kamerons, nedz N. Sarkozī nav parūpējušies par plānu, ko būtu iespējams realizēt pēc M. Kadāfi režīma gāšanas. K. Blanta komisijas ziņojumā uzsvērts, ka šāds solījums ticis dots ne tikai Lībijas tautai, bet arī ASV prezidentam Barakam Obamam (Vašingtona neizrādīja lielu vēlmi iejaukties Lībijas konfliktā), kurš šogad bijis spiests atzīt, ka pēc M. Kadāfi gāšanas Eiropas sabiedrotie zaudējuši interesi par notiekošo Lībijā. Rezultātā piecus gadus pēc varas maiņas Lībijā joprojām valda haoss - atsevišķas valsts daļas kontrolē konkurējoši militārie grupējumi, diezgan spēcīgas pozīcijas Lībijā, galvenokārt Sirtā, ir teroristu grupai Islāma valsts, tur netraucēti darbojas cilvēku kontrabandisti, kas nelegālos migrantus no dažādām Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm transportē uz Eiropu. Starptautiski atzītā Lībijas nacionālās saskaņas valdība joprojām nespēj nodrošināt kontroli pār valsti, bet ekonomiskā situācija kļūst aizvien sliktāka. Saskaņā ar Pasaules bankas datiem, uz kuriem atsaucas CNN, vidējais Lībijas iedzīvotāju ienākumu līmenis no 12 250 dolāriem 2010. gadā krities līdz 7820 dolāriem 2014. gadā. Jaunāki dati nav pieejami, taču tie varētu būt vēl neiepriecinošāki, jo Lībijas naftas ieguve nepārtraukto konfliktu dēļ turpina samazināties, bet naftas cenas pasaules tirgos ir kritušās. «Intervence, kuru atbalstīja Kamerona valdība, ir vismaz daļēji vainojama Lībijas haosā, šīs valsts ekonomiskajā un politiskajā sabrukumā, karadarbībā starp dažādām milicijām un ciltīm, humānajā un migrācijas krīzē, plašos cilvēktiesību pārkāpumos un Islāma valsts ietekmes pieaugumā Ziemeļāfrikā,» norādīts parlamentāriešu ziņojumā.