Aprit 15 gadi kopš uzbrukuma Dvīņu tornim

Šodien aprit 15 gadu kopš Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centra Dvīņu torņos un Pentagonā tika ietriektas islāmistu radikāļu nolaupītās pasažieru lidmašīnas, kas lika toreizējam prezidentam Džordžam Bušam pasludināt globālo karu pret terorismu.

Pašreizējais prezidents Baraks Obama no šādas terminoloģijas gan ir atteicies, tomēr nav apstrīdams, ka pats karš joprojām turpinās. Ir mainījies ASV un citu rietumvalstu galvenais ienaidnieks, mainījušās cīņas metodes, taktika un stratēģija, gūti atsevišķi panākumi un piedzīvotas neveiksmes, taču piecpadsmit gadu kopš 2001. gada 11. septembra nerodas sajūta, ka pasaule būtu kļuvusi drošāka - drīzāk jau otrādi.

Uz terora aktiem, kas prasīja 2996 cilvēku dzīvības (vēl aptuveni 6000 tika ievainoti) un nodarīja grūti aplēšamus ekonomiskos zaudējumus, ASV valdība reaģēja ļoti izlēmīgi. Nepagāja ne mēnesis, kad 7. oktobrī tika uzsākta militārā operācija Enduring Freedom Afganistānā - tās mērķis bija sagraut šajā valstī valdošo kustību Tāleban, kuras paspārnē darbojās teroristu organizācija Al-Qaeda. Amerikāņu izlūkdienesta dati liecināja, ka tieši šīs kustības vadītājs Osāma bin Lādens ir atbildīgs par uzbrukumiem ASV, kuros piedalījās 19 Al-Qaeda skolu (gan ideoloģiskā, gan praktiskā ziņā) izgājuši teroristi pašnāvnieki. Ņemot vērā ASV militārās mašīnas varenību un lielo skaitu sabiedroto (pat Krievija 2001. gadā deva savu artavu cīņā pret tālibiem), daudzi, jo sevišķi paši amerikāņi, nešaubījās, ka karš pret terorismu vainagosies panākumiem ja ne dažu mēnešu vai gada, tad, vēlākais, pāris gadu laikā. Taču, kā sarunā ar CNN norāda bijušais CIP vadītājs Maiks Morels, šīs cerības izrādījušās veltas, bet aplēses kļūdainas. Pašlaik šķiet, ka gadi, kas pagājuši kopš 11. septembra terora aktiem, bijusi tikai pirmā zalve «karā, kas var izrādīties ļoti, ļoti ilgs».

ASV Nacionālais sabiedriskais radio (NPR) norāda, ka kopš 2001. gada 7. oktobra amerikāņu karavīri nepārtraukti ir iesaistīti karadarbībā kaut kur pasaulē un teju visas šīs operācijas ir saistītas ar cīņu pret terorismu. «ASV vai nu veikušas aviācijas uzlidojumus, vai sauszemes operācijas vai arī gan vienu, gan otru septiņās valstīs - no Pakistānas austrumos līdz Lībijai rietumos. Šajās operācijās nogalināti gandrīz 7000, ievainoti vairāk nekā 50 000 karavīru, tās izmaksājušas triljoniem dolāru. Bet nevienu no konfliktiem tā arī nav izdevies atrisināt,» vēsta NPR. Atvaļinātais amerikāņu armijas pulkvedis, bet pašlaik Bostonas universitātes politoloģijas profesors Endrū Bacevičs atzīst, ka karš pret terorismu jau kļuvis par tādu pašu amerikāņu ikdienu kā desmitgadēm ilgušie pūliņi apkarot narkomāniju un narkotiku kontrabandu vai izskaust nabadzību.

Taču, gluži tāpat kā karš pret terorismu, par ikdienu kļuvis arī pats terorisms - un tas vienlīdz attiecas gan uz ASV, gan citām rietumvalstīm. NPR aptaujātie drošības eksperti, gluži tāpat kā tie viņu kolēģi, ar kuriem 9/11 (tā angļu valodā rakstošajos medijos apzīmē 11. septembra uzbrukumus) gadadienas priekšvakarā runājuši CNN un ABC žurnālisti, atzīst, ka uzbrukumi Dvīņu torņiem var uz visiem laikiem palikt vēsturē kā viens no grandiozākajiem terora aktiem - vismaz kamēr teroristu rīcībā nenonāks masu iznīcināšanas ieroči. Lai kā tiktu kritizēti amerikāņu vai Eiropas valstu izlūkdienesti, tie pašlaik darbojas krietni efektīvāk nekā 2001. gadā, un uzbrucējiem jārēķinās ar to, ka daudz laika ilgai plānošanai viņiem nav. 11. septembra notikumu izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka Mohammeda Atas vadītā grupa savus uzbrukumus plānojusi vismaz divus gadus, turklāt lielu daļu šā laika kaujinieki uzturējušies ne jau Afganistānas kalnos, bet gan nīstajā Rietumu pasaulē - kurš Vācijā, kurš Lielbritānijā, kurš ASV. Ir maz ticams, ka šobrīd viņu aktivitātes būtu paslīdējušas garām nepamanītas izlūkdienestiem.

Mūsdienās terora akti, par kuriem parasti uzņemas atbildību Al-Qaeda kādreizējie sekotāji, bet tagad būtībā konkurējošais grupējums Islāma valsts, tiek rīkoti ne tā kā pirms 15 gadiem. ABC atgādina, ka Al Qaeda izmantoja militāru taktiku, lai veiktu labi izplānotus uzbrukumus ievērojamiem, nereti labi apsargātiem mērķiem (vēstniecībām, valsts iestādēm, karakuģiem utt.), bet Islāma valsts apliecinājusi, ka ar nelieliem spēkiem veikti uzbrukumi tā sauktajiem vieglajiem mērķiem (naktsklubiem, koncertzālēm, žurnālu redakcijām utt.) rada to pašu efektu - iedzen bailes cilvēkos. Taču pati svarīgākā beidzamajos gados novērotā tendence ir tā, ka uzbrukumus aizvien biežāk pastrādā īpatņi, kuri pastāvīgi dzīvojuši valstīs, kur tiek veikti terora akti - vai tā būtu Beļģija, Vācija, vai ASV. Viņi nav apmeklējuši pasaules karstos punktus, radikalizējušies (nonākuši pie secinājuma, ka pasauli, kurā tiek apspiesti musulmaņi, nepieciešams mainīt, izmantojot vardarbību), klausoties radikālu islāmistu uzrunas internetā, nav apsprieduši savus plānus ar domubiedriem, nav nokļuvuši policijas uzmanības lokā un terora aktus veikuši faktiski pašdarbnieku līmenī, kas gan nenozīmē mazāku upuru skaitu. Vieni, kā sprādziena rīkotāji Bostonas maratonā, savus primitīvos spridzekļus izgatavoja, balstoties uz internetā atrodamo informāciju, citi (Sanbernardīno un Orlando apšaužu rīkotāji) izmantoja iespēju legāli iegādāties šaujamieročus, bet Nicas terora akta rīkotājam nevajadzēja ne bumbu, ne automātu - izrādījās, ka pilnīgi pietiek ar kravas automašīnu. Rietumvalstu izlūkdienestu profesionāļu žargonā šādus uzbrucējus dēvē par vientuļajiem vilkiem, un eksperti atzīst, ka savlaicīgi atklāt viņu nodomus ir faktiski neiespējami.

Taču pats biedējošākais ir tas, ka šādu cilvēku skaits pieaug. 2001. gadā O. bin Lādena vai viņa rokaspuišu uzrunas translēja labākajā gadījumā Al Jazeera, bet pašlaik Islāma valsts ir izveidojusi gana profesionālu propagandas ministriju, kuras ražojumi ir brīvi pieejami visdažādākajās interneta platformās - sākot ar specializētām vietnēm, kurām piekļūt var tikai melnā interneta pārzinātāji, un beidzot ar ziņojumiem Twitter vai Facebook. No cenzūras šajos gadījumos nav lielas jēgas - ne tikai tādēļ, ka teroristi spēs to apiet, bet arī tāpēc, ka viņu saziņas uzraudzīšana ir viens no labākajiem instrumentiem, kas ir izlūkdienestu rīcībā.

Vašingtonas Nacionālās aizsardzības universitātes asociētā profesore Jeļena Pokalova sarunā ar ABC ir spiesta atzīt, ka kiberkarā pret Islāma valsti ASV pašlaik zaudē. «Viņi ļoti efektīvi izmanto sociālos medijus un modernākās tehnoloģijas, lai sludinātu savus uzskatus un internetā vervētu jaunus sekotājus,» viņa saka. Pēc J. Pokalovas vārdiem, pret šo propagandu nepieciešams «kontrnaratīvs», taču tāda nav - vismaz musulmaņus pārliecinoša. Iespējams, ka tālibu gāšana Afganistānā uzlaboja dzīvi nozīmīgai šīs valsts iedzīvotāju daļai, taču visur citur, kur ASV uzsāka savu karu pret terorismu, jukas, vispārējā neapmierinātība un naids pret visu Rietumu pasauli ir tikai pieauguši - gan Irākā, gan Lībijā, gan valstīs, kur uzliesmoja Vašingtonas atbalstītā arābu pavasara sacelšanās. Tieši šajos reģionos Islāma valsts vervē savus sekotājus, bet izceļotāji no haosa pārņemtajiem reģioniem un viņu pēcteči, pat dzīvojot Londonā, Briselē, Parīzē vai Minhenē, ieklausās savas dzimtenes radikālo sludinātāju sacītajā.

2001. GADA 11. SEPTEMBRA TERORA AKTU HRONOLOĢIJA

7.59 - no Bostonas starptautiskās lidostas gaisā paceļas American Airlines lidmašīna Boeing 767 (reiss Nr. 11) ar 92 cilvēkiem, kurai jālido uz Losandželosu

8.14 - no Bostonas starptautiskās lidostas gaisā paceļas United Airlines lidmašīna Boeing 767 (reiss Nr. 175) ar 65 cilvēkiem, kurai arī jālido uz Losandželosu

8.19 - no reisa Nr. 11 stjuartes lidsabiedrība saņem ziņu par lainera nolaupīšanu un nekavējoties informē Federālo izmeklēšanas biroju (FIB)

8.20 - no Dallesa starptautiskās lidostas (Vašingtonas pievārtē) gaisā paceļas American Airlines lidmašīna Boeing 757 (reiss Nr. 77) ar 64 cilvēkiem, kurai jālido uz Losandželosu

8.41 - no Ņūarkas starptautiskās lidostas gaisā paceļas United Airlines lidmašīna Boeing 757 (reiss Nr. 93) ar 44 cilvēkiem, kurai jālido uz Sanfrancisko

8.46 - nolaupītā reisa Nr. 11 lidmašīna ietriecas Pasaules tirdzniecības centra Ziemeļu tornī, sagraujot tā 93. līdz 99. stāvus

8.50 - ASV prezidents Džordžs Bušs, kurš tobrīd gatavojas uzstāties skolēnu priekšā Sarasotas sākumskolā Floridā, saņem pirmo informāciju par lidmašīnas ietriekšanos vienā no Dvīņu torņiem. Sākotnēji viņš nodomā, ka runa ir par kādu vieglo lidaparātu, kura pilots avarējis sliktu laika apstākļu vai tehnisku problēmu dēļ, taču nākamo minūšu laikā prezidentu informē gan par to, ka lidmašīna bijusi nolaupīta, gan par to, ka centra Dienvidu tornī ietriekta vēl viena lidmašīna

9.02 - Ņujorkas Ostas pārvalde, kas apsaimnieko Pasaules tirdzniecības centru, izsludina evakuāciju no abiem Dvīņu torņiem. Tos pamest steidz no 10 000 līdz 14 000 cilvēku

9.03 - teroristu nolaupītā reisa Nr. 175 lidmašīna ietriecas Pasaules tirdzniecības centra Dienvidu tornī, sagraujot tā 75. līdz 85. stāvus

9.08 - ASV Federālā Aviācijas pārvalde (FAA) slēdz Ņujorkas gaisa telpu

9.21 - Ņujorkas Ostas pārvalde slēdz visus pilsētas tiltus un tuneļus

9.24 - vairāki reisa Nr. 77 pasažieri telefoniski sazinās ar saviem tuviniekiem, un kļūst zināms arī par šīs lidmašīnas nolaupīšanu

9.31 - Dž. Bušs, uzstājoties Floridā, paziņo par teroristu uzbrukumu Savienotajām Valstīm

9.37 - nolaupītā reisa Nr. 77 lidmašīna ietriecas Pentagona rietumu fasādē

9.42 - pirmo reizi vēsturē FAA paziņo par pilnīgu lidojumu pārtraukšanu ASV kontinentālajā daļā. Visi ieplānotie lidmašīnu reisi tiek atcelti, un turpmāko divarpus stundu laikā dažādās ASV un Kanādas lidostās nosēžas ap 3300 regulāros reisus veikušās lidmašīnas un 1200 privāto lidaparātu

9.45 - Vašingtonā tiek uzsākta cilvēku evakuācija no Baltā nama un Kapitolija. Arī Ņujorkā tiek evakuētas valsts iestādes

9.59 - sabrūk Pasaules tirdzniecības centra Dienvidu tornis

10.07 - kļūst zināms par reisa Nr. 93 lidmašīnas nolaupīšanu. Tās pasažieri, uzzinājuši, ka citas nolaupītās lidmašīnas ietriekušās ēkās, mēģina pieveikt teroristus un atgūt kontroli pār laineri, taču tas nogāžas Pensilvānijas štatā

10.28 - sabrūk Pasaules tirdzniecības centra Ziemeļu tornis

10.45 - pabeigta evakuācija no visām federālajām ēkām Vašingtonā

11.00 - Ņujorkas mērs Rūdolfs Džuliāni aicina vairāk nekā miljonu iedzīvotāju, tūristu un strādājošo pamest Manhatanas dienvidus, citu Ņujorkas rajonu iedzīvotāji tiek aicināti bez vajadzības nepamest mājas. Tūkstošiem ugunsdzēsēju, glābēju, policistu, karavīru un brīvprātīgo cenšas atrast izdzīvojušos un palīdzēt ievainotajiem Pasaules tirdzniecības centra Dvīņu torņu drupās

12.15 - ASV Imigrācijas un naturalizācijas lietu pārvalde paziņo, ka uz valsts robežām ar Kanādu un Meksiku izsludināts trauksmes stāvoklis, tomēr robežas netiks slēgtas

13.00 - Dž. Bušs, kurš ieradies Bārksdeilas gaisa kara spēku bāzē Luiziānas štatā, paziņo, ka amerikāņu karavīri visā pasaulē atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā. Prezidents aicina aizlūgt par uzbrukumos nogalinātajiem un ievainotajiem, piebilstot: «Varat nešaubīties, ka ASV atradīs un sodīs šo gļēvulīgo uzbrukumu rīkotājus»

13.27 - Vašingtonā tiek ieviests ārkārtas stāvoklis

13.44 - Pentagons paziņo, ka divi aviācijas bāzes kuģi un pieci citi karakuģi atstājuši ASV jūras kara flotes bāzi Norfolkā, lai aizsargātu austrumkrastu no jauniem uzbrukumiem

15.55 - Baltā nama padomniece Kārena Hjūza paziņo, ka prezidents kādā slepenā vietā (vēlāk kļūst zināms, ka tā ir Ofatas gaisa kara spēku bāze Nebraskā) sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi. Saskaņā ar protokolu, kā rīkoties ārkārtas situāciju gadījumos, pārējās augstākās amatpersonas atrodas citur - viceprezidents Diks Čeinijs un nacionālās drošības padomniece Kondolīza Raisa ir Baltā nama bunkurā, bet aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds - Pentagona kodolpatvertnē - un ar prezidentu sazinās telefoniski

16.00 - CNN, atsaucoties uz avotiem valdības aprindās, pirmo reizi paziņo - izlūkdienesti un amatpersonas sliecas domāt, ka uzbrukumus sarīkojis saūdarābu kaujinieku līderis Osāma bin Lādens, kurš tiek turēts aizdomās par uzbrukumu koordinēšanu ASV vēstniecībām Daresalamā un Nairobi 1998. gadā

17.20 - sagrūst 20 stāvu augstā Pasaules tirdzniecības centra kompleksa ēka Nr. 7. Laimīgā kārtā visi cilvēki no tās ir evakuējušies jau priekšpusdienā

18.10 - R. Džuliāni aicina Ņujorkas iedzīvotājus arī nākamajā dienā palikt mājās, ja tas ir iespējams

18.58 - Dž. Bušs atgriežas Baltajā namā

20.30 - Dž. Bušs uzrunā amerikāņu tautu, atzīstot, ka «ļaunuma uzbrukums» prasījis tūkstošiem cilvēku dzīvības. Prezidents piesaka karu terorismam, aicinot tajā iesaistīties arī «visus Amerikas draugus un sabiedrotos», kā arī uzsver, ka ASV valdības acīs nav starpības starp šo terora aktu tiešajiem izpildītājiem, kuri jau gājuši bojā, un tiem, kas viņiem palīdzējuši sarīkot uzbrukumus un piedalījušies to plānošanā. Liekot saprast, ka no jauniem uzbrukumiem nav jābaidās, prezidents pavēsta, ka federālās iestādes Vašingtonā darbu atsāks jau šajā pašā vakarā

Avots: CNN, BBC, Reuters, AP