Šovasar Latvijas grāmatu tirgos parādījās kārtējais Noras Robertsas romāna tulkojums. Nebija grūti paredzēt, ka Mēnessgaismas atvarā kļūs par vienu no pārdotākajām grāmatām šajā sezonā. Tā vienkārši notiek visur pasaulē, kur izdod Noras Robertsas grāmatas. Apbrīnojams ir kas cits – Noras Robertsas nenorietošais fenomens.
Kopš 1979. gada ziemas, kad nevienam nepazīstamā mājsaimniece Eleonora Mērija Robertsone kopā ar mazajiem dēlēniem sniega vētras dēļ uz vairākām nedēļām tika izolēta no pārējās pasaules un nolēma pamēģināt uzrakstīt grāmatu, viņa ir kļuvusi par leģendu, apbrīnas un skaudības objektu. Nepielūdzamā statistika pat īsti nav prātam aptverama - apmēram trīsdesmit piecu gadu laikā vairāk nekā divsimt romānu autore, to kopējā tirāža ir apmēram četrsimt miljonu (!!!), un droši vien, kamēr šīs rindas taps nodrukātas, šie skaitļi tikai pieaugs.
Kā tas ir iespējams
Šo jautājumu uzdod neskaitāmi lasītāji visā pasaulē, jo grozi, kā gribi, lai uzrakstītu visu šo apjomu, Norai Robertsai ir bijis jāsacer pieci seši romāni gadā. Viņa pati visās intervijās gandrīz kā automāts atbild teju vienu un to pašu - no rīta ceļos, sēžos pie rakstāmgalda un rakstu, rakstu, rakstu. Un tā visu dienu, protams, izņemot ēdienreizes, elektroniskā pasta vēstuļu izskatīšanu un komunikāciju ar ārpasauli. Turklāt, kā piebilst rakstniece - ja viņu dienā traucējot pārāk bieži, vakaros pastrādājot pāris stundu ilgāk. Nora Robertsa nekautrējas arī no krietni sulīgākas frāzes par to, ka rakstnieks savu iztiku pelnot ar pēcpusi - ar to domājot garās stundas, kas tiek pavadītas krēslā pie datora. Arī par viņas daiļradi neesot nekādu lielo noslēpumu - romāniem nepieciešamos pētījumus rakstniece veicot ar interneta starpniecību - tas esot ļoti ērti, viss notiekot turpat vīra būvētajā darba kabinetā, no kurienes paveroties burvīgs skats uz koku galotnēm. Ja rakstniecei taisnība un viņa profesionāli strādā trīssimt sešdesmit piecas dienas gadā, tad vienalga - neatbildēts paliek jautājums, kā viņa to paspēj un kā Robertsa gūst vielu saviem romāniem. Daļa no miljoniem plašās lasītāju auditorijas uz šo jautājumu atbild pavisam vienkārši - elementāri, tā taču ir nepārspējamā Nora Robertsa! Citi savukārt izvirza dažādas sazvērestības teorijas par spoku rakstniekiem (ghost writers), kas gluži kā tādi rēgi slepenā bunkurā rakstot romānus Noras Robertsas vietā. Vēl daži rakstnieki runā par tā sauktajiem autoru sindikātiem, kas izmantojot to vai citu uzvārdu kā firmas zīmi, tomēr ir kāds bet… Noras Robertsas gadījumā tas ir ļoti būtisks.
Rakstniece darbojas ASV tirgū, kur tādas lietas kā plaģiāts, meli vai krāpšanās galīgi nav cieņā. Amerikā netrūkst autoru, kas tiešām par labu atalgojumu nodarbina literāros palīgus, tomēr viņi šo faktu īpaši neslēpj. Pie tādiem, piemēram, pieder Džeimss Patersons, kurš labprāt ņem talkā līdzautorus un literāros sekretārus, tomēr tas jau nekur netiek slēpts vai bunkurā bēdzināts, un galu galā viens no Patersona veiksmīgākajiem kompanjoniem Endrū Gross pats ir kļuvis par bestselleru rakstnieku. Šī nav lieta, ar ko būtu ieteicams krāpties, turklāt Amerika nav vieta, kur to ilgi varētu noslēpt. Ja Noras Robertsas tekstus rakstītu citi, tas jau sen nāktu gaismā. Te var atgādināt kaut vai skandālu ap popmūzikas cukurdūkulīšiem Milli Vanilli, kuru karjera turpinājās līdz brīdim, kamēr žurnālisti atklāja - saldais pārītis tikai virina mutes uz skatuves, bet fonogrammu iedziedājuši citi.
Tomēr, kamēr vieni sacer sazvērestības teorijas, ir rakstnieki, kas savos blogos raksta - atkārtot Noras Robertsas ceļu principā nav neiespējami. Vienkārši jāziedo sevi darbam pilnībā. Uzrakstīt vairākus romānus gadā varot itin mierīgi. Jautājums ir vienīgi par to, kā uzrakstīt tā, lai tos izdotu miljonu tirāžās? Te nu vajadzīga Nora Robertsa.
Talants vai darbs
Nora Robertsa pieder pie autorēm, kas uzsver - iedvesma neko nenozīmē. Viņa vairākkārt atkārtojusi, ka rakstniecība ir darbs, tā ir profesija. Dažādajās intervijās teikto koncentrējot īsā latviešu versijā, viņas pozīcija ir apmēram šāda - ja gaidītu, kad atnāks iedvesma, tad neuzrakstītu gandrīz neko. Bet ja nu tā neatnāk vispār? Vienīgā recepte ir darbs no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tomēr bez dabas dota talanta uzrakstīt piecus romānus gadā nudien nav iespējams.
Nelabvēļi melš - nu jā - Nora Robertsa jau raksta pēc shēmas. Kā jau sieviešu romānu autore. Tā jau neesot liela māksla. Āķis slēpjas tajā, ka komerciāli veiksmīgie autori visi raksta pēc shēmas, tomēr prot savērpt savu romānu intrigu tā, lai piesaistītu milzu auditorijas. Ievērot žanra rāmjus un ierobežojumus nav nekas slikts - tā ir Noras Robertsas visdziļākā pārliecība. Katram autoram ir dotas divas izvēles. Vai nu viņš respektē kanonu, vai to pārkāpj. Ja esi nolēmis sekot žanra prasībām, tā savā ziņā ir lieliska iespēja nepievilt lasītāju gaidas un iedot viņiem tieši to, kas tiem vajadzīgs. Kas gan tur peļams?
Ja skatāmies uz Noras Robertsas personisko piemēru, grūti viņai ko iebilst. Kā romāns, tā bestsellers, tulkojumi neskaitāmās valodās, darbi tiek ekranizēti un pārvērsti seriālos. Tas viss dod iespēju neuztraukties par materiālās pasaules rūpestiem, dzīvot pārticībā saskaņā ar savām vēlmēm, nodarboties ar labdarību, apmācīt jaunos autorus. Vienīgais, no kā cieš Nora Robertsa, ir plaģiāts. Gribētāju viņu atdarināt šo vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā nav trūcis, daži to darījuši tik cītīgi, ka galu galā iekūlušies tiesu procesos.
Mēnessgaismas atvarā
Es nezinu, vai jaunā romāna latviešu tulkojums ir tipisks visai Noras Robertsas daiļradei, tomēr tajā nenoliedzami ir laba shēma un tās spēcīgās detaļas, kas atrodamas viņas daiļdarbos. Ir kriminālā intriga, kas pasniegta saskaņā ar viņas pašas veidotajiem sieviešu literatūras kanoniem. Ir varone, kas iziet cauri visneiespējamākajiem pārbaudījumiem. Ir laimīgās beigas. Kāpēc lai lasītājas visā pasaulē šos darbus neizvēlētos labai atpūtai pludmalē vai vienkārši pēc grūtas darba dienas? Romānā netrūkst arī ierasto robertismu: galvenajam pozitīvajam varonim parasti ir raupjas un sastrādātas rokas, tekstā ir daudz dažādu frazeoloģismu, grūti tulkojamu parunu un sakāmvārdu virtenes, specifiski tehnisku detaļu apraksti par dažādām tēmām. Mēnessgaismas atvarā sākas ar to, ka mazās Neiomijas miegu kādunakt pārtrauc kaut kas neizskaidrojams. Viņa paraugās pa logu un pirmsnegaisa tveicē pamana savu tēvu, kurš dodas viņai nezināmās gaitās. Meitene nolemj sekot viņam, gremdēdamās domās par iespējamo gājiena mērķi. Tuvojas viņas dzimšanas diena, un mazā jaunkundze lolo sapni par ilgi gaidītām dāvanām. Fantāzijas par tēta sarūpēto dāvanu variējas amplitūdā no velosipēda līdz kucēnam, bet galu galā meža dziļumā zem vecas, sen sadegušas ēkas ierīkotā pagrabā viņa atrod sasietu, kailu un izmocītu, pusdzīvu sievieti. Izrādās, Neiomijas tētis ir sadistisks psihopāts maniaks! Meitene atbrīvo gūstekni, pavada viņu līdz šerifa birojam, piedzīvo mammas neizpratni, dusmas un mēģinājumus pierunāt, lai taču pastāstot likuma pārstāvjiem, ka ir visu izfantazējusi.
Pēc gadiem, kad Neiomija ir jau pieaugusi, kļuvusi par fotogrāfi, iegādājusies sev vecu skaistu māju Saullēkta līcī un suni, slepkavības sāk atkārtoties. Ir pilnīgi skaidrs - kāds mēģina atgādināt Neiomijai viņas pagātni, kaut tētis maniaks tas nevar būt nekādi. Nora Robertsa veikli virpina intrigu, un pieļauju, ka psihopāta maniaka-atdarinātāja atmaskošana pacietīgu lasītāju, kurš nemēģinās vispirms izstudēt romāna pēdējās lappuses, turēs spriedzē līdz pat finālam.
Protams, ka Nora Robertsa raksta sieviešu literatūru, un kriminālā intriga ir atklāta lasītājām tīkamā formā, tomēr tā vien šķiet, ka viņas grāmatas lasa arī vīrieši - jo nebūt ne visiem iet pie sirds pārlieku skarbie vai naturālie veču romānu apraksti Hanibāla Lektera maltīšu stilā. Skaidrs arī, ka Noras Robertsas romānus cilvēki lasa, nemeklējot tur augstas filosofiskas virsvērtības, tomēr dzīves gudrības un telpas domāšanai viņas darbos ir pietiekami. Tāpat kā vielas pārdomām par tā sauktās masu literatūras iespējām ietekmēt cilvēku prātus. Ja Noras Robertsas romānu kopējā tirāža ir četrsimt miljoni eksemplāru, bet katru eksemplāru ģimenē un bibliotēkā izlasa, teiksim, pieci cilvēki - tā ir auditorija, par kuru nevar sapņot pat olimpisko spēļu tiešraides. Ņemsim vērā arī to, ka Latvija grāmatu tirgus ir pasaules daļa. Pēc ļoti nepilnīgiem aprēķiniem Nora Robertsa mūsu lasītājus tulkojumos uzrunā gandrīz divdesmit gadus, latviski publicētas apmēram 30 grāmatas.
Faktene. Nora Robertsa
Viena no komerciāli veiksmīgākajām sieviešu romānu rakstniecēm pasaulē
Viņas darbu kopējā tirāža pārsniedz četrsimt miljonus eksemplāru
Sarakstījusi vairāk nekā divsimt romānus
Latvijas grāmatu tirgū gandrīz divdesmit gadus, tulkotas apmēram trīsdesmit grāmatas
Dzīvo ASV
Visu savu dzīvi pakārtojusi romānu rakstīšanai, strādā katru dienu, ceļoties no agra rīta un veltot literatūrai garas darba stundas
Romāniem nepieciešamos pētījumus veic internetā, ir datoru un sociālo tīklu cienītāja, uzskatot, ka rakstniekam ir svarīgi būt on-line režīmā