Kravas automašīnu šoferi, zemnieki, kā arī Kalē pilsētas tirgotāji un iedzīvotāju aktīvā daļa vakar uzsākuši uz Kalē vedošās šosejas blokādi, pieprasot Francijas valdībai noteikt konkrētu datumu, kad tiks slēgta pilsētas pievārtē stihiski ierīkotā migrantu nometne, kas pazīstama ar nosaukumu Džungļi.
Tajā vairāk nekā 7000 ieceļotāju no Āfrikas un Āzijas valstīm gaida iespēju, lai nelegāli varētu iekļūt Lielbritānijā, un apkaimes iedzīvotāji no savas valdības vēlas arī garantijas, ka migranti tiks pārvietoti kaut kur tālāk, nevis tikai izklīdināti, kas ļaus viņiem pēc tam savu nometni ierīkot citur.
Pagājušās nedēļas nogalē, viesojoties Kalē, Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs solījis, ka migrantu nometne tiks nojaukta, bet tās iemītnieki pārvietoti uz citur Francijā ierīkotajiem migrantu uzturēšanās centriem, kuru pavisam ir ap 160, vēsta Reuters. Lai gan ministrs sacījis, ka nometnes demontāža notiks «tik strauji, cik vien iespējams», vienlaikus tā arī būšot «pakāpeniska un labi kontrolēta», kas vietējos iedzīvotājos radījis bažas, ka valdība nekur nesteigsies. Uzsākot vakardienas protesta akciju, tās dalībnieki solījušies šosejas blokādi turpināt tik ilgi, kamēr valdība nosauks konkrētu termiņu, līdz kuram tiks nojaukta nometne.
«Kaznēva kungs, protams, ir paziņojis par nometnes nojaukšanu, taču drošība mums nepieciešama jau tagad, nekavējoties. Ja tas notiks, piemēram, triju mēnešu laikā, tas nozīmē vēl trīs mēnešus ilgus uzbrukumus kravas automašīnām, tikpat ilgi turpināsies arī vardarbība. Visam ir jānotiek ātrāk,» sarunā ar interneta ziņu vietni The Local sacījis Francijas Nacionālās autotransporta federācijas prezidents Dāvids Sanjārds. Viņš stāstījis, ka iepriekš nelegāļi tikai centās paslēpties kravas automašīnās, kas bija ceļā uz Lielbritāniju, taču beidzamo mēnešu laikā rīkojas daudz nekrietnāk. «Viņi plēš automašīnu brezentu, nozog vai sabojā preces. Šoferi reisos, kas ved caur Kalē, dodas ar lielām bažām, bet pārvadātāji cieš zaudējumus,» sacījis D. Sanjārds. Viņš atgādinājis, ka brīdī, kad tiek konstatēts, ka daļa kravas ir nozagta vai sabojāta, automašīnai jāatgriežas izbraukšanas punktā, lai varētu sastādīt aktu par zaudējumiem. Papildus tam arī paši šoferi nejūtoties omulīgi, kad viņu automašīnu uz ceļa mēģina apstādināt diezgan agresīvi noskaņots migrantu pūlis.
Līdzīgi jūtas arī daudzi citi Kalē un tās apkaimes iedzīvotāji. Fermeri sūdzas, ka ieceļotāji viņu dārzos un tīrumos jūtoties kā mājās, veikalnieki konstatē sīku zādzību skaita pieaugumu, pilsētnieki pēc tumsas iestāšanās cenšas neiziet no mājām vienatnē, bet mērija atzinusi, ka Kalē ekonomiku nopietni iedragājusi tūristu zaudēšana - ļaudis vairs nevēlas doties uz pilsētu, ko laikrakstos dēvē par «mazo Bagdādi». AFP norāda, ka vakardienas protesta akcijās piedalījusies arī Kalē mērs Nataša Bušāra, kura uzskata, ka situācija pilsētas apkaimē kļuvusi neizturama.
Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu migrācijas vilnis uz Eiropu mazinājies, Kalē apkaimē ik dienu turpina ierasties ļaudis, kuri vēlas nokļūt Lielbritānijā. Lielākajai daļai no viņiem nav ne mazāko izredžu šo nodomu realizēt legāli, tādēļ viņi, gluži kā uz darbu, dodas uz autostrādi un kravas automašīnu stāvvietām - ja paveiksies ielīst kravas kastē un palikt nepamanītam, ir izredzes kopā ar kravu vai nu prāmī, vai vilcienā, kas kursē pa Lamanša tuneli, nokļūt Lielbritānijā. Beidzamo gadu laikā drošības pasākumi ap ostu un iebrauktuvi tunelī kļuvuši daudz stingrāki, Lielbritānija vien šim mērķim piešķīrusi aptuveni 100 miljonu eiro, taču situācijas uzlabošanos izjūt vien paši ostas un tuneļa darbinieki - nelegālie ieceļotāji nevēlas pamest Kalē apkaimi cerībā, ka viņiem tomēr paveiksies šķērsot Lamanša šaurumu. Reuters atgādina, ka šā gada pavasarī Francijas varasiestādes jau nojauca daļu no Džungļiem, pārvietojot aptuveni 5000 migrantu uz specializētajiem uzturēšanās centriem. Taču tagad nometnes iedzīvotāju skaits atkal strauji pieaudzis - pēc valdības datiem, līdz 7000, bet pēc nevalstisko organizāciju datiem, līdz pat 9000 cilvēkiem.
BBC atgādina, ka saskaņā ar 2003. gadā noslēgto vienošanos starp Lielbritāniju un Franciju abu valstu robežsargi iebraucēju kontroli veic jau otras valsts teritorijā - britu robežsargi strādā Kalē, bet francūži Duvrā. Pagājušonedēļ pēc sarunām starp B. Kaznēvu un viņa britu kolēģi Amberu Radu apstiprināts, ka šāda kārtība paliks spēkā. Tikmēr Francijas konservatīvā opozīcija uzskata, ka pēc 23. jūnija balsojuma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības līgumu būtu nepieciešams pārskatīt. Bijušais prezidents Nikolā Sarkozī, kurš cer kļūt par Republikāņu partijas kandidātu nākamgad paredzētajās prezidenta vēlēšanās, paziņojis, ka taisnīgāk būtu tiem migrantiem, kuri vēlas dzīvot Lielbritānijā, ierīkot uzturēšanās centru Lamanša šauruma otrā krastā un lai briti paši izlemj, kurus no viņiem uzņemt, bet kurus deportēt uz dzimteni. Daudzi Kalē apkaimes iedzīvotāji neslēpj, ka labprāt atbalstītu šādu risinājumu.